Ekonomika
Bizness

Uzkrāt siltumu vēl neatmaksājas 16


“Glen Dimplex Ireland” darbinieks Egidijs Sakinsks, apsekojot ūdens sildītāju Pļaviņu HES.
“Glen Dimplex Ireland” darbinieks Egidijs Sakinsks, apsekojot ūdens sildītāju Pļaviņu HES.
Foto – Oļegs Linkevičs/Latvenergo

Varbūt siltumu vērts uzkrāt? Lai to sagādātu, kad tas ir lētāks, bet izmantotu, kad pirkt būtu par dārgu? Tas tika noskaidrots “Latv­energo” izpētes projektā “Real Value” kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti.

 

Siltie “ķieģeļi”

“Termoakumulācija nozīmē, ka sildītājam ir akumulācijas jeb siltuma uzkrāšanas funkcija. Daudzi parastie sildītāji silda, piemēram, ar eļļu, un uzreiz siltumu atdod, bet akumulācijas iekārtām iekšā ir sild­elementi, kas uzsilda tādus kā “ķieģeļus”, kas jebkurā laikā ir gatavi siltumu atdot. Bet galvenā pētījuma inovācija ir tieši sildītāju viedā vadība. Katram sildītājam bija uzstādīts īpašs pārraidītājs, kas ar radio frekvenci savienojās ar vārtejas iekārtu, kas pieslēgta pie modema, caur kuru savukārt notiek komunikācija ar mākoni, kas izvietots uz “Amazon” serveriem Īrijā. Tālāk caur mākoni pieejama īpaša lietotne, ar kuras palīdzību klients pats var iestatīt nepieciešamo telpas temperatūru un laiku, kad telpu nepieciešams sildīt. Tas viss nodrošina to, ka termoakumulācijas sildītāji var uzsilt lielākoties naktī, jo tad cena par elektrību ir zemākā. Pēc tam elektrības ieguve atslēdzas un ventilators dienas vai jebkurā citā noteiktajā laikā silto gaisu izpūš, tādā veidā istabu sildot,” norāda “Latvenergo” attīstības daļas vadītājs Oļegs Linkevičs.

“Horizon 2020” pro­grammas finansētā izpētes projektā “Real Value” pētīja, kā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), var optimizēt neliela mēroga enerģijas akumulāciju Eiropas Savienības dalībvalstu energosistēmās. No Latvijas projektā piedalījās RTU, taču kā sadarbības partneris tika piesaistīts arī “Latv­energo”. Termoakumulāciju izmēģināja un pētīja arī uzņēmumi un zinātnieki Īrijā un Vācijā, bet kopumā projektā piedalījās vēl Somijas un Lielbritānijas energooperatori.

 

Sistēma uzsils, kad būs zemākā biržas cena

O. Linkevičs siltuma uzkrāšanu salīdzina ar automašīnas autopilotu. “Kruīza kontrolē joprojām centrālā figūra ir vadītājs, bez kura pabraukt nevar. Bet nu jau ir arī “Tesla”, kuras autopilots brauc pats, – cilvēks tobrīd var darīt jebko citu. Uz to gribam iet arī mēs – automatizēt sildīšanas procesu,” norādīja speciālists. Viņš gan uzsvēra, ka tāpat kā “Tesla” arī viedā termoakumulācija projektā nav iztikusi bez misēkļiem un kļūdām.

Uz nepiemērotību norādīja arī RTU Enerģētikas institūta vadošā pētniece un asociētā profesore Diāna Žalostība, kura projektā bija viena no RTU pārstāvēm. “Ierīces varbūt īsti nebija piemērotas mūsu klimatam, bija nelielas nepilnības, piemēram, nebija temperatūras ierobežojuma, kas nozīmēja, ka tad, ja nebūtu ieslēgts komforta režīms, temperatūra varētu nokristies pārāk zemu un telpas varēja izsalt. Tāpēc būtu vēlams, lai iekārtām būtu arī kāds minimālais ierobežojums un iekārta automātiski sāktu sildīt, kad šis līmenis ir sasniegts. Bet, ja jāsalīdzina abas iekārtas, tad Vācijā ražotās, mūsuprāt, bija precīzākas un modernākas, vairāk piemērotas mūsu apstākļiem,” sacīja D. Žalostība.

“Jāsaprot, ka, lietotājiem izmantojot viedās elektriskās termoakumulācijas iekārtas, gandrīz ne par ko nav jāuztraucas, jo tās, izmantojot īpašu algoritmu, visu izdara pašas. Algoritms pats seko līdzi “NordPool” biržas cenām, saņemot informāciju par to, ka cena ir zemākā, kā arī to, kādi laika apstākļi ir gaidāmi. Lietotājiem tik vien kā lietotnē jāuzstāda vēlamā temperatūra un laiks, kad telpa jāuzsilda,” norādīja “Latvenergo” pārstāvis.

