20171113212737_7820

“Latvenergo” apsver vēja parku būvniecību

Jaunais modes kliedziens

Konferencē piedalījās vairāki Dānijas enerģētikas uzņēmumu un institūciju pārstāvji, kuri dalījās ar savu pieredzi. Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūta direktors Hanss Jorgens Kohs sacīja, ka vēju nedrīkst ignorēt un vēja parkos investē teju ikvienā valstī. “Vējš joprojām ir lētākais elektrības ieguves veids, kaut gan saule pamazām kļūst par arvien lielāku konkurentu. Pat ASV investē piekrastes vēja stacijās – viņi investēs 400 miljardus dolāru. Savukārt Indija apņēmusies līdz 2027. gadam elektrību ražot bez fosilajiem kurināmajiem. Dānijā 2016. gadā uzstādīja vēja stacijas ar kopējo jaudu 54 GW, kas nodrošina par apmēram 12% lielāku kopējo elektrības ražošanu nekā līdz tam. Līdz 2022. gadam plānojam, ka 70% elektrības saražosim ar atjaunojamajiem avotiem,” sacīja profesors.

Dānijas enerģētikas konsultantu kompānijas “Ea Energy Analysis” pārstāvis Anderss Kefeds Vifss norādīja – ja Latvijai neizdosies izstrādāt regulējumus un panākt strauju vēja staciju attīstību, tad līdz ar augošajiem CO2 nodokļiem un pārējiem ierobežojumiem, kas skars vidi ietekmējošos kurināmos, tostarp gāzi, Latvija riskē kļūt par lielu elektrības importētāju, no kā varētu izvairīties, būtiski investējot atjaunojamajā enerģijā, tostarp vējā.

Dānijas vēja turbīnu ražotāja “Vestas” pārstāvis Krestens Ernbjergs norādīja, ka globāli jāuzlabojas valstu ilgtermiņa stratēģijām. “Dānijā ar šo bijušas problēmas un neviena valsts no tā nav pasargāta biežo valdības maiņu dēļ. Tas atbaida investorus, jo nekad nevar zināt, kā pret plāniem attieksies jaunie spēki,” sacīja “Vestas” pārstāvis, uzsverot, ka kompānija rūpīgi strādā pie jaunām tehnoloģijām un drīzumā gaidāmas jaudīgākas turbīnas un vēl lielāki rotori, kas palielinās vēja staciju efektivitāti.

Visbeidzot lielākā Dānijas elektroenerģijas ražotāja “Dong Energy” pārstāvis Fredriks Andrēns Sandbergs sacīja, ka Latvijai ir liels potenciāls būt ļoti spēcīgai elektroenerģijas valstij, uzsverot, ka Latvijā ir ļoti sabalansēta elektrības ražošana, minot būtisko Latvijas HES devumu kopējā elektrības ražošanā. Viņaprāt, Dānijā tik laba līdzsvara starp dažādiem elektrības avotiem nav un, ja izdotos attīstīt arī vēja enerģiju, tad Latvija no tā tikai iegūtu.

Kam pieder vēja parki?

Kā liecina firmas.lv dati, SIA “Winergy” 100% pieder AS “Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”. Visu 11 “Vēja parks” vienīgais 100% īpašnieks ir SIA “Inpo 5”, kuras īpašniece savukārt ir SIA “Privāto aktīvu pārvalde”, kas pieder SIA “Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem”. Šī uzņēmuma lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl pa 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei un Madarai Šķēlei, bet pa 10% – Edgaram Šķenderam un Ivetai Smilgai-Krongornei. SIA “Vides enerģija” 100% pieder Luksemburgā bāzētajam “Clear Energy Holdings SA.” Latvijas un Vācijas kopuzņēmums “Baltnorvent” 49,14% apmērā pieder Jurijam Roļikam, pa 14,9% pieder Vladislavai Čakstiņai, Raivim Čakstiņam un Pēterim Šņitņikovam, 3,71% pieder Jevgenijam Ostapenko, 2,27% pieder Valentīnam Jasčukam, 1,30% pieder Jeļenai Požarickai un 0,11% pieder “Baltnorvent”. SIA “Lenkas Energo” 77,15% pieder SIA “ETB”, bet 22,85% pieder Izraēlas pilsonei Raisa Bagirovai.

20171113212744_1828