Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ilze Znotiņa

Znotiņa zina, kas jādara, lai neatkārtojas “ABLV” gadījums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb Kontroles dienesta vadītāja juriste Ilze Znotiņa amatā stāsies 1. jūnijā un sev ir izvirzījusi pamatīgu darba apjomu, strādājot intensīvā režīmā. Līdz 10. augustam jau ir jābūt gataviem priekšlikumiem, kā tiks reorganizēts Kontroles dienests. Znotiņa uzskata, ka tas ļoti labi parādīšot sadarbības efektivitāti starp tām iestādēm, kas strādās pie šī reorganizācijas plāna. Nākamais atbildīgais punkts darba plānā esot vasarā gaidāmais “Moneyval” ziņojums jeb kārtējais Eiropas Komisijas novērtējums par valsts atbilstību starptautiskajiem standartiem naudas atmazgāšanas novēršanā. Latviju vērtēs eksperti no citām valstīm.

Znotiņa uzskata, ka pirms mēneša pieņemtie likuma grozījumi par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu palīdzēs izveidot labu sadarbības platforma ar banku sektoru, ļaujot daudz efektīvāk apmainīties ar informāciju. “Mēs varēsim strādāt kopā ar tiem, kas dod vislielāko pienesumu tajā ziņā, ka mēs ar banku palīdzību varēsim noķert negodprātīgos un noziedzīgos cilvēkus,” atzina Znotiņa.

Znotiņai ir pieredze naudas atmazgātāju izķeršanā, jo viņa vairākus gadus strādājusi ar šiem jautājumiem, vērtējot banku darbību, kad bankām bijušas problēmas, izstrādājot risku un iekšējās kontroles procedūras institūcijām ārpus finanšu sektora. Palīdzējusi institūcijām, rīkojot apmācības, saprast, kādā veidā iespējams identificēt aizdomīgus darījumus, par kuriem jāziņo Kontroles dienestam.

Viņa uzskata, ka Latvijā bijis pārlieku maz uzmanības pievērsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem. Tiesa, pēdējos gados situācija esot mainījusies, jo aktīvi strādājot Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, arī Valsts ieņēmumu dienests stiprinājis savu kapacitāti.

I. Znotiņa:”Pienācis laiks arī Kontroles dienestam kļūt efektīvākam, lai pēc gada mēs varētu runāt par pilnīgi citu situāciju. Mēs zinām, kas jādara, lai neatkārtos “ABLV” bankai līdzīgi gadījumi, lai x stunda neiestātos.”

Līdz šim neesot bijis īsti skaidrs, kāds ir Kontroles dienesta mērķis, uzdevumi un stratēģija. Kontroles dienests ir centrs, kas saņem ziņojumus no advokātiem, bankām, grāmatvežiem un citiem, ja viņi identificējuši, ka viņu klientiem bijuši aizdomīgi darījumi. Šos ziņojumus analizē un nodod tālāk tiesībsargājošajām iestādēm.

“Kontroles dienests saņem ļoti daudz diezgan vai pat ļoti nekvalitatīvus ziņojumus, kas liecina par to, ka vai nu subjekti nav izpratuši par ko viņiem jāziņo, vai bijuši vairāk vērsti uz to, lai ievērotu noteikumus pēc burta nevis likumu gara. Taču jāņem vērā, ka dienests nav bijis atbilstoši atbalstīts finansiāli un tehniski, un arī tas var būt iemesls, kāpēc tas nav spējis izpildīt savus pienākumus. Kontroles dienestu nevajag uzskatīt par vienīgo sistēmā – tas ir tikai viena sastāvdaļa. Jāstiprina finansiāli arī tiesībsargājošo iestāžu efektivitāte un sadarbība ar Kontroles dienestu,” uzskata Znotiņa un neslēpj, ka viņas vadībā būšot noteikti savādāk nekā ilggadējā Kontroles dienesta priekšnieka Viestura Burkāna laikā.

