Latvijā
Politika

Žurnāls: Kļaviņu par sākto kriminālprocesu pabrīdinājis Emsis 16

Foto LETA

Saeimas deputātu Askoldu Kļaviņu (ZZS) par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu saistībā ar viņa saņemtajām transporta kompensācijām telefoniski pabrīdinājis kādreizējais premjers no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Indulis Emsis, bet KNAB šo telefonsarunu noklausījies, vēsta žurnāls “Ir”.

2.maijā KNAB ierosinājis kriminālprocesu par Kļaviņa dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 9.maijā KNAB saņēmis tiesas atļauju veikt Kļaviņa telefona sarunu noklausīšanos. Savukārt 15.maijā no rīta tiesībsargi fiksējuši ekspremjera Emša zvanu partijas biedram Kļaviņam, noskaidrojis “Ir”.

Emsis sākotnēji aicinājis Kļaviņu satikties, jo negribējis sakāmo paust pa telefonu, taču Kļaviņš mudinājis runāt vien, jo visi jau tāpat visu zinot. Tad nu Emsis atklājis, ka iepriekšējā dienā, 14.maijā, bijis Saeimā un tur runāts par Kļaviņa iespējamām problēmām. Kļaviņš atbildējis, ka neko par to nezinot. Emsis atklājis, ka pret Kļaviņu briest krimināllieta un lūgums Saeimai sākt kriminālvajāšanu saistībā ar degvielas kompensāciju lietu. Emsis arī aicinājis Kļaviņu padomāt, apskatīties, parunāt ar darbinieci, varbūt esot kaut kur kļūdījies. Abi sarunā neesot nosaukuši vārdā KNAB, taču Kļaviņš pats secinājis, ka to varētu darīt tikai viena iestāde.

Kā noskaidrojis “Ir”, pēc sarunas Kļaviņš sazinājies ar kādu privātpersonu, kurai ir kontakti ar KNAB darbiniekiem, un lūdzis izzondēt, vai tā ir taisnība, ka pret viņu ierosināts kriminālprocess. Tikmēr KNAB iekšienē šī ierakstītā saruna izraisījusi tālāko darbību ķēdi – par informācijas noplūdi informēts gan lietu uzraugošais prokurors, gan Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu nodaļas virsprokurors Modris Adlers, kas ieteicis informāciju pārsūtīt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. To KNAB nekavējoties izdarījis.

Tāpat KNAB ātri identificējis personu, kuru Kļaviņš sūtījis noskaidrot, vai pret viņu tiešām ierosināts process. Šī persona tikusi pārliecināta, ka nekādām bažām nav pamata, un šāda ziņa nonākusi atpakaļ pie Kļaviņa. Tā KNAB centies operatīvi likvidēt informācijas noplūdes radītās sekas, līdz ar to vēlāk, 21.jūnijā, notikusī izdošana kratīšanai Kļaviņu tiešām pārsteigusi.

Kā raksta žurnāls, avotu sniegtās liecības liek domāt, ka Emsis par faktu, ka pret Kļaviņu sākts kriminālprocess, varētu būt uzzinājis pēc tam, kad to ZZS biedriem, kuriem tobrīd bija jālemj par vēlēšanu sarakstu veidošanu, izstāstījis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Savukārt Kučinski par Kļaviņa kriminālprocesu informējis KNAB vadītājs Jēkabs Straume, pieļauj “Ir”.

Emsis žurnālam sākotnēji noliedzis, ka runājis ar Kļaviņu, tomēr vēlāk sacījis, ka viņa runātais ir privāta lieta. “Ko es esmu runājis, tā ir privāta lieta. Es varu runāt, ko es gribu brīvā valstī. Un atcerēties es nevaru, ko es runāju,” skaidrojis Emsis. Uz jautājumu, no kurienes viņš uzzinājis par kriminālprocesu, Emsis atbildējis: “Kā saka, stāvēju pie autobusa pieturas, un tur tā runāja!”

“Ir” arī ZZS pārstāvim Ingmāram Līdakam jautājis, vai viņš jau maija vidū zinājis par KNAB sākto kriminālprocesu pret Kļaviņu, uz ko Līdaka atbildējis, ka to neatceras. “Es neskatos kalendārā, es sēžu savā zoodārzā.” Līdaka skaidrojis, ka par Kļaviņa nepatikšanām izlasījis avīzē un kopš tā laika bijušas pārdomas, kā notikumi varētu attīstīties. Līdaka arī atklājis, ka kopā ar Emsi, visticamāk, kādā no pavasara mēnešu pirmdienām bija iegājis pie ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa ar jautājumu, ko viņš domā par Kļaviņa startēšanu sarakstā. “Mums vienmēr ir bijusi vēlme Askoldu redzēt sarakstā. Uz ko Brigmaņa kungs atbildēja – tā ir Zaļās partijas iekšējā lieta, paši lemiet valdē.”

