Ekonomika
Īpašums

Nespēj ne noīrēt, ne nopirkt. Valstij jāatbalsta īres dzīvokļi 16


Jūnija sākumā Valmierā tika nodoti ekspluatācijā divi pašvaldībai piederoši īres nami ar 150 dzīvokļiem.
Jūnija sākumā Valmierā tika nodoti ekspluatācijā divi pašvaldībai piederoši īres nami ar 150 dzīvokļiem.
Foto – Jānis Līgats

Latvijas pilsētās arvien vairāk trūkst iedzīvotāju maksātspējai atbilstošu īres dzīvokļu. Privātuzņēmēju uzceltajos jaunajos dzīvojamos namos dzīvokļus pārdod. Bet dzīvokļu īres namus nebūvē.

Nespēj ne noīrēt, ne nopirkt

“Mājokļu trūkumu visvairāk izjūt jaunie speciālisti,” saka Saeimas deputāts un Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. “Cilvēkam, kurš pirms nodokļu nomaksas nopelna 700 līdz 1000 eiro mēnesī, nav iespēju to īrēt, ņemot vērā īres cenas tirgū. Ar šiem ienākumiem cilvēkiem bieži nepietiek, lai bankā saņemtu hipotekāro kredītu jauna dzīvokļa iegādei. Savukārt vietējām pašvaldībām nav iespēju palīdzēt viņiem, tāpēc ka vietējo pašvaldību pienākums vispirms ir nodrošināt dzīvojamo telpu tikai noteiktu sociālo grupu pārstāvjiem. Īres dzīvokļu trūkums pilsētās, sevišķi Rīgā un citās lielākajās pilsētās, vairo kvalificēta darbaspēka trūkumu un pat veicina iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts.”

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, lai mājoklis būtu pieejams, izdevumi par to nedrīkstētu pārsniegt 30% no ģimenes ienākumiem. Taču pašlaik Latvijā 80% ģimeņu pārāk mazie ienākumi neļauj ne īrēt, ne nopirkt mājokli kaut vai 50 kvadrātmetru platībā, atbilstošu visām mūsdienu būvniecības standartu prasībām.

Valmierā pirmie nami jau ir

Viktors Valainis spriež, ka dzīvokļu trūkumu varētu novērst, īres namu būvniecībā piedaloties vietējām pašvaldībām.

Kā zināms, Valmieras pašvaldība ir pirmā, kas jau pievērsusies īres namu būvniecībai. Šī gada jūnijā pašvaldības uzņēmums “Valmieras namsaimnieks” nodeva ekspluatācijā divus SIA “MONUM” uzbūvētos īres namus ar 150 dzīvokļiem. Īres maksa, ieskaitot apsaimniekošanas izdevumus, noteikta 5,20 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Daļa dzīvokļu tiks izīrēti vispirms attīstāmajās nozarēs strādājošiem speciālistiem no uzņēmumiem un iestādēm, kurām ar SIA “Valmieras namsaimnieks” noslēgts sadarbības līgums.

Viņš gan atzīst, ka ar valmieriešu priekšzīmi vien ir par maz, lai novērstu dzīvokļu trūkumu valstī. Lai cilvēki spētu samaksāt, pašvaldību celtajos īres namos īres maksai nevajadzētu pārsniegt trīs eiro par kvadrātmetru. Bet, ievērojot būvniecības izdevumus, pašvaldības vienas pašas to nespēs naudas trūkuma dēļ. Tāpēc Latvijas Lielo pilsētu asociācija nākusi klajā ar ierosinājumu par valsts finanšu atbalstu īres dzīvojamo māju būvniecībai. Asociācijas vārdā aicinās valdību atbalstīt priekšlikumu nākamā gada valsts budžetā paredzēt šai vajadzībai aptuveni 30 miljonus eiro.

Pret plānu būvēt neviens neiebilst

“Šāds valsts un vietējo pašvaldību atbalsts jaunu mājokļu būvniecībā ir steidzami nepieciešams,” teic Jelgavas pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš “Jau pašlaik Jelgavā izjūtam skolotāju, ārstu, inženieru un citu speciālistu trūkumu. Ja cilvēkiem nebūs kur dzīvot, tad šo trūkumu neizdosies novērst. Tāpēc pilsētā esam iecerējuši uzbūvēt divus īres namus ar 100 dzīvokļiem, būvniecībai ir jau izraudzīta vieta, uz dzīvokļiem pat ir izveidojusies rinda.”

