Latvijā
Rīga

Vai Rīgā būs Makeina iela? 16


Arhīva foto. ASV republikāņu senators un bijušais prezidenta amata kandidāts Džons Makeins.
Arhīva foto. ASV republikāņu senators un bijušais prezidenta amata kandidāts Džons Makeins.
Foto – LETA/REUTER

Pēc pazīstamā amerikāņu politiķa Džona Makeina nāves Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns vērsies ar iesniegumu pie Rīgas mēra Nila Ušakova, aicinot piešķirt kādai no Rīgas ielām šī Latvijas drauga vārdu.

“Jāveido pareiza vietvārdu tradīcija, kas iemieso to politisko strāvojumu, kas nepieciešams Latvijai. Šajā procesā jābalstās uz vērtībām, kas bija tuvas senatoram Makeinam, – patriotismu, konservatīvismu, iestāšanos pret diktatūru,” savu un partijas ierosmi “LA” skaidro J. Bordāns. Viņš uzsver, ka no Makeina var mācīties taisnības sajūtu un nepiesliešanos vairākumam, arī ja ar savu ideju nākas palikt mazākumā. “Viņš vienmēr bijis Latvijas draugs, vienmēr aizstāvējis Baltiju. Personības kā viņš jāgodā ASV un arī mums,” uzskata J. Bordāns. Ieceri pozitīvi novērtējis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”), kurš norāda uz Makeina devumu Baltijas valstīm. “Senators Makeins stingri iestājās pret Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, atbalstīja reālas palīdzības sniegšanu Ukrainā un vienotu transatlantisko nostāju. Līdzīgi viņš atbalstīja arī mūsu brīvību un neatkarību, daudz paveicot, lai ASV sniegtu praktisku atbalstu Baltijas valstīm,” “LA” atbildēja E. Rinkēvičs.

Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzsver, ka Latvijas un Baltijas valstu patiesais draugs ir pelnījis, lai viņa piemiņa tiek iemūžināta Rīgas pilsētvidē. “Būdams kara varonis ar bagātīgu militāro pieredzi un pieredzi politikā, senators Makeins uz aizsardzības jautājumiem lūkojās praktiski, bez ilūzijām un vēlmju domāšanas. Tas bija ļoti skaidri redzams mūsu tikšanās reizēs,” norāda I. Mūrniece. Viņa piebilst, ka, pateicoties ilggadējam Makeina darbam, Latvija varējusi baudīt ASV Kongresa nostāju, lemjot par praktisku atbalstu Latvijas un mūsu reģiona drošībai.

Starp citu, kopbildi ar Makeinu interneta sociālajos tīklos ne tik sen ievietoja arī “Saskaņas” līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs, un tieši no viņa lielā mērā atkarīgs šis lēmums. Par ielu nosaukumu maiņām balso Rīgas dome, balstoties uz Vietvārdu komisijas atzinumu. Kā “LA” informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centra vadītāja Jūlija Samuilova, šobrīd Vietvārdu komisija neesot saņēmusi priekšlikumu par “Makeina ielu”. Ja komisija saņems šādu iesniegumu, tad to skatīs tās nākamajā sēdē. Ielu nosaukumu maiņas laikā vērā tiek ņemti valdības izdotie Vietvārdu informācijas noteikumi. “Jānorāda, ka katrs lēmumprojekts ir jāsaskaņo ar Valsts valodas centru un izraudzītajam ielas nosaukumam jāiekļaujas latviskajā kultūrvidē, tam jāsekmē tās vērtību saglabāšana un attīstība, jāatbilst latviešu valodas un Latvijas vēstures tradīcijām un labiem tikumiem,” norāda J. Samuilova. Viņa uzsver, ka pašvaldība savā darbā ievēro, ka ielai var piešķirt nosaukumu, kas saistīts ar pilsētas vai valsts vēsturē ievērojamu personu ne agrāk kā desmit gadus pēc šīs personas nāves.

 

Rīgas ielas politiķu vārdos

Rīgā ir vairākas ielas, kuru nosaukumos tiek godināti ārvalstu politiķi, kas snieguši devumu Latvijai.

2012. gadā daļa no Remtes ielas Pleskodālē tika pārdēvēta par godu ASV valsts sekretāram Samneram Velsam, kurš ieviesa Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku. Šajā ielā atrodas ASV vēstniecība Latvijā.

Ideoloģiskie šķēpi ir lauzti par bijušā Čečenijas Republikas Ičkērijas līdera Džohara Dudajeva vārdā 1996. gadā nosaukto ielu Purvciemā. Promaskaviski aktīvisti ik pa laikam vēlējušies ielu pārdēvēt. Ģenerālmajors Dudajevs perestroikas gados bija Tartu garnizona komandieris. Pēc 1991. gada 13. janvāra asiņainajiem notikumiem Viļņā Dudajevs Igaunijas radio paziņoja, ka, gadījumā ja padomju spēki tiks sūtīti uz Igauniju, viņš nelaidīs tos Igaunijas gaisa telpā.

Viena no centrālajām ielām Pļavniekos veltīta cilvēktiesību aktīvistam un padomju disidentam Andrejam Saharovam.

Centrā atrodas Aristīda Briāna iela, kura 1933. gadā nosaukta par godu Francijas premjerministram, kurš rosinājis Latvijas de iure atzīšanu. Pēc padomju okupācijas spēku ienākšanas iela tiek pārdēvēta franču komunista Anrī Barbisa vārdā, bet pirmskara nosaukumu tā atgūst 1992. gadā.

LA.lv