Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Jaunie lasītāji Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

Latvijas skolēni vieni no labākajiem lasītājiem pasaulē

Latvijas 4. klašu skolēnu lasītprasme salīdzinājumā ar citu valstu vienaudžiem ir ļoti augstā līmenī, secināts starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā “Progress in International Reading Literacy Study” (“PIRLS”). Ceturtklas­nieki testēti jau 2016. gadā, bet pētījuma rezultāti vienlaikus visās tā dalībvalstīs publiskoti vakar. Pētījumā piedalījušies 4157 skolēni no 150 skolām visā Latvijā.

Secināts, ka kopš 2006. gada, kad Latvija iepriekšējo reizi piedalījās šajā pētījumā, mūsu skolēnu lasītprasme būtiski uzlabojusies. Starp 50 pētījuma dalībvalstīm Latvijas skolēni ieņem 11. vietu. 2006. gadā pētījumā piedalījās 40 valstis, tad Latvija starp tām ieņēma 13. vietu. No 600 iespējamiem punktiem Latvijas skolēni pēdējā pētījumā ieguvuši vidēji 558 punktus (2006. gadā – 541 punkts). Savukārt vadošie lasītprasmē ir Krievijas skolēni ar vidēji iegūtu 581 punktu. Krievijai izdevies apsteigt Singapūru un Honkongu, kas parasti ir vadošās valstis skolēnu sa­sniegumu mērījumos. Jāpiebilst, ka aiz Latvijas palikušas tādas attīstītas valstis kā ASV, Kanāda, Dānija, Nīderlande, Vācija, Austrālija, kā arī kaimiņiene Lietuva, kuras skolēni ieguvuši par desmit punktiem mazāk nekā Latvijas jaunieši. Vēl viena Baltijas valsts – Igaunija – šajā pētījumā pagaidām nepiedalās.

 

Rīdzinieki atkal vadībā

Salīdzinot Latvijas skolēnu sniegumu reģionu griezumā, redzams, ka atkal krietni priekšā citiem ir rīdzinieki, kuri vidēji ieguvuši pat vairāk nekā 570 punktus. Savukārt viszemākie sasniegumi ir Zemgales skolēniem, kas ieguvuši vidēji par 30 punktiem mazāk. Jāpiebilst, ka 2006. gada pētījumā vissliktākie lasītāji bijuši Latgalē, taču pēdējo gadu laikā tieši šajā reģionā skolēnu lasītprasme augusi visstraujāk. Kā jau novērots citos pētījumos, arī šoreiz pilsētnieki ieguvuši vairāk punktu nekā lauku bērni.

Līdzīgi kā citos pētījumos labāku sniegumu uzrādījušas meitenes. Tomēr secināts, ka Latvijā plaisa starp zēnu un meiteņu sniegumu sarukusi. Tātad puikas savu lasītprasmi uzlabojuši straujāk nekā meitenes.

Skolās ar krievu mācību valodu skolēni ir labāki lasītāji. Latviešu skolu skolēni vidēji ieguvuši 554 punktus, bet krievu – 569 punktus. Pētnieki pieļauj: tas tāpēc, ka krievu bērni lasītprasmi apgūst gan krievu, gan arī latviešu valodas stundās.

 

Vairāk jālasa daiļliteratūra

Pētījuma ietvaros skolēni lasīja gan tekstus informācijas ieguvei, gan daiļliteratūras tekstus. Pētnieki secinājuši, ka Latvijas skolēniem labāk veicas ar informatīvo tekstu izpratni, tāpēc skolām iesaka lielāku vērību pievērst literāro tekstu lasītprasmes attīstīšanai. Tas gan nenozīmē, ka informatīvo tekstu izpratne nebūtu svarīga: tā ir būtiska, lai izprastu teoriju dažādos mācību priekšmetos.

Skolēniem piedāvātais literārais teksts bija par kādu vilku ģimeni. Tas bija jāizlasa un pēc tam jāatbild uz jautājumiem par tekstu, izsakot arī savu viedokli. Informatīvajā tekstā bija jālasa par haizivīm un arī jāatbild uz jautājumiem.