Interesanti, ka tieši ar naudas ieekonomēšanu pētījumā vissliktāk veicās tieši lietotājiem Latvijā. Kamēr Vācijā vai Īrijā cilvēki naktī mierīgu sirdi vēlamo gaisa temperatūru noregulē uz 15 vai 16 grādiem, tikmēr Latvijā lietotāji vēlējušies siltas telpas arī naktī, kad tam īstas vajadzības nemaz neesot bijis, tādējādi samazinot iespējas ieekonomēt līdzekļus.

 

Masveida pārdošanai vēl par dārgu

Cik tad dārgi ir šie termoakumulācijas sildītāji? O. Linkevičs precīzus skaitļus nenosauca, taču norādīja, ka iekārtas ir dārgas. Pat piecas līdz desmit reižu dārgākas nekā ierastie sildītāji. “Bet tas ir šobrīd! Pirms 15 – 20 gadiem saules baterijas, kas kļūst arvien populārākas, maksāja ap 10 000 eiro par kilovatu, tagad 1500 – 2000 eiro. Tomēr godīgi jāatzīst, ka iekārtu vērtību varēs atgūt vairāk nekā 15 gadu laikā, ietaupījums ir 25 – 50 eiro gadā. Tāpēc šobrīd vēl uz komerciālu izmantošanu raugāmies piesardzīgi, vēl gribam tehnoloģiju papētīt. Protams, ceram, ka arī ķīnieši sāks ražot iekārtas, jo šobrīd bija vācu un īru iekārtas, kas vienkārši ir dārgākas,” sacīja “Latvenergo” attīstības daļas vadītājs.

Savukārt RTU pārstāve “LA” teica, ka viss būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies enerģētika. “Mobilie telefoni vēl pirms 20 gadiem maksāja lielu naudu, un neviens nevarēja iedomāties, ka telefonā būs tādas iespējas un tie būs cenas ziņā tik pieejami. Ja tehnoloģijas enerģētikā turpinās attīstīties, ja turpināsies arī IT un lietu interneta attīstība, tad šādām tehnoloģijām ir jāienāk mājokļos.”

 

Jādomā arī par zaļu nākotni

Tāpat termoakumulācijas pētījums veikts, ņemot vērā, ka enerģētiskais sektors transformējas un pamazām centralizētā elektrības apgāde ar lielām elektrostacijām virzās uz decentralizācijas pusi.

“Otra globālā tendence – dekarbonizācija un elektrifikācija. Kā izpildīt politiskos mērķus līdz 2050. gadam – dekarbonizēt enerģētiku. Šobrīd salīdzinājumā ar 1990. gadu ir tikai 22% samazinājums, bet līdz 2050. gadam plānots vismaz 85% samazinājums. Taču to nevar paveikt bez elektrifikācijas – gan transporta, gan mājokļu, gan ražotņu. Šobrīd elektrificēti tikai 20% visas ekonomikas, bet līdz 2050. gadam ir plāns šo skaitli palielināt 38 – 60% apmērā. Latvijā šobrīd elektrifikācija ir tikai ap 14%. Elektriskā apkure kopumā vidēji Eiropā ir tikai 8%, ūdens sildīšana ļoti līdzīgi, tāpēc šajā sfērā tirgus ir ļoti tukšs, gaidāms tā pieaugums 25 – 45% apmērā, un to varētu nodrošināt ne tikai siltuma sūkņi un konvenciālie elektriskie sildītāji, bet arī viedās termoakumulācijas iekārtas,” sacīja Oļegs Linkevičs.

Savukārt Diāna Žalostība piebilda, ka cilvēkiem jādomā globālāk un ar skatu nākotnē. “Jādomā, kā mēs dzīvosim, kādā vidē mēs dzīvosim. Ne vienmēr jāizvēlas lētākais, bet tas, kas dod labumu arī vēlāk. Tas nav viegli izdarāms, un to ir viegli pateikt, bet ieteiktu cilvēkiem domāt arī par nākotni.”

 

Projekts. “Real Value”

* Projektā Latvijā piedalījās 50 objekti, un no šiem objektiem 18 objekti bija “Latv­energo”, 12 bija privātie klienti, bet pārējie bija RTU objekti.

* Kopumā objektos Latvijā bija uzstādītas vairāk nekā 100 iekārtas.

* Vācijā viedās termoakumulācijas iekārtas bija uzstādītas 154 objektos, bet Īrijā 534 objektos.

* Termoakumulācijas iekārtas nodrošināja uzņēmums “Glen Dimplex”, bet to viedo iekārtu darbību un mākoņpakalpojumus slavenais “Intel”.

* Projekta kopējais finansējums bija 15,4 miljoni, no kuriem 12 miljonus sedza Eiropas Savienība.

Avots: “Latvenergo”

LA.lv