Latvijā
Sabiedrība

Viltvāržu nekrietnās spēlītes un dūru vicināšana vietējos sporta svētkos. “LA” nedēļas apskats 16

Kolāža – la.lv

Cilvēks. Uguns apturētājs

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Valsts meža dienesta (VMD) meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis kopš 17. jūlija, kad Ziemeļkurzemē Valdgales pagastā izcēlās kūdras purva un meža ugunsgrēks, strādā gandrīz diennakts režīmā.

31. jūlijā tikpat postošs purva ugunsgrēks izcēlās arī Vidzemē, Ramatas pagastā. 1. augustā uguns liesmas pārņēma arī Gargrodes purvu Salas novadā. Šogad pavisam jau reģistrēti 702 mežu un purvu ugunsgrēki, tas ir ievērojami vairāk nekā parasti. Līdzīga vasara šai bijusi arī pirms 12 gadiem, 2006. gadā, kad kopumā reģistrēti 1920 ugunsgrēki, kuros izdega gandrīz četri tūkstoši hektāru meža.

“Vislielākās galvassāpes cīņā ar ugunsgrēkiem sagādā nevis cilvēku vai tehnikas trūkums, bet tas, ka nav lietus. Mežs un purvi ir ļoti sausi,” atzīst Z. Jaunķiķis. Viņš noraida pārmetumus VMD darbiniekiem par nespēju tikt galā ar meža ugunsgrēkiem. “Tie nav īsti pamatoti. Arī mēs gribētu, lai katrs ugunsgrēks nebūtu lielāks par pāris hektāriem, diemžēl šādos anormālos sausuma apstākļos tas nav iespējams. Galu galā šo ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir vai nu apzināta, vai neapzināta cilvēku darbība.”

Sākoties ugunsnedrošajam periodam Latvijas mežos, VMD pieņem darbā apmēram 350 sezonas darbinieku. Dzēšanas darbos, ja ir nepieciešams, iesaistās arī VMD štata darbinieki – mežziņi, vecākie mežziņi, inženieri. “Meža dienests ir efektīvs tieši uz nelielu, apmēram līdz hektāram lielu ugunsgrēku atklāšanā, ierobežošanā un likvidācijā. Lielāku ugunsgrēku ierobežošanai sadarbojamies ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un “Latvijas Valsts mežiem”.”

Galvenā amatpersona, kas atbildīga par ugunsdrošību mežos, uzsver, ka, piemēram, Stiklu ugunsgrēka apkārtnē astoņās vietās vienā vakarā izcēlušies meža ugunsgrēki, kas nav bijuši saistīti ar lielo ugunsgrēku Valdgalē, liecina par ļaunprātīgu dedzināšanu. Taču lielākoties meža ugunsgrēkus izraisa cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni. “Ejot šajā laikā uz mežu, atstājiet mājās sērkociņus un šķiltavas!” aicina Z. Jaunķiķis.

Kauns. “Eiropeiska” pieeja

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Par pagājušās nedēļas bēdīgi slavenāko pašvaldības deputātu kļuva Carnikavas novada domes opozīcijas pārstāvis Jānis Leja (“Saskaņa”). Diemžēl nevis ar rūpīgu darbu novada iedzīvotāju labā, bet gan ar dūru vicināšanu vietējos sporta svētkos. Medijos un sociālajos tīklos klejoja fotoattēli un aculiecinieku apraksti par to, kā deputāts Leja florbola spēles laikā meties laukumā, lai fiziski pārmācītu vairākus spēlētājus.

Pats Leja un viņa kolēģi no “Saskaņas” (ko paši mēģina pasniegt kā “eiropeisku partiju”) metušies skaidrot, ka politiķis šādi rīkojies, lai aizstāvētu savus dēlus, pret kuriem pretinieki esot pārāk asi spēlējuši un pat situši ar nūjām. Partijas vadītājs Nils Ušakovs raksta: “Man šķiet, ka Jānis rīkojās pareizi!” Citi aculiecinieki gan stāsta, ka spēle nemaz neesot bijusi tik ļoti rupja un bīstama, kā to cenšas iztēlot Leja.

Kā mazpilsētas pagalmos uzaudzis vairāku mazāku brāļu vecākais brālis un šobrīd divu mazu rakaru tēvs pilnībā piekrītu, ka sava ģimene jāaizstāv un, ja citādi nevar, arī ar dūrēm. Bet atslēgvārdi – “ja citādi nevar”. Šādā situācijā noraizējies tēvs varēja mesties laukumā, pārtraukt spēli, izšķirt strīdniekus, nogādāt savus puikas drošībā laukuma malā, pavisam kritiskā situācijā izsaukt organizatorus, policiju. Bet tā vietā viņš uzvedās mačo stilā un vienkārši rupju sporta spēles epizodi pārvērta par kautiņu. Kad raidījums “Degpunktā” J. Lejam vaicājis, vai konfliktu nevarēja izšķirt arī nevardarbīgi, piemēram, pavilkt spēlētājus malā, tad viņš atbildējis: “Nu kā? Vardarbība pret vardarbību! Varbūt varēja [pavilkt malā], bet nu ko tagad?”

