Ekonomika
Nauda

Vidējā bruto darba samaksa pārsniegusi 1000 eiro robežu 16

Foto-Shutterstock

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4% jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šī gada pirmajā ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks – 8,6%. Salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6% jeb 44 eiro.

Gada laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga līdzīgi – attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1035 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 984 eiro jeb par 9,2%.

Otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 743 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 4,4%. Gada laikā tā pieauga par 10%, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,4%, bija 7,4%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2018.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, palielinājās par 9,1% jeb 188,5 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,6% jeb 4400.

Šī gada otrajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,2% (straujāks kāpums – veselības aizsardzības nozarē), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 13,3%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,7% (straujāk – ēdināšanas pakalpojumos), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 10,9% (straujāk – augkopības, lopkopības, medniecības un saistīto palīgdarbību, kā arī mežsaimniecības un mežistrādes nozarēs), citu pakalpojumu nozarē – par 10,5% (straujāk – mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citos individuālajos pakalpojumos), apstrādes rūpniecībā – par 10%.

Otrajā ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācijas nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, nekustamo īpašumu nozarē, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, straujāk pieauga Kurzemes reģionā – par 11,4%, Pierīgas – par 9,5% un Latgales reģionā – par 9,4%. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1128 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 8%. Mazāki pieauguma tempi bija arī Zemgales reģionā – 8,1% gadā un Vidzemes reģionā – 8,5%. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgales reģionā – 702 eiro, kas ir 70% no vidējā rādītāja valstī.

Baltijas valstīs 2018.gada otrajā ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1321 eiro, Latvijā – 1004 eiro, bet Lietuvā – 927 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Straujākais pieaugums bija Lietuvā – 10,5% gadā, Latvijā – 8,4%, bet Igaunijā viszemākais – 6,4%.

LA.lv