Foto - LETA/REUTERSFoto - LETA/REUTERS

Aušvitcas koncentrācijas nometne Polijā, 27.01.2018.

Vācijā miris masveida slepkavībās notiesātais “Aušvicas grāmatvedis” Grēnings

Vācijā 96 gadu vecumā miris par līdzdalību 300 000 cilvēku slepkavībās notiesātais Oskars Grēnings, kurš pazīstams kā “Aušvicas grāmatvedis”, pirmdien vēstīja Vācijas mediji.

Grēnings nomiris 9.martā slimnīcā, vēstīja žurnāls “Spiegel”.

Viņš nomira vēl pirms bija sācis izciest piespriesto četru gadu cietumsodu.

Grēnings 2015.gada jūlijā tika atzīts par līdzatbildīgu 300 000 slepkavībās Aušvicas (Osvencimas) nāves nometnē un viņam tika piespriests četru gadu cietumsods. Spriedums gan uzreiz nestājās spēkā, jo to pārsūdzēja gan Grēnings, gan daļa upuru un viņu ģimenes locekļu.

Vācijas Konstitucionālā tiesa pērnā gada decembrī nolēma, ka Grēningam ir jāizcieš piespriestais cietumsods, noraidot aizstāvības argumentus, ka ieslodzīšana tika lielā vecumā pārkāptu viņa “tiesības uz dzīvību”.

Grēnings tomēr tā arī netika ieslodzīts cietumā.

Saskaņā ar apsūdzību Grēnings Aušvicas nometnē šķirojis un uzskaitījis nacistu upuriem atņemtos naudas līdzekļus.

Viņš pildījis arī tā dēvēto rampas dienestu, apsargājot uz nometni iznīcināšanai atvestajiem atņemto bagāžu.

Aušvicas nāves nometnē no 1940. līdz 1945.gadam tika nogalināti apmēram viens miljons ebreju.

Atšķirībā no citiem kara noziegumos apsūdzētajiem Grēnings sniedzis medijiem plašas intervijas, aprakstot to, ko darījis un redzējis Aušvicā, taču viņš uzstāj, ka nav nodarījis ieslodzītajiem neko sliktu un ir nevainīgs.

Prāvas sākumā Grēnings tomēr atzina savu “morālo vainu” par nacistu koncentrācijas nometnēs pastrādātajām slepkavībām un lūdza “piedošanu”.

Grēninga lieta bija viena no pēdējām, kas ierosināta pret vēl dzīvajiem nacistiskajiem noziedzniekiem.

Vācijas varasiestādes vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pēc ilgstošas izmeklēšanas atzina, ka Grēnings ir nevainīgs. Taču situācija mainījās 2011.gadā, kad tika notiesāts Džons Demjaņuks.

Kamēr iepriekš kādreizējie nacisti tika tiesāti par konkrētiem noziegumiem, kurus tie pastrādājuši, Demjaņuks tika atzīts par vainīgu, pamatojoties vienīgi uz apstākli, ka viņš dienējis kā apsargs Sobiboras nāves nometnē.

Kā tolaik norādīja tiesnesis Ralfs Alts, pierādījumi viņu pārliecinājuši, ka Demjaņuks bijis koncentrācijas nometnes apsargs un “kā apsargs viņš piedalījies vismaz 28 000 cilvēku noslepkavošanā”.

Ukrainā dzimušajam Demjaņukam Minhenes tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu. Pēc notiesāšanas Demjaņuks gan tika atbrīvots līdz brīdim, kad savu lēmumu šajā lietā pieņems apelācijas instance, taču 2012.gada maijā viņš mira, tā arī nesagaidījis sprieduma pārskatīšanu.

Spriedums Demjaņuka lietā mudināja Galveno nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas pārvaldi atkārtoti pārskatīt iepriekš slēgtās lietas, kas bija ierosinātas pret vēl dzīvajām personām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību nacistu kara noziegumos.