 

Pārāk zema pašapziņa

Šajā pētījumā skolēnus lūdza arī novērtēt savu lasītprasmi. Visaugstākais pašnovērtējums ir zviedru bērniem, kuru sniegums bija līdzvērtīgs Latvijas skolēniem – zviedri bija 12. vietā. Austrieši, kuri uzrādīja tikai 25. rezultātu lasītprasmē, pašapziņā ir 5. vietā. Savukārt Latvijas jaunieši savas prasmes novērtēja tik zemu, ka pašvērtējuma ziņā ierindojās 47. vietā. Tikpat zema pašapziņa ir Krievijas ceturtklasniekiem – iegūta 1. vieta lasītprasmē, bet savu spēju vērtējumā ir 31. vietā. Pētnieki pieļauj: ja augsti sasniegumi nāk ar smagu darbu, tad arī pašvērtējums zemāks. Tāpēc jo sevišķi jāuzteic skolēnu, vecāku un skolotāju ieguldījums lasītprasmes veicināšanā.

 

Kāpēc vēlāk lasītprasme krītas?

Tieši 4. klases skolēni starptautiskajam pētījumam izvēlēti tāpēc, ka tas ir vecums, kad lielākā daļa skolēnu beidzot iemācījušies kārtīgi lasīt, un tāpēc, ka šajā vecumā notiek pāreja no lasīt mācīšanās un mācīšanos lasīt. Kā sola Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības departamenta vadītāja Gunta Kaufmane, jaunajā izglītības saturā tiks likts vēl lielāks uzsvars uz teksta izpratni.

Pētījuma autors Latvijā ir Latvijas Universitātes (LU) Izglītības pētniecības institūts, kas veic arī pētījumus starptautiskā skolēnu mācību sasniegumu salīdzinājuma “PISA” ietvaros, kad tiek vērtētas 9. klašu skolēnu spējas lasītprasmē, kā arī matemātikā un dabaszinātnēs. Kā jau iepriekš ziņots, šajā mērījumā Latvijas skolēnu prasmes izrādījušās viduvējas.

Kā izskaidrot to, ka Latvijas sākumskolēni ir starp pasaules līderiem lasītprasmē, bet devītklasnieki – viduvējības? LU pētniece Antra Ozola pieļauj, ka pie vainas varētu būt krasi atšķirīgā izglītošanās sistēma sākumskolā un pamatskolā. Sākumskolā lielāko daļu mācību priekšmetu māca klases audzinātājs, kas redz bērnu kopumā un, iespējams, ātrāk spēj atklāt un novērst kādus robus bērna izglītošanā. Savukārt pamatskolā bērnus neviens pedagogs vairs tik ļoti neuzmana: teju katru mācību priekšmetu māca cits pedagogs. Kā šo problēmu novērst? G. Kaufmane teic, ka vienotas receptes nav un “kaut kad jau bērnam ir jānobriest”.

 

Kas ir lasītprasme

Lasītprasmes apsekojumu pamatā ir paplašināts priekšstats par lasīšanu, tātad “lasītprasmi”, nevis vienkārši “lasīšanu”. Šī koncepcija ietver ne tikai teksta izpratnes procesus un prasmes, bet arī lasītprasmes izmantošanas veidus un attieksmi pret lasīšanu.

* Pēc “PIRLS” definīcijas, ceturtās klases skolēnu lasītprasme ir “spēja saprast un lietot tās rakstu valodas formas, kas ir vajadzīgas sabiedrībai un/vai ko novērtē indivīds. Gados jauni lasītāji spēj izprast dažādu tekstu jēgu. Viņi lasa, lai mācītos, lai iesaistītos lasītāju sabiedrībā skolā un ikdienas dzīvē un arī savam priekam”.

* Pēc “PISA” definīcijas, 15 gadus veco skolēnu lasītprasme ir “rakstītu tekstu izpratne, lietošana un pārdomāšana, lai sasniegtu savus mērķus, pilnveidotu savas zināšanas un potenciālu un iesaistītos sabiedrības dzīvē”.

No “Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse”; “Eurydice”