Gadījumu izmeklēs policija, jo ar iesniegumiem tajā vērsusies gan Leju ģimene, gan deputāta dusmu izvirduma upuri.

Taču viena lieta ir skaidra – tāds florbols, kur pieaugušie grūsta nepilngadīgos, Latvijā nav vajadzīgs! Un tādi politiķi, kas nespēj sarežģītu situāciju atrisināt bez dūru vicināšanas – ne tik. Arguments par bērnu aizstāvēšanu šajā reizē ir tikai aizsegs nesavaldīgam huligānam, kura konfliktu risināšanas prasmes iestrēgušas pamatskolnieka attīstības stadijā. Jāpiebilst, ka pēc šī gadījuma zinoši ļaudis atgādina, ka Lejas uzvedība jau iepriekš likusi citiem raukt uzacis – viņš pats atzinis, ka jūlijā Carnikavas domes sēdē lietojis necenzētus vārdus, taču neuzskata to par pārkāpumu…


Izgāšanās. Vilciena pamestie

Pagājušajā nedēļā naktī no pirmdienas uz otrdienu ap plkst. 0.15 nepatīkamu pārsteigumu “Pasažieru vilciena” pasažieriem sagādāja viens no morāli un tehniski novecojušajiem “PV” vilcieniem. Pēc pusnakts vilciens, kurš braucis no Rīgas uz Saulkrastiem, apstājās un palika stāvam starp Lilastes un Inčupes stacijām. Izrādās, vismaz vienam vilciena vagonam braukšanas laikā nolūzis savienojuma ar elektrotīklu mehānisms. “Bija pamatīgi būkšķi, pazuda elektrība un vilciens apstājās,” pēcāk stāstīja kāds pasažieris. Pats fakts varbūt nebūtu tik neierasts nolaistajā Latvijas vilcienu saimniecībā, taču pārsteidz uzņēmuma tālākā rīcība – vilciena apkalpe pasažieriem nav sniegusi jelkādu informāciju. Vai saremontēs? Vai varbūt jāgaida autobuss, jāsauc taksis? Pēc cik ilga laika? Paši konduktori neko neesot spējuši precizēt, “PV” transports naktī bijis grūti noorganizējams. Līdz ar to pasažieriem nekas cits neesot atlicis kā vietu pamest pašiem. Ar stopēšanu, kājām, sazvanot radus, draugus vai kādu citu. Kamēr “PV” izdomājis, ka pēc pasažieriem jāsūta uzņēmuma rīcībā esošās vieglās automašīnas un kamēr tās ap plkst. 1.30 tikušas līdz vilcienam, tikmēr pasažieri jau bija devušies prom un palikuši tikai konduktori…

Traģiski, ka “PV” šādiem gadījumiem nav sagatavots. Cerēsim, ka šis gadījums kalpos par mācību kompānijai saviem darbiniekiem uzrīkot kādu apmācību kursu – “Kā rīkoties, kad naktī salūzt vilciens?”. Izskatās, ka šādiem kursiem nākotnē noteikti būs arī praktisks pielietojums, jo pats “PV” šefs Rodžers Jānis Grigulis tikko norādījis, ka līdz ar gaidāmo jauno vilcienu iepirkumu, no kuriem pirmie sākšot kursēt tikai pēc diviem gadiem (2020. gada beigās), vecajiem vilcieniem kapitālais remonts vairs netiek veikts. Vien jānovēl “PV” pasažieriem netrāpīties šādā reisā…

Noslēpums. Viltvāržu nekrietnās spēlītes

Kāds viltvārdis, uzdodoties par Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) darbinieku, pērn novembrī mēģinājis sarīkot telefonsarunu ar ASV senatori Džīnu Sahīnu, kā arī kādu ASV vēstniecības Rīgā darbinieku, pagājšnedēļ ziņoja vietne “The Daily Beast”.

