Pasaulē
Eiropa

Junkers par situāciju Eiropā: Brexit, migranti un veto tiesības 16


Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers
Foto – LETA/EPA

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šodien uzstājas Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā ar ikgadējo uzrunu par situāciju Eiropas Savienībā (ES).

Pēc “Breksita” Lielbritānija pilnībā vai daļēji nevarēs izmantot ES brīvā tirgus priekšrocības

Lielbritānija pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nevarēs pilnībā vai daļēji izmantot ES brīvā tirgus priekšrocības, trešdien brīdināja Junkers.

Junkers norādīja, ka respektē Lielbritānijas lēmumu atstāt ES. “Bet mēs arī lūdzam britu valdību saprast, tas, kurš izstājas no {Eiropas] Savienības, nevar būt tādā priviliģētā stāvoklī, kāds ir dalībvalstij,” uzsvēra EK prezidents.

“Ja jūs izstājaties no Savienības, jūs protams, neesat daļa no brīvā tirgus un neesat [atsevišķās brīvā tirgus] daļās,” sacīja Junkers.

Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas plāns par izstāšanos no ES paredz, ka pēc bloka atstāšanas Apvienotajai Karalistei būtu piekļuve ES brīvajam preču un pakalpojumu tirgum. Taču ES pārstāvji “Breksita” sarunās norādījuši, ka Lielbritānijai jāvienojas par brīvās tirdzniecības līgumu ar ES kā ārpus kopīgā tirgus esošai valstij.

Lielbritānija izstāsies no ES nākamā gada 29.martā.

Jāatsakās no ES dalībvalstu veto tiesībām ārpolitikā

Junkers trešdien ierosinājis atteikties no visu 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vienprātības principa atsevišķos ārpolitikas jautājumos, piemēram, lēmumos, kas saistīti ar cilvēktiesībām un civilajām misijām.

“Mums jāuzlabo mūsu iespējas runāt vienā balsī, kad tas attiecas uz ārpolitiku,” savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli ES uzsvēra Junkers, piebilstot, ka EK ar attiecīgu priekšlikumu oficiāli nāks klajā vēl trešdien.

Minot piemērus, kad dalībvalstu veto tiesības traucējušās pieņemt nepieciešamos lēmumus, viņš nosauca ES nespēju nosodīt cilvēktiesību neievērošanu Ķīnā, Baltkrievijai noteiktā ieroču embargo pagarināšanu, kuru nobremzēja viena vienīga dalībvalsts, un kavēšanos ar sankciju vēršanu pret Venecuēlu.

Junkers pauda viedokli, ka arī atsevišķi nodokļu politikas jautājumi būtu izšķirami ar vairākuma balsošanas procedūru.

Aicina paplašināt “Frontex” līdz 10 000 darbinieku

Eiropas Komisijas (EK) prezidents trešdien ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis par plāniem palielināt ES robežapsardzības aģentūras “Frontex” darbinieku skaitu līdz 10 000.

ES dalībvalstu viedokļi dalās jautājumā par to, kā labāk regulēt migrāciju, bet visas valstis ir vienisprātis, ka nepieciešams labāk aizsargāt bloka ārējās robežas no nelegālajiem imigrantiem.

Priekšlikums paredz līdz 2020.gadam palielināt “Frontex” darbinieku skaitu līdz 10 000 un palielināt aģentūras pilnvaras. Pašreiz “Frontex” ir nodarbināti 1500 cilvēki.

Lai gan migrantu pieplūdums Eiropā kopš 2015.gada ir ievērojami samazinājies, nelegālā imigrācija joprojām ir akūta problēma.

“Jauna alianse” ar Āfriku

Junkers trešdien aicinājis veidot “jaunu aliansi” ar Āfriku, radot miljoniem darbavietu un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu.

“Mums būtu jāvirza daudzie tirdzniecības līgumi starp Āfriku un Eiropas Savienību pretī brīvās tirdzniecības līgumam starp kontinentiem,” savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) uzsvēra Junkers.

Jauna ekonomiskā partnerība starp kontinentiem “radītu līdz desmit miljoniem darbavietu Āfrikā nākamajos piecos gados,” norādīja Junkers.

Viņš norādīja, ka uz ES attiecībām ar Āfriku vairs nevar skatīties tikai no attīstības palīdzības perspektīvas.

“Āfrikai nevajag labdarību, tai nepieciešamas līdzsvarotas partnerattiecības, un Eiropai šīs partnerattiecības ir tikpat ļoti nepieciešamas,” piebilda Junkers, kura runa adresēta arī Āfrikas valstu galvaspilsētām, kur Eiropas valdības vēlas ciešāku sadarbību, lai iedrošinātu migrantus palikt savās valstīs.

Vairāk par Ž.K.Junkera uzstāšanos var uzzināt šeit.

LA.lv