Znotiņas mērķis – panākt, lai Kontroles dienests kļūtu efektīva, ilgtspējīga iestāde, kura spēj sadarboties ar tām personām, kurām ir jāsniedz ziņojumi. ” Man ir vēlme radīt skaidru priekšstatu par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas stratēģija, lai tiem, kuriem jāstrādā šajā jomā, būtu skaidrs, kur mēs virzāmies,” norādīja dienesta jaunā vadītāja.

Viņa sacīja atzinīgus vārdus par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kurš ir cēlis savu kapacitāti, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, kura ir ļoti efektīvi strādājusi, kas esot redzams pēc darbiem, ne vairs tikai pēc runām. Arī pārejās naudas atmazgāšanas apkarošanā iesaistītās iestādes esot palielinājušas gan savu darbinieku skaitu, gan arī to, kādā veidā tās palīdz subjektiem identificēt aizdomīgus klientus un darījumus. “Es domāju, ka mēs esam ļoti laba un pareiza ceļa sākumā,” secināja Znotiņa.

Vēl gan nav skaidrs, vai Kontroles dienests turpmāk atradīsies Ģenerālprokuratūras pārraudzībā. Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kurai esot šāds modelis. Piemēram, Lietuvā līdzīgs dienests atrodas Iekšlietu ministrijas paspārnē, tur strādā ievērojami vairāk speciālistu nekā Latvijā. Reti kur valsts pārvaldes iestāde, kāda ir Kontroles dienests, atrodas tiesībsargājošās iestādes pārraudzībā. Pareizākais risinājums patlaban tiekot meklēts.

Ja iepriekš politiķu atbalsts Kontroles dienesta kapacitātes stiprināšanā bija samērā vājš un rūpes par to galvenokārt uzņēmās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, atrodot naudu no prokuratūras resursiem elementārām vajadzībām, tad pēdējos gados situācija ir mazliet uzlabojusies. Bet pēc šā gada problēmām banku sektorā, rosība kļūst intensīvāka. Lai palielinātu gan Kontroles dienesta vadības, gan arī darbinieku algas, Ministru prezidents Māris Kučinskis ir iesniedzis Saeimai grozījumus Atlīdzības likumā un tie drīzumā tiks izskatīti otrajā lasījumā.

Līdzšinējā Kontroles dienesta vadītāja alga bija nedaudz virs 3000 eiro, un tiek uzskatīts, ka tā ir vismaz jādubulto. Dienesta jaunākajam darījuma analītiķim maksā 800 eiro mēnesī, bet vecākajam amata brālim – 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt bankās šādi speciālisti nopelnot divreiz vairāk. Līdz ar likuma izmaiņām, mainīšoties arī algu noteikšanas pamatprincipi.

Znotiņai būs nepieciešams arī pietiekami pieredzējis un labi izglītots vietnieks, taču pagaidām lēmums vēl nav pieņemts.

Vai jaunā vadītāja, uzņemot apgriezienus tik riskantā darbā, nebaidās par savu drošību? I.Znotiņa: “Man nenāk prātā kaut kādi īpaši apdraudējumi, kuri varētu būt Kontroles dienesta vadītājam, tādēļ es neesmu nobažījusies par savu drošību. Tiesa, es nevēlos nekādā veidā piesaukt kaut kādas nepatikšanas, bet šis nav jautājums, kurš būtu mani atturējis no darbošanās. Jāsaprot, ka Kontroles dienesta vadītājs ir tikai viens posms no daudziem līdzgaitniekiem, un mēs visi strādājam kopā, lai novērstu problēmas.”
Znotiņas ģimenē aug trīs bērni – divi skolnieki, bet viens vēl ejot bērnudārzā.

“Neviens no maniem bērniem nav ļoti priecīgs, ka mamma atkal dosies darba gaitās un strādās ļoti daudz. Bet, no otras puses, mani bērni vienmēr ir atbalstījuši pozīciju nākt valstij palīgā, nevis būt tikai kritizējošā pozīcijā. Agrāk vai vēlāk mani bērni pieņems manu izvēli,” sacīja Znotiņa.