Ekonomika
Īpašums

VNĪ vadītājs neatmet cerību izsolē atrast nomnieku Vāgnera namam 16


VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Foto – LETA/Ieva Leiniša

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis neatmet cerību, ka izdosies atrast nomnieku vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvētajam namam Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, liecina Neimaņa teiktais intervijā Latvijas Radio.

Pēc viņa teiktā, šonedēļ paredzētajai izsolei pagaidām pretendenti vēl nav pieteikušies, taču pieredze liecinot, ka šādās izsolēs pretendenti parasti piesakās pēdējā dienā, lai neradītu ažiotāžu.

Neimanis sacīja, ka ēkai ir liels potenciāls, tādēļ, ja ne pirmajā izsolē, tad atkārtotajā kārtā izdosies ēkai atrast nomnieku.

VNĪ vadītājs uzsvēra, ka izsole notiek atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem, saskaņā ar kuru nomniekam būs saistības atjaunot ēku un saglabāt tās kultūras funkciju. Aplēses liecinot, ka nepieciešamie ieguldījumi ēkā, tostarp renovācijā būtu vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Pēc Neimaņa teiktā, atbilstoši normatīvajiem aktiem patlaban neesot iespējas noteikt garāku nomas termiņu kā pašreiz paredzētie 30 gadi. Arī plānotā nomas maksa – aptuveni 2000 eiro mēnesī – esot pietiekami zema jau patlaban, tādēļ tās samazināšana iespējamo nomnieku interesi būtiski nepalielinātu.

VNĪ vadītājs atzina, ka ēka ilgus gadus nav remontēta, tai nepieciešama būtiska restaurācija. Viņš gan norādīja, ka VNĪ savā pārziņā esošos objektus attīsta savu klientu vajadzībām un investē ēkās, ja ir tām gala lietotājs. Šajā gadījumā tā nav.

Vienlaikus Neimanis skaidroja, ka nepastāv risks valstij šo ēku zaudēt, jo tā neesot tik sliktā stāvoklī, lai par nesamērīgām cenām būtu steidzami jāpārdod.

Kā iepriekš aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki, Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados.

Kā ziņots, nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Potenciālajam nomniekam jārēķinās ar ievērojamiem kapitālieguldījumiem, jo ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis un valstij rūp to savest kārtībā, norādīja VNĪ.

Izsoles noteikumi paredz iespēju 237 gadus veco vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās (saglabājot to valsts īpašumā), taču pretendentiem izvirzīti pietiekami stingri nosacījumi. Ēkas nomniekam saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumiem būs pienākums izstrādāt ēkas pārbūves-restaurācijas būvprojektu un 18 mēnešu laikā no īpašuma nodošanas un pieņemšanas dienas izstrādāt būvprojektu, saskaņojot ar iznomātāju un Rīgas būvvaldi būvniecības ieceres un visu būvniecībai nepieciešamo dokumentāciju, kā arī veikt visus nepieciešamus pirmsprojektēšanas darbus.

Atbilstoši ar VNĪ saskaņotajam restaurācijas projektam nomniekam 41 mēneša laikā būs jāveic vērienīgi ēkas atjaunošanas darbi – pamatu nostiprināšana, jumta seguma maiņa, tajā skaitā bojāto nesošo konstrukciju nomaiņa, ēkas hidroizolācijas ierīkošanas darbi, ēkas fasāžu un visu telpu atjaunošana, jaunas ēkas apkures sistēmas izbūve, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmas izbūve, siltummezgla pārbūve, jaunas ēkas stacionārās ugunsdzēsības, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve, tajā skaitā tehniskās kanalizācijas restorānam, kā arī lietus savākšanas un novadīšanas nodrošināšana, elektroinstalācijas nomaiņa un citi darbi. Līgumā tiks noteikts nomnieka pienākums visā līguma darbības laikā apdrošināt savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret trešajām personām un iznomātājam (valstij) nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt īpašuma lietošanas mērķim jābūt kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Izsoles sākuma cena ir 2222,85 eiro mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, nekustamā īpašuma nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Šī gada 10.jūlijā notikušajā Ministru kabineta sēdē tika izskatīti pieci dažādi iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kuri paredzēja: īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem; īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību; īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku; īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē. Valdība nolēma atbalstīt Vāgnera nama iznomāšanu privātajam partnerim ārpus vispārējās valdības sektora, nosakot 2018.gada septembra beigas kā termiņu izsoles īstenošanai.

Kā otro potenciālo ēkas attīstības scenāriju minēja ēkas pielāgošanu VSIA “Latvijas Koncerti” darbības nodrošināšanai, izvietojot tajā biroju, kā arī “Latvijas Koncertu” māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu un koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.

Ņemot vērā stingros nosacījumus, ko nosaka ēkas kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, ja gadījumā sākotnējā izsolē nomnieks nepieteiksies, VNĪ izziņos atkārtotu izsoli. Ja arī atkārtotā izsolē par nomas tiesībām pretendents nepieteiksies, VNĪ gatavos ziņojumu valdībai, kurai, iespējams, būs atkārtoti jālemj par kādu no citiem alternatīvajiem scenārijiem. Gaidot tālāko notikumu virzību un valdības lēmumus, VNĪ turpina Vāgnera nama uzturēšanu.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781.gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839.gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa – no 1988.gada līdz savai slēgšanai 2006.gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Vēlākajos gados vairākkārt veikta telpu pārbūve, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu turpmāku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Saistītie raksti

Īpašums 2006.gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots pārvaldīšanā VNĪ kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju.

Šobrīd VNĪ ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus un remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.

LA.lv