Latvijā
Politika

Vienojas par pedagogu algu finansēšanu no valsts budžeta 2

Foto no LA arhīva

Nedaudz mīkstinot sākotnēji piedāvātos kritērijus, šorīt starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un sadarbības un sociālajiem partneriem panākta vienošanās par pedagogu darba algu finansēšanas kārtību vidusskolās no 2020.gada 1.septembra.

Kā pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), panākta vienošanās, ka, piešķirot finansējumu pedagogu algām, tiks ņemts vērā vidējais obligāto centralizēto eksāmenu indekss, nevis zemākais, kā tas bija paredzēts līdz šim.

Zemākais eksāmenu indekss tiks ņemts vērā no 2023.gada, kad vidusskolēni kārtos pēc jaunā izglītības satura parauga organizētus eksāmenus, kas nozīmē, ka, piemēram, matemātikas apgūšana un pārbaudījumu kārtošana notiks pamata un augstākajā līmenī.

Tāpat nolemts, ka kvantitatīvie kritēriji par minimālo skolēnu skaitu tiks piemēroti nevis 10.klasēm, bet gan vidusskolas klašu grupā.

Šadurskis pastāstīja, ka papildus notiks monitorings, kura rezultātā IZM vērtēs, vai nākotnē nepieciešams mainīt kritērijus.

Ministrs uzsvēra, ka kvalitātes kritēriji aizvien paliks noteicošie, līdz ar to valsts budžeta finansējuma piešķiršana vidusskolu pedagogu darba samaksai būs tieši atkarīga no izglītības iestādes nodrošinātās izglītības kvalitātes.

Paredzēts, ka valdība par šiem noteikumiem, kā arī par minimālo pedagogu algu likmi lems nākamajā nedēļā.

Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets lēma uz nedēļu atlikt lemšanu par pedagogu minimālās algas likmes celšanu, jo sadarbības un sociālajiem partneriem bija iebildumi par kvalitātes un kvantitātes kritērijiem vidusskolās.

Valdības sēdes sākumā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) informēja, ka sākumā tiks skatīti noteikumi par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā. Kučinskis uzsvēra, ka tikai pēc šo noteikumu apstiprināšanas varēs lemt par minimālās algas likmes celšanu, jo papildu līdzekļus plānots piešķirt tikai apmaiņā pret izglītības kvalitāti.

Par vienu no galvenajiem klupšanas akmeņiem minēto noteikumu pieņemšanas atlikšanai kalpoja vārdu “un” un “vai” lietojums kritērijos, kas saistīti ar minimālo skolēnu skaitu 10.klasē un vidusskolas posmā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvāja konkrētu izglītojamo skaitu 10.klasē un klašu grupā, otro nosakot, pamatojoties uz prasīto paralēklašu skaitu.

LA.lv