Dž. Sahīna pazīstama ar savu strikto nostāju par sankcijām pret Krieviju. Viltvārdis, kas sevi nosaucis par Arturu Vaideru (ASV pārstāvji, protams, noskaidrojuši, ka šāda darbinieka Latvijas ĀM nav), esot vēlējies sarunāt tikšanos starp Dž. Sahīnu un Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Ministrs aģentūrai LETA teicis, ka gadījumi, kad viltvārži vērsušies ĀM, bijuši jau iepriekš. Konkrētais gadījums ar ASV senatori esot daļa no līdz galam nesaprotamas spēlītes. Ar šādām sarunām, iespējams, notiek mēģinājumi iegūt informāciju, vai arī ir vēlme sarunu ierakstus izmantot publiski, piemēram, kādā TV raidījumā un paņirgāties.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kuras nelaiķa vīra žurnālista Artura Vaidera vārds valkāts viltvāržu darbībās, uzskata, ka viņu rīcība esot ļoti zemiska. “Katrreiz pieminot mana vīra vārdu šādi, ir nepatīkami cilvēkiem, kas viņu mīlēja un cienīja. Tas ir ļoti nekrietni, jāapzinās taču, ka ir kādas robežas,” piebilst I. Vaidere.

Jāpiebilst, ka Krievijā popularitāti iemantojuši tā saucamie telefona jokdari jeb pransksteri: Vovans un Leksuss, kuri zvanījuši dažādām amatpersonām no Ukrainas, arī prezidentam Petro Porošenko. Pērn viņi sazvanījuši toreizējo Spānijas aizsardzības ministri Mariju Doloresu de Kospedalu-Garsiju, un, izliekoties par Latvijas aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, apgalvojuši, ka toreizējais Katalonijas autonomā apgabala valdības vadītājs Karless Pudždemons Spānijā varētu sarīkot “Ukrainas scenāriju”.

Atcerēsimies arī, ka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs vērsis uzmanību: Krievija humoru izmanto kā politisko ieroci.


Mācība. Māksla vai huligānisms?

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
30. jūlija rītā cilvēkus Rīgas ielās satrauca daudzviet izlīmētie plakāti, uz kuriem bija liels zirnekļa attēls un lieliem burtiem rakstīts “Uzmanību! Indīgi zirnekļi!”.

Plakātos bija izplatīta melīga informācija par Latvijā it kā fiksētiem agresīvu un īpaši indīgu zirnekļu invāzijas perēkļiem, norādot nepatiesu atsauci uz Veselības inspekciju.

Atbildību par plakātiem uzņēmās mākslinieks SOME1 – viens no savulaik pretrunīgi vērtētās izstādes “Disidents” veidotājiem. Mākslinieka identitāti neatklāj ne viņš pats, ne arī policija, kura plakātu līmētāja personību noskaidrojusi un pieņēmusi paskaidrojumu. Vēl piektdien Valsts policija turpināja resorisko pārbaudi un nebija izlēmusi, vai ir pamats sākt kriminālprocesu par mantas tīšu bojāšanu – šādu prasību iesniedzis reklāmas laukumu iznomātājs “JCDecaux Latvija”, kuram akcijas rezultātā esot nodarīti 2450 eiro zaudējumi. Rīgas pašvaldības policijā sākta administratīvā lietvedība par apzinātu informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu.

Mākslinieks pats no anonīma e-pasta izplatītā preses paziņojumā vēsta, ka viņš šādā veidā pētot, kā informācija ietekmē cilvēkus un sabiedrību kopumā. Savu redzējumu uz šiem procesiem mākslinieks apkopošot izstādē/akcijā, kas sabiedrības vērtēšanai tikšot nodota rudenī.

Precedenti, kad māksla tieši ietekmējusi dzīvi, ir zināmi. Tā Herberta Velsa “Pasauļu kara” radioiestudējums 1938. gadā, kas bija noformēts kā ziņu izlaidums, daļā klausītāju izraisīja paniku. Savukārt Latvijas operatīvie dienesti bija spiesti bezjēdzīgi tērēt cilvēkstundas bēdīgi slavenajā Ērika Stendzenieka režisētajā “Mazsalacas meteorīta” akcijā.

SOME1 uzskata, ka mākslai ir pašai sava iekšējā ētika, un tam var piekrist. Taču, lai kā tas nepatiktu atsevišķiem māksliniekiem, skatītājiem ir tiesības izvēlēties, vai viņi vēlas mākslas darbus vērot, vēl jo vairāk – tajos piedalīties vai arī ne, it sevišķi jomās, kuras var būt saistītas ar drošību un veselību. Tādējādi SOME1 “zirnekļu akcija” klasificējama kā huligānisms. Cerams, ka tāpat uzskatīs arī policija.

Sagatavojuši: Ģirts Vikmanis, Linda Kusiņa-Šulce, Gundega Skagale, Ģirts Zvirbulis, Raivis Šveicars

LA.lv