Tikmēr Brigmanis šādu sarunu žurnālam kategoriski noliedzis. “Man nekāda saruna ar viņiem nav bijusi par Askoldu Kļaviņu. Kāda man daļa gar Askoldu, ko viņi tur virza,” sazvanīts sacījis Brigmanis. Savukārt par Kļaviņa kriminālprocesu viņš esot uzzinājis tikai Saeimas sēdē, lemjot par deputāta izdošanu. “Saeimas sēdes laikā tādu informāciju es uzzināju – kā visi deputāti, pirms tam manā rīcībā tāda informācija nav bijusi.”

Kučinskis izvairījies sniegt tiešu atbildi uz “Ir” jautājumu, vai par KNAB ierosināto kriminālprocesu pret Kļaviņu viņš uzzinājis no Straumes. “Es tagad to hronoloģiju vairs nevarēšu pateikt.” Jebkādu tālāku informācijas noplūdi no savas puses Kučinskis kategoriski noliedzis, apgalvojot, ka nekādu detalizētu informāciju ar Straumi neesot pārrunājis. Taču premjers žurnālam apliecinājis, ka saistībā ar kompensāciju skandālu esot paudis savas bažas kolēģiem ZZS valdē par Kļaviņa nonākšanu vēlēšanu sarakstos. “Es vienkārši paudu bažas savai frakcijai, ka šādus cilvēkus KNAB neatstās bez ievērības,” žurnālam skaidrojis premjers, apgalvojot, ka neko nosodāmu viņš tajā nesaskata, jo “bažas nav detaļas”.

Brigmanis gan žurnālam sacījis, ka neko nezina par šādu premjera sniegtu informāciju valdei. “Nē, neko tādu es neesmu dzirdējis. Es tādā sēdē neesmu piedalījies.”

KNAB vadītājs Straume savos izteikumos žurnālam bijis skops. Uz tiešu jautājumu, vai izpaudis premjeram informāciju par ierosināto Kļaviņa kriminālprocesu, viņš atbildējis: “Šo jautājumu es jums nevarēšu komentēt, tāpēc ka tas, visdrīzāk, joprojām ir saistīts ar izmeklēšanas interesēm.” Straumes ieskatā kāds mēģinot ietekmēt, lai izmeklēšana šajā procesā neturpinātos. Pēc viņa domām, informācijas noplūde, ja arī tāda bijusi, nav traucējusi izmeklēšanai. “Jebkurā gadījumā visi nepieciešamie pierādījumi vismaz tik, cik man ir zināms no izmeklētājiem, ir gan laicīgi iegūti, gan nostiprināti.”

Straume apstiprinājis, ka KNAB par iespējamo informācijas noplūdi informējis ģenerālprokuroru.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedokli “Ir” nav izdevies iegūt, jo viņš atrodoties atvaļinājumā.

LETA jau ziņoja, ka Ģenerālprokuratūra jūlijā pēc KNAB izmeklētāja iesnieguma atteikusies sākt kriminālprocesu par iespējamu informācijas izpaušanu Kļaviņa lietā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka maijā Kļaviņa lietas KNAB izmeklētājs nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Kalnmeieram par to, ka, izmeklējot šo lietu, notikusi pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana. No šīs lietas izrietot, ka informācija, iespējams, varētu būt izpausta no Kučinska puses. Publiski par šo lietu tapa zināms vien 21.jūnijā, kad Saeima nolēma piekrist kratīšanai deputāta dzīvesvietā.

Kučinskis ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību aģentūrai LETA šonedēļ noliedza minētos apgalvojumus, ka viņš būtu izpaudis šādu informāciju. Vaivars uzsvēra, ka neviens apgalvojums šajā sakarā nav pamatots un tie ir vērtējami kā priekšvēlēšanu cīņas elements.

Prokuratūrā pēc pārbaudes pabeigšanas 2.jūlijā pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā un 304.pantā paredzētā nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Šie Krimināllikuma panti paredz atbildību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu.

Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” pagājušā svētdienā atgādināja, ka laikā, kad Saeima jūnijā lēma par atļauju KNAB veikt kratīšanu Kļaviņa dzīvesvietā un automašīnā, viņš pats debatēs no tribīnes pauda, ka jau kādu laiku dzirdējis baumas, ka tāda lieta būšot.

Kļaviņš patlaban ir aizdomās turētais KNAB sāktā kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. KNAB gan oficiāli ne atklāj amatpersonas vārdu, ne arī komentē, vai kriminālprocess sākts par deputātam izmaksājamām transporta kompensācijām. Tāpat birojs nekomentē, cik liels kaitējums varētu būt nodarīts Saeimas budžetam.

LETA jau ziņoja, ka Kļaviņš īsi pēc kļūšanas par parlamentārieti mainījis savu deklarēto dzīvesvietu no galvaspilsētas uz Liepāju, kas ļāvis piecas līdz sešas reizes palielināt saņemto transporta izdevumu kompensāciju. Deputāts gan iepriekš noliedza, ka deklarēto adresi viņš būtu mainījis tikai tāpēc, lai saņemtu lielāku kompensāciju.

LA.lv