Ekonomika
Bizness

Kurzemnieks Mārtiņš Petris vispirms sameistaroja darbgaldu, tad – kokli 16


Mārtiņš Petris sameistaroja darbgaldu, uz tā izgatavoja kokli un tagad mācās to spēlēt.
Mārtiņš Petris sameistaroja darbgaldu, uz tā izgatavoja kokli un tagad mācās to spēlēt.
Foto – Sarmīte Pujēna

Šobrīd Liepājā mītošais grobiņnieks Mārtiņš Petris pēc profesijas ir projektētājs, strādā SIA “Oms” Grobiņā, un viņa ikdienas darbs saistīts ar dažādiem elektropieslēgumiem. Mārtiņš, piemēram, projektējis pilsētas apgaismojumu. Taču vakaros un brīvajā laikā viņam, kā pats saka, patīk darboties ar koku.

 

Pagaidām tikai hobijs

“Tas ir mans hobijs,” teic Mārtiņš, kuram ikdienā diezgan daudz laika aizņem birokrātiskas procedūras – atļauju saņemšana, tehnisko noteikumu pieprasīšana, saskaņošana. “Dienas beigās no tā esmu ļoti noguris.” Atgūties palīdz darbnīca.

“Noeju lejā, uzlieku mūziku, neviens mani netraucē, un varu savā nodabā darboties… Tā ir atpūta dvēselei,” atzīst Mārtiņš.

Tiesa, šobrīd hobijam atliek mazāk laika, jo Mārtiņš gatavojas savām kāzām, kas ieplānotas 3. augustā. Taču gan Mārtiņam, gan viņa līgaviņai, kā puisis sauc savu nākamo sievu Elvu, ar šo hobiju saistās arī nākotnes ieceres, un droši vien jau drīz pēc medusmēneša viņi to pārvērtīs mazā uzņēmumā – interneta veikaliņā.

 

Kurzemnieciskā priede un latgaliskais spārniņš

Mārtiņa Petra “dvēseles projekts”, kā viņš pats to dēvē, ir kokle vienkocis. Īsts mūzikas instruments. Pēc tam tā aizvākota un virsū uzlīmēts tā sauktais “spārns” jeb skaņu dēlītis – detaļa, kas atšķir latgaliešu kokli no visām pārējām. Kāpēc kurzemniekam savajadzējās Latgales kokli? Tāpēc, ka to uzskata par skanīgāku, pamato Mārtiņš. Parasti kokli gan taisot no it kā skanīgākā liepas koka, bet, lai nezustu kurzemnieciskums, izvēlētais kokmateriāls ir priede. Mūziķi saka arī, ka neatkarīgi no koka, skaņa diži neatšķiroties.

Kad kokle “aizvākota”, atliek salikt tapiņas (tās ir no ozolkoka, lai būtu cietākas un tajās tik ātri neiegrieztos stīgas), uzvilkt stīgas (kā tās uzlikt, arī atradis internetā, lapā piekuns.com), un kokle ir gatava, saka Mārtiņš.

Pamazām kokles skaņa mainoties un kļūstot dzidrāka un tīrāka.

Pats grūtākais bijis sameklēt kokles rasējumu. To Mārtiņš veiksmīgi atradis žurnāla “Mazpulks” 1939. gada numurā, šis rasējums un apraksts arī ņemts par pamatu.

Mārtiņš izvirzīja mērķi – koklei jābūt gatavai līdz Jāņiem. Laika bija aptuveni divas nedēļas. “Lai gan draugi bija neizpratnē – kam tas vajadzīgs? – man acis dega, un es savu panācu.” Nospēlēt vienu dziesmiņu – “Es atnācu uguntiņu” – Mārtiņš pašmācības ceļā ir iemācījies un turpina apgūt spēlēšanu.

 

Vispirms darbgalds

Lai varētu izgatavot “sīkumlietas”, kā viņš sauc zvēriņu formas durvju ķīlīšus, putnu būrīšus, paliktnīšus, vīna pudeļu turētājus, vispirms bija vajadzīgs darbagalds – frēze, kas tiek vadīta ar datora starpniecību. Tāpēc to sauc par CNC (computer numerical control) darbagalds. Ievadot datorā rasējumu, frēze darbojas automātiski. Darbgaldu Mārtiņš sameistaroja pats, nepieciešamās daļas iepērkot internetā – metāla daļas tepat Latvijā, specifiskākas detaļas, kā zobstienis, vadīkla, motors, pati frēze, bija jāpasūta ārzemēs. Ar Mārtiņa konstruēto frēzi iespējams apstrādāt līdz desmit centimetriem biezu koku, finieri, putuplastu, organisko stiklu. Ja nedaudz pārbūvētu darbgaldu, tad arī metālu.

Mārtiņa darbgalds ņem pretī frēzējamo materiālu, kas ir aptuveni 1,55 m reiz 1,90 m liels. Frēzes princips ir līdzīgs 3D printerim – tikai tur, turp un atpakaļ braukājot, priekšmets pamazām tiek audzēts ar metāla vai plastmasas pulvera palīdzību, bet CNC frēze to pašu dara, “lasot” uzdoto uzdevumu un izgriežot vajadzīgo priekšmetu no cieta materiāla.

 

“Tu esi Latvija!”

Saistītie raksti

Mārtiņš savu kokli viņš izrotājis latviskiem rakstiem un apakšdaļā iegrebis Ojāra Vācieša vārdus, kas atnākuši nejauši, bet šķituši īstie, kam ir jābūt uz kokles, jo “tā tas arī ir” (“Šo pašu svētāko / Tu neaizmirsti: / vai celies debesīs, / vai jūras dzīlēs nirsti, / vai draugu pulkā / dali savu prieku, vai viens pats satiecies / ar pretinieku – / Tu esi Latvija!”

Abi ar līgaviņu ļoti vēlējušies nokļūt simtgades Dziesmu svētkos, uz noslēguma koncertu biļetes nav dabūjuši, bet ģenerālmēģinājums bijis tikpat iespaidīgs. Divas reizes kā tautas deju kolektīvu dalībnieks Mārtiņš pats piedalījies Deju svētkos.

LA.lv