Latvijā
Izglītība

Valdībā asas diskusijas: nepieņem lēmumu par skolotāju algām 16

Foto LETA

Ministru kabinets šodien pēc aptuveni stundu garām diskusijām atlika noteikumu par kvalitātes kritērijiem skolās pieņemšanu. Līdz ar to netika pieņemts arī lēmums par pedagogu minimālo algu celšanu.

Kā zināms, valdošā koalīcija pagājušajā nedēļā vienojās, ka valsts budžetā ir iespējams atrast 6,7 miljonus eiro skolotāju minimālās algas celšanai no 680 līdz 710 eiro mēnesī. Taču tā arī nolēma, ka algu pieaugumam jābūt cieši saistītam ar izglītības kvalitātes celšanu. Nedēļas laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārstrādāja jau iepriekš tapušo valdības noteikumu projektu par kvalitātes prasībām mazajām skolām, nu attiecinot šīs kvalitātes prasības uz visām skolām. Kā jau iepriekš ziņots, izstrādātie noteikumi paredz noteikt, ka skolām jāizpilda skolēnu skaita un kvalitātes kritēriji 10. līdz 12. klasēs. Prasītais skolēnu skaits ir no astoņiem skolēniem 10. klasē un 22 skolēniem visā vidusskolas posmā pierobežas skolās līdz 22 skolēniem 10. klasē un 120 skolēniem visā vidusskolas posmā republikas pilsētās, Pierīgas novados un reģionālās nozīmes attīstības centros. Savukārt kvalitātes kritēriji paredz, ka skolām akreditācijā piecos svarīgākajos vērtēšanas kritērijos jāsaņem vismaz vērtējums “labi” un obligāto centralizēto eksāmenu indekss nevienā no obligātajiem eksāmeniem – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā – nedrīkstēs noslīdēt zem 40 procentiem, sākot no 2020. gada. Turklāt zemākais pieļaujamais indekss pakāpeniski kāps, līdz 2030. gadā sasniegs 60 procentus. Ja skola neizpildīs kvalitātes kritērijus, vispirms tā saņems brīdinājumu. Ja netiks uzlabota kvalitāte un nebūs arī pietiekams skolēnu skaits, valsts pēc gada liegs savu finansējumu skolotāju algām vidusskolas klasēs. Ja nebūs kvalitātes, bet skolēnu pietiekami, valsts nākamajā gadā apmaksās pusi skolotāju algu un pavisam to atņems tikai trešajā gadā pēc brīdinājuma. Ja skolai izdosies atsākt pildīt kritērijus, tā varēs atgūt valsts finansējumu. Zemākas kvalitātes vidusskolas vai vidusskolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu varēs darboties arī turpmāk, taču tās pilnībā būs jāfinansē to dibinātājam, parasti pašvaldībām.

Pret sagatavotā dokumenta kvalitāti valdības sēdē iebilda tā sauktie sociālie partneri – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kuri norādīja: jaunākais noteikumu projekts vispār nav apspriests, neesot pat bijis pietiekami daudz laika ar to iepazīties.

Viens no oponentu iebildumiem arī bija, ka augstās kvalitātes prasības neatbilst reālajai situācijai skolās. K. Šadurskis uzskata: prasībām nevis jāpiemērojas zemajam līmenim, bet gan jācenšas to celt uz augšu.

“Centralizēto eksāmenu zemās prasības ir lielākais kauna traips Latvijas izglītības sistēmā,” pat tik skarbs bija K. Šadurskis. Viņaprāt, to, ka skolās nepieciešams celt izglītības kvalitāti apliecina tas, ka kaimiņvalsts Igaunija nu izglītības kvalitātes ziņā ir pirmajā vietā Eiropā (saskaņā ar starptautisko skolēnu sasniegumu mērījumu PISA – I.K.), bet Latvija krietni atpaliek. “Igaunijā ir augstāks iekšzemes kopprodukts, augstāks darba ražīgums. Vai mums pietiek ar to, ka priecājamies, ka igauņi brauc te šņabi dzert?” tā K. Šadurskis.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga izteica bažas: ja būs tik bargi kvalitātes noteikumi, skolas negribēs veidot tālmācības un neklātienes programmas, jo to absolventiem parasti centralizētajos eksāmenos ir sliktāki rezultāti, negribēs uzņemt bērnus ar īpašām vajadzībām, izvairīsies uzņemt skolēnus ar vājām sekmēm, dēļ kā viņi vispār varētu palikt bez izglītības, jo nav garantijas, ka viņi dosies uz profesionālajām skolām.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure saistīja vidusskolu kvalitāti ar zemajām augstskolu prasībām: “Augstskolas ņem visus, kuri var aizrāpot uz turieni un samaksāt!”.

“Un jūs gribat teikt, ka tas ir normāli?” sašuta M. Kučinskis. “Kvalitāte ir jāceļ gan augstskolās, gan vidusskolās. Vai jums tiešām nav žēl bērnu?”

Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola piebilda, ka IZM izvirzītie kvalitātes kritēriji pat, iespējams, ir pārāk maigi.

Noteikumu projekta pēlēji apgalvoja, ka neesot pret kvalitātes prasībām kā tādām, bet vajagot vēl apspriesties. Tāpat I. Dundure un Viktors Valainis no Lielo pilsētu asociācijas iebilda arī pret skolēnu skaita prasībām: arī tās IZM iesniegtajā dokumentā neesot gluži tādas, par kādām esot panākta vienošanās. Piemēram, vairs nav noteiktas atlaides skolēnu skaitam tām vidusskolām, kuras atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no citām.

“Ja skolās būs kvalitāte, skolēnu skaita prasības uz tām neattieksies,” oponentiem atbildēja K. Šadurskis. “Jūs aizstāvat nevis novadus un skolas, bet sliktās skolas!”
M. Kučinskis norādīja: ja atliek noteikumus par kvalitātes un kvantitātes prasības, arī par skolotāju algām vēl nelems. Ja atbalstīšot algu celšanu jau šodien, par kvalitātes kritērijiem būšot bezgalīgas diskusijas. Citi ministri šo nostāju atbalstīja, tāpēc lēmumi par skolotāju algu celšanu un prasībām vidusskolām vēl jāgaida.

Savukārt LIZDA, reaģējot uz to, ka nav apstiprināts solītais algu kāpums, tomēr pieteiks piketu, kas plānots 18. septembrī pie Saeimas. Ja valdība nākamnedēļ atbalstīs algu kāpumu pedagogiem, LIZDA piketu varētu atkal atsaukt.

LA.lv