Jautāts, vai pašvaldībai varētu pietikt naudas, lai uzbūvētu īres namus, An­dris Rāviņš atbild, ka šīm vajadzībām tā ņemtu kredītu bankā. Bet ar to vien nepietiek, lai nodrošinātu tādu īres maksu, kas nepārsniedz trīs eiro par kvadrātmetru. Tāpēc, viņaprāt, īres namu būvniecībā vajadzīgs arī valsts finanšu atbalsts.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis, aizvadītajā nedēļā tiekoties ar Cēsu pašvaldības priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu un citiem pašvaldības deputātiem, publiski atzinis, ka plāns īres dzīvokļu celtniecībai ir steidzami nepieciešams, lai tautsaimniecība attīstītos un lai cilvēkiem būtu kur dzīvot, tostarp arī tiem, kuri atgriežas no darba gaitām ārvalstīs.

Vai ar plānotajiem 30 miljoniem valsts budžeta naudas pietiks, lai jūtami sekmētu īres namu būvniecību, par to var rasties šaubas, ņemot vērā, ka Valmierā divu namu celtniecībā izdevumi sasniedza 6 598 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).


Pārrunas par naudu

Kā noprotams no pagājušajā nedēļā Latvijas Lielo pilsētu asociācijā sarīkotās sanāksmes, kurā piedalījās pilsētu pašvaldību, vairāku ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, visgarākās pārrunas kā allaž notiek par naudu, proti, kāds būtu vietējo pašvaldību un kāds valsts ieguldījums īres namu būvniecībā.

Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš teic, ka “Altum” būtu gatava iesaistīties šī projekta īstenošanā.

“Ekonomikas ministrijas piedāvātajā modelī par īres namu būvniecību, kas pašlaik nodots saskaņošanai valsts pārvaldes ie­stādēs, paredzēts izmantot vienu no “Altum” finanšu instrumentiem – paralēlo jeb mezanīna aizdevumu,” skaidro Reinis Bērziņš. “Tas ir papildu aizdevums bankas kredītam gadījumos, ja bankas nosacījumi paredz aizdevuma piesaisti arī no citiem finansētājiem. Lai nodrošinātu iespējami zemāku īres maksu, nepieciešama arī publiskā finansējuma ieguldīšana īres namu būvniecībā, kas ļautu samazināt nepieciešamā aizdevuma apmēru. Mūsuprāt, īres maksa būtu nosakāma, ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus ap­stākļus katrā pilsētā, iedzīvotāju ienākumus un citus nosacījumus.”

Privātuzņēmējiem būvēt neatmaksājas

Uz jautājumu, kāpēc īres namus nebūvē privāt­uzņēmēji, būvniecības uzņēmuma “YIT Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Božē atbild, ka īres namu būvniecībā būtisks šķērslis ir nesakārtotie likumi un vājā tiesu vara.

“1993. gadā pieņemtais likums “Par dzīvojamo telpu īri” pilnīgi aizstāv īrnieku intereses, bet ir diezgan diskriminējošs izīrētājam. Šis likums sen ir novecojis,” saka viņš. “Pašlaik īrnieks var nemaksāt īri, bet izīrētājs spiests tiesāties gadiem ilgi par viņa izlikšanu. Bet izīrētājam laikus jāmaksā par ūdeni, kanalizāciju, elektrību, apkuri, atkritumu izvešanu un citiem komunālajiem pakalpojumiem, tāpat nekustamā īpašuma nodokļi. Iznākumā viņam jācieš zaudējumi. Kurš privātuzņēmējs šādos apstākļos riskēs ieguldīt naudu īres namu celtniecībā?”

Viņaprāt, tāpēc neesot jābrīnās, ka liela dzīvokļu izīrētāju daļa darbojas pagrīdē – ar īrnieku nenoslēdz īres līgumus un nemaksā valstij nodokļus.

Par ideju pašvaldībām iesaistīties īres namu būvniecībā Andris Božē šaubās. Tā viņam atgādinot Rīgas pašvaldības iesaistīšanos fasētā ūdens biznesā.

“Tikpat labi pašvaldības varētu sākt būvēt birojus un tirdzniecības centrus, aizbildinoties ar to, ka vajag vairāk telpu iedzīvotāju darba vietām,” spriež uzņēmējs. “Tas tikai izkropļos tirgu, un iznākumā neviens privātuzņēmējs šajās vietās negribēs neko ieguldīt, jo nespēs konkurēt ar pašvaldību, kas būvniecībā izmanto publiskos resursus,” piebilst uzņēmējs.

LA.lv