Ekonomika
Bizness

“Latvenergo” apsver vēja parku būvniecību 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

Latvijā vēja enerģiju ražo stacijas, kuru kopējā jauda ir tikai 80 megavati (MW), kamēr Igaunijā un Lietuvā vēja enerģiju ražo spēkstacijas, kuras ir četras līdz septiņas reizes jaudīgākas. “Kopš 2011. gada Latvijā nav izsniegta neviena jauna atļauja vēja enerģijas ražošanai. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā uzbūvētas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 6,9 MW. No Baltijas valstīm vismazāk vēja enerģijas saražo Latvijā, un nav nekādu indikāciju, ka šī situācija varētu mainīties,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Igaunijā kopējā vēja turbīnu jauda ir 321 MW un valdība tikko atbalstījusi 1000 MW liela vēja parka izbūvi, kas atrastos ūdenī Hījumā salas piekrastē. Lietuvā ir 511 MW jaudīgas vēja turbīnas un vēl 250 MW jaudas parkus izbūvēs līdz 2020. gadam.

Novērtējot Latvijas lielās problēmas vēja enerģijas ražošanā, Dānija kā viena no pasaules līderēm vēja enerģijas iegūšanā kopā ar Ekonomikas ministriju rīkoja konferenci, kurā centās palīdzēt tikt skaidrībā ar Latvijas vēja enerģijas potenciālu, tālāko attīstību un problēmām.

Traucē viensētas

Vēju biznesā iesaistītie domā, ka vēja enerģijas ražošana Latvijā neattīstās divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, trūkst atbalsta, kas atbilstu tirgus principiem. “Nevajag atbalstīt visus, bet gan tos, kuri reāli saražos elektrību par zemāko cenu,” uzsver K. Stepanovs. Otrkārt, nav sakārtota normatīvā bāze, kas šobrīd paredz to, ka vēja turbīnas nedrīkst būvēt tuvāk par diviem kilometriem no apdzīvotas vietas. Arī viensēta šo noteikumu izpratnē ir apdzīvota vieta.

“Latvija ir viensētu zeme, mums nav tik daudz brīvu teritoriju, kur var bez problēmām izbūvēt parkus. Piemēram, Somijā aizsarg­joslu nav teju vispār – ja gribi būvēt turbīnu uz savas zemes, tev neviens to neliedz,” salīdzina asociācijas pārstāvis. Bēdīgo situāciju netieši pierāda arī elektropārvades līniju projekts “Kurzemes loks”, kas teju izbūvēts, taču pie tā nav pieslēgta neviena vēja stacija. “Savulaik Eiropas Komisija, par kuras naudu objekts tapis, norādīja, ka loks jāizbūvē ne tikai elektroapgādes drošībai, bet arī vēja staciju izbūvei un pieslēgšanai pie loka. Šī 330 kV līnija, pie kuras var pieslēgt lielas jaudas, izkliedētu tālāk elektrību pa visu Latviju,” skaidro K. Stepanovs.

Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktors Dzintars Kauliņš norāda, ka atjaunojamā enerģija Latvijā ir viens no aktuālākajiem tematiem. Lielākās naudas investētas biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās, lai gan vēja enerģijai ir pat lielāks potenciāls. “Grūti teikt, kāpēc noticis tā, ka uzbūvētas tikai 80 MW stacijas. Iespējams, kad sākās pirmais lielais licenču vilnis, nebija pietiekama valsts atbalsta. Līdz 2030. gadam ir plāns no atjaunojamajiem avotiem saražot pusi Latvijai nepieciešamās enerģijas, taču, lai to izpildītu, vēl daudz jāizdara, tostarp jāsakārto regulācija,” piebilst Dz. Kauliņš.

Varētu darboties 1000 MW

Savukārt cits asociācijas valdes loceklis Toms Nāburgs uzsver, ka daudzas vēja enerģijas attīstības iestrādes gluži vienkārši iestrēgušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gaiteņos. “Dažbrīd šķiet, ka Latvijā to vēja enerģiju nevienam nemaz nevajag. Man ir savas idejas, kāpēc tas tā ir, taču negribu spekulēt. Eiropas Savienība ir izdevusi dažādus noteikumus, kas jāizpilda līdz 2030. gadam, un ir pilnīgi skaidrs, ka mēs to nespēsim izpildīt. 2009. gadā pieņemtā direktīva paredzēja ar vēja palīdzību iegūt 40% visu Latvijai nepieciešamo enerģiju, taču līdz šim ar mērķa izpildi klājies grūti. Jau tagad vajadzēja būt izbūvētām stacijām ar 200 MW jaudu, bet līdz 2020. gadam – 400 MW. Skaidrs, ka to neizdosies izdarīt. Ministri nemitīgi mainās un nav ilgtermiņa vīzijas, nav atbalsta mehānismu,” saka T. Nāburgs. Viņš arī cer uz būtiskāku “Latvenergo” iesaisti vēja enerģijas attīstīšanā. “Saprotam, ka gāzē vairs nav jāinvestē un tā nerada problēmas, taču ilgtermiņa atbilde ir vējš un ūdens, kas ir daudz lētāki nekā gāze,” skaidro T. Nāburgs.

