Pasaulē
Eiropa

Breksita sarunu gaita: Vēl jāvienojas par 20% 16

Foto-LETA/EPA

Autors – Mišels Barnjē, Eiropas Komisijas galvenais sarunu vedējs sarunās ar Apvienoto Karalisti

Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības 2019. gada 29. martā. Kaut arī mums ir žēl, ka Apvienotā Karaliste izstājas, mēs respektējam tās suverēno lēmumu. Mūsu uzdevums tagad ir organizēt šīs valsts atšķetināšanu no ES iestādēm un politikas. Un mums ir arī jāraugās nākotnē.

Pēc breksita ES arī turpmāk būs globāla mēroga dalībniece ar 440 miljoniem iedzīvotāju un viena no lielākajām pasaules ekonomikām. Apvienotā Karaliste ir bijusi ES dalībniece 45 gadus. Mums ir kopīgas vērtības un vairākas kopīgas intereses. Šī valsts, kas ir G7 un ANO Drošības padomes locekle, var būt ekonomiskajā un stratēģiskajā ziņā nozīmīga ES partnere. Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā mēs esam ieinteresēti ne tikai nostiprināt ES lomu pasaulē, bet arī sadarboties ar Apvienoto Karalisti kā tuvu partneri.

Izstāties vajag sakārtoti

Kā mēs varam izveidot jaunu partnerību?

Pirmkārt, mums ir jānodrošina, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās notiek sakārtoti. Ir panākta vienošanās par 80% no izstāšanās līguma. Mēs aizsargāsim vairāk nekā četru miljonu Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo britu valsts­piederīgo tiesības. Tā bija mūsu pirmā prioritāte un punkts, kuram modri sekoja līdzi Eiropas Parlaments. Apvienotā Karaliste ir arī piekritusi izpildīt visas savas finansiālās saistības, ko tā uzņēmusies kā ES dalībvalsts. 21 mēnesi ilgs pārejas periods dos uzņēmumiem un administrācijām laiku pielāgoties, jo Apvienotā Karaliste paliks mūsu vienotajā tirgū un muitas savienībā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Taču 80% nav 100%. Mums joprojām ir jāvienojas par nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, “ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu” aizsardzību. Tas attiecas uz vietējo saimniecību un pārtikas produktu, piemēram, skotu viskija vai Parmas siera, aizsardzību, kas ir joma, kurā ES aizsardzība ir radījusi ievērojamu pievienoto vērtību Eiropas lauksaimniekiem un ražotājiem. Mums ir jārod risinājumi attiecībā uz konkrētām britu teritorijām, piemēram, Apvienotās Karalistes suverēnajām bāzēm Kiprā, un Gibraltāru, par kuru Spānijas un Apvienotās Karalistes starpā notiek divpusējas sarunas.

Lielākais risks – Īrijas sala

Lielākais breksita radītais risks ir saistīts ar Īrijas salu. Mums ir jānodrošina, ka breksits nerada stingru robežu starp Īriju un Ziemeļīriju un ka Lielās piektdienas vienošanās, kas Ziemeļīrijā ir nesusi mieru un stabilitāti, tiek aizsargāta. Patlaban sadarbība un apmaiņa starp Īriju un Ziemeļ­īriju notiek ES kopējās sistēmas ietvaros.

Tā kā mēs līdz 2018. gada rudenim nezināsim, kādas būs attiecības nākotnē, mums ir izstāšanās līgumā jāiekļauj galējais noregulējuma risinājums (“back­stop”). Apvienotā Karaliste tam piekrīt, un gan ES, gan Apvienotā Karaliste ir norādījušas, ka šo galējo noregulējuma risinājumu var aizstāt nākotnes attiecībās rasts labāks risinājums. ES ir ierosinājusi, ka Ziemeļīrija attiecībā uz precēm un muitu paliek ar pārējo ES kopīgā regulējuma teritorijā. Mēs esam gatavi uzlabot sava priekšlikuma tekstu kopā ar Apvienoto Karalisti.

Kādas būs nākotnes attiecības?

Otrkārt, mums ir jāvienojas par mūsu nākotnes attiecību noteikumiem.

Būsim atklāti: tā kā Apvienotā Karaliste ir nolēmusi pamest vienoto tirgu, tā vairs nevar būt ekonomiski tik pietuvināta pārējai Eiropas Savienībai. Apvienotā Karaliste vēlas pamest mūsu kopīgo regulējuma teritoriju, kurā notiek brīva cilvēku kustība un preču, pakalpojumu un kapitāla aprite pāri valstu robežām. Tie ir ekonomiskie pamati, uz kuriem ES tika izveidota. Eiropadome – 27 valstu vai to valdību vadītāji –, kā arī Eiropas Parlaments ir bieži atgādinājuši, ka šos ekonomiskos pamatus nedrīkst vājināt.

Apvienotā Karaliste labi apzinās vienotā tirgus priekšrocības. Tā pēdējo 45 gadu laikā ir palīdzējusi veidot mūsu noteikumus. Tomēr daži Apvienotās Karalistes priekšlikumi iedragātu mūsu vienoto tirgu, kas ir viens no ES lielākajiem sasniegumiem. Apvienotā Karaliste vēlas paturēt preču brīvu apriti ar mums, bet cilvēku kustību un pakalpojumu apriti – ne. Tā ierosina piemērot ES muitas noteikumus, taču ārpus ES tiesību sistēmas. Tādējādi Apvienotā Karaliste vēlas atgūt suverenitāti un kontroli pār saviem likumiem, ko mēs respektējam, taču tā nevar prasīt, lai ES zaudē kontroli pār savām robežām un likumiem.

Tomēr es joprojām esmu pārliecināts, ka sarunās var panākt labu iznākumu. Ir iespējams respektēt ES principus un izveidot jaunu un vērienīgu partnerību. Tieši to Eiropadome martā jau ierosināja. ES ir piedāvājusi brīvās tirdzniecības nolīgumu ar nulles tarifiem un bez kvantitatīviem ierobežojumiem precēm. Minot tikai dažus piemērus, tā ierosināja īstenot ciešu muitas un regulatīvo sadarbību un piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem.

Kā varam sadarboties

Drošības jomā ES vēlas ļoti cieši sadarboties, lai aizsargātu mūsu pilsoņus un demokrātisko sabiedrību. Mums būtu jārīko efektīva izlūkdatu un informācijas apmaiņa un jānodrošina, ka mūsu tiesīb­aizsardzības struktūras sadarbojas. Mums būtu jāsadarbojas noziedzības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanā. Mēs varam sadarbības ceļā apmainīties ar DNS, pirkstu nospiedumiem vai pasažieru datu reģistriem aviācijā, lai labāk izsekotu un identificētu teroristus un noziedzniekus. Mēs arī esam gatavi apspriest mehānismus ātrai un efektīvai izdošanai, kas garantē aizdomās turēto personu procesuālās tiesības.

Ja Apvienotā Karaliste to sapratīs un ja mēs ātri radīsim risinājumus neatrisinātajiem izstāšanās jautājumiem, tostarp par galējā noregulējuma risinājumu Īrijai un Ziemeļīrijai, esmu pārliecināts, ka mēs varam izveidot tādu nākotnes partnerību starp ES un Apvienoto Karalisti, kam mēroga un dziļuma ziņā nav precedenta.

LA.lv