Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ar "labo" stūri pa labo pusi. Vai nav tomēr pārāk sarežģīti?

Vai mums to tiešām vajag? Spriež par angļu auto reģistrāciju Latvijā

Tāds savāds bija jaunā gada pirmās sanāksmes darba jautājums. Vai atļaut (ja atļaut, tad ar kādiem noteikumiem) Latvijā pastāvīgai lietošanai reģistrēt automobiļus ar stūri labajā pusē? Aktuāli? Šķiet – ne visai. Nekādu skaļu pieprasījumu no tautas šajā virzienā nemana. No satiksmes drošības viedokļa citu problēmu pietiek. Tad kāpēc laiku tērējam?

Eiropa prasa brīvību

Vainīgi ir kaimiņi lietuvieši, kur kāds pārvietošanās līdzekļa izvēlē ierobežots pilsonis pasūdzējies Eiropas instancēm. Un Lietuvai jau aizrādīts – izvēles brīvība pie mums svēta. Sakārtojiet likumus! To dzirdot, esam sarosījušies arī mēs. Jo mūsu noteikumi šajā jomā ir vēl striktāki nekā lietuviešu. Tikai divās Eiropas valstīs (bez mums vēl Slovēnijā) pastāvīgi lietot angļu auto nedrīkst.

Latvijas ceļu satiksmes likumā teikts: “Aizliegts reģistrēt mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz specializētajiem pasta transportlīdzekļiem, specializētajiem ceļu dienesta transportlīdzekļiem, specializētajiem atkritumu izvešanai paredzētajiem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējami kā vēsturiskie spēkrati, un transportlīdzekļiem, kas ievesti no ārvalstīm uz laiku.”

Likums gan atļauj veikt šāda auto pārbūvi – visu vadības ierīču pārvietošanu uz kreiso pusi, pēc tam padarīto atrādot CSDD ekspertiem un sertificējot. Bet tas ir grūts, dārgs, sarežģīts un vien nelielam skaitam azartisku fanātiķu ejams ceļš.

Cenu vilinājums

Ja neskaita svētās brīvības alkas, kādēļ vispār šajos džungļos līst? Ir viens arguments. Varens arguments. Tieši ierobežoto lietotu auto eksporta iespēju dēļ Anglijā tie ir salīdzinoši lēti. Par tūkstoti mārciņu tur var dabūt tādu “Opel Zafira” (pie viņiem “Vauxhall”), kāda pie mums maksā ap 3000 eiro, par pusotriem tūkstošiem “Kia Sportage”, kurai līdzīgu Rīgā (no Vācijas vestu) pērk par 4500 eiro. Vēl platāk šīs vilinošās šķēres atveras, ja esi iekārojis, teiksim, “Porsche Cayenne”…

Vajagot atļaut. Bez kapitālas pārbūves. Tādēļ variantā, pie kura strādā lietuvieši (līdzīgu apspriežam arī mēs), stūre paliek labajā pusē.

Bet gaismas un spoguļi?

Pilnīgi skaidrs, ka jāmaina priekšējie lukturi. To tuvās gaismas ir nesimetriskas. Mūsējās vairāk izgaismo labo grāvmali, ir zemākas ceļa vidū. Angļiem – otrādi. Un viņējās pie mums žilbina pretimbraucošos, atstājot ceļmalas gājēju tumsā. Īslaicīgai lietošanai (no Britānijas uz Franciju izskrienot, piemēram) šo problēmu risina ar īpašām lukturu uzlīmēm, kuras lieko kreisā stara augstumu dzēš. Bet labo paaugstināt nu nekādi nespēj un tādēļ pastāvīgai lietošanai ir nepietiekamas.

Lukturi jāmaina. Un jau sen tie vairs nav ne vienkārši, ne lēti. Tas sapņu cenas pieauguma pirmais solis. Otrais ir aizmugurējais miglas lukturis, kuru var nākties pārvietot. Trešais – atpakaļskata spoguļi. Pavirši vērtējot, kāda gan starpība? Abās pusēs taču tie ir. Bet speciālisti saka – gan “redzes leņķis”, gan fokusa attālums atšķiras. Tos vajadzētu pielāgot. Kā īsti to darīt, kā padarīto kontrolēt, pagaidām īstas skaidrības nav.

Digitāls “periskops”

Jau trīs šķēršļi uzskaitīti. Un nu nāk ceturtais, būtiskākais, visgrūtāk risināmais. Iespēja pārskatīt ceļu pirms apdzīšanas manevra. No labējā sēdekļa praktiski neiespējama. Principā atrisināms optiski – ar divkāršu spoguļu sistēmu. Bet lietuvieši ierosina moderno tehnoloģiju lietojumu. Vējstikla kreisajā pusē videokamera, šofera redzeslokā – monitors. Nav ne dikti sarežģīti, ne dārgi (šķiet, ka manevri ar lukturiem un spoguļiem maksās pat vairāk).

Bet – nevienam nav kaut cik nopietnas pieredzes šādu ierīču lietošanā. Tādēļ grūti prognozēt rezultātus. Vai nebūs par grūtu (vismaz adaptācijas sākuma periodā, kas var izrādīties visai garš, sliktāk koordinētiem lietotājiem pat bezgalīgs) vienlaikus skatīt kreiso spoguli, monitoru sev priekšā un neaizmirst, ka arī vienkāršs, tiešs skats uz ceļu ir nepieciešams. Tur var būt bedre, cits šķērslis…

Domnīcas dalībnieki kļūst domīgi… Vēl nekas, ja šis auto tiešām būs “Zafira”, kas pārvietosies no mazpilsētas nomales uz skolu un bodi, reizi mēnesī pa pustukšu ceļu uz rajona centru. Bet, ja ar visu šo periskopu, monitoru utt. bruņojumu apkārts, “Porsche” tā lustīgi bliezīs pa Rīgas burzmu? Ja tomēr būs traģiskas kļūdas apdzenot, kas jau ar kreisajām stūrēm atgadās pārāk bieži?

Uzlīmes, eksāmenu?

Vajag mums tādu brīvību? Kopējais viedoklis veidojas aptuveni šāds. Var jau – ja “Eiropa prasa”. Bet nekādas pielāgošanas procesu atvieglojošas vai palētinošas atlaides gan laikam nevajadzētu. Gluži otrādi. Prasībām drīzāk jābūt no avantūrām un bīstamas taupītkāres atbaidošām. Tādēļ ieskicēti tiek arī daži papildinājumi, kurus lietuviešu projektā neredz.

Šādi automobiļi varētu būt redzami marķēti (ar uzlīmēm, kā, piemēram, mācību auto), lai apkārtējos par papildu bīstamību brīdinātu. Šādu auto vadītāju iemaņas varētu pārbaudīt īpašā eksāmenā, kurā gatavību vadīt lēto (?) guvumu novērtētu, atzītu vai noraidītu.

Tā. Domnīcas dalībnieki (Satiksmes ministrijas, VAS “Latvijas valsts ceļi”, CSDD, Ceļu policijas un VUGD darbinieki, apdrošinātāju pārstāvis Juris Stengrevics, tiesu eksperts Oskars Irbītis, Pēteris Rubulis no auto asociācijas, žurnālisti Normunds Avotiņš un Atis Jansons) ir runājuši. Projekta izstrāde turpinās. Brīvība būs. Vai to izmantot – lemsiet paši.