“Latvenergo” attīstības un izpētes direktors Māris Balodis apstiprināja, ka “Latvenergo” domā par vēja parku izveidi. “Trīs četrus gadus domājam veikt pilotprojektus un ceram, ka ražotāji mums palīdzēs ar tehnoloģijām un jau pēc 2025. gada mēs varētu investēt liela apjoma vēja parkā. Šobrīd neiesaistāmies, jo mums ir citi plāni, kuri jāpabeidz,” norāda M. Balodis.

Kopumā Latvijā elektrību varētu ražot vēja stacijas pat ar 1000 megavatu jaudu, ko apstiprināja arī “Augstsprieguma tīkla” valdes loceklis Gatis Junghāns, norādot, ka tāds apjoms uzņēmumam neradītu problēmas.

1000 MW potenciāls ir vēl arī piekrastē, taču parku izbūve ūdenī ir krietni dārgāka nekā uz sauszemes, tāpēc šobrīd būtu pēc iespējas ātrāk jāsāk staciju būve uz zemes, tālākā nākotnē domājot arī par Baltijas jūras ūdeņu iekarošanu.

Jaunais modes kliedziens

Konferencē piedalījās vairāki Dānijas enerģētikas uzņēmumu un institūciju pārstāvji, kuri dalījās ar savu pieredzi. Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūta direktors Hanss Jorgens Kohs sacīja, ka vēju nedrīkst ignorēt un vēja parkos investē teju ikvienā valstī. “Vējš joprojām ir lētākais elektrības ieguves veids, kaut gan saule pamazām kļūst par arvien lielāku konkurentu. Pat ASV investē piekrastes vēja stacijās – viņi investēs 400 miljardus dolāru. Savukārt Indija apņēmusies līdz 2027. gadam elektrību ražot bez fosilajiem kurināmajiem. Dānijā 2016. gadā uzstādīja vēja stacijas ar kopējo jaudu 54 GW, kas nodrošina par apmēram 12% lielāku kopējo elektrības ražošanu nekā līdz tam. Līdz 2022. gadam plānojam, ka 70% elektrības saražosim ar atjaunojamajiem avotiem,” sacīja profesors.

Dānijas enerģētikas konsultantu kompānijas “Ea Energy Analysis” pārstāvis Anderss Kefeds Vifss norādīja – ja Latvijai neizdosies izstrādāt regulējumus un panākt strauju vēja staciju attīstību, tad līdz ar augošajiem CO2 nodokļiem un pārējiem ierobežojumiem, kas skars vidi ietekmējošos kurināmos, tostarp gāzi, Latvija riskē kļūt par lielu elektrības importētāju, no kā varētu izvairīties, būtiski investējot atjaunojamajā enerģijā, tostarp vējā.

Dānijas vēja turbīnu ražotāja “Vestas” pārstāvis Krestens Ernbjergs norādīja, ka globāli jāuzlabojas valstu ilgtermiņa stratēģijām. “Dānijā ar šo bijušas problēmas un neviena valsts no tā nav pasargāta biežo valdības maiņu dēļ. Tas atbaida investorus, jo nekad nevar zināt, kā pret plāniem attieksies jaunie spēki,” sacīja “Vestas” pārstāvis, uzsverot, ka kompānija rūpīgi strādā pie jaunām tehnoloģijām un drīzumā gaidāmas jaudīgākas turbīnas un vēl lielāki rotori, kas palielinās vēja staciju efektivitāti.

Visbeidzot lielākā Dānijas elektroenerģijas ražotāja “Dong Energy” pārstāvis Fredriks Andrēns Sandbergs sacīja, ka Latvijai ir liels potenciāls būt ļoti spēcīgai elektroenerģijas valstij, uzsverot, ka Latvijā ir ļoti sabalansēta elektrības ražošana, minot būtisko Latvijas HES devumu kopējā elektrības ražošanā. Viņaprāt, Dānijā tik laba līdzsvara starp dažādiem elektrības avotiem nav un, ja izdotos attīstīt arī vēja enerģiju, tad Latvija no tā tikai iegūtu.

Kam pieder vēja parki?

Kā liecina firmas.lv dati, SIA “Winergy” 100% pieder AS “Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”. Visu 11 “Vēja parks” vienīgais 100% īpašnieks ir SIA “Inpo 5”, kuras īpašniece savukārt ir SIA “Privāto aktīvu pārvalde”, kas pieder SIA “Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem”. Šī uzņēmuma lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl pa 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei un Madarai Šķēlei, bet pa 10% – Edgaram Šķenderam un Ivetai Smilgai-Krongornei. SIA “Vides enerģija” 100% pieder Luksemburgā bāzētajam “Clear Energy Holdings SA.” Latvijas un Vācijas kopuzņēmums “Baltnorvent” 49,14% apmērā pieder Jurijam Roļikam, pa 14,9% pieder Vladislavai Čakstiņai, Raivim Čakstiņam un Pēterim Šņitņikovam, 3,71% pieder Jevgenijam Ostapenko, 2,27% pieder Valentīnam Jasčukam, 1,30% pieder Jeļenai Požarickai un 0,11% pieder “Baltnorvent”. SIA “Lenkas Energo” 77,15% pieder SIA “ETB”, bet 22,85% pieder Izraēlas pilsonei Raisa Bagirovai.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv