Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Turies, pensionār, palīdzība ir ceļā! 16


Labklājības ministrs Jānis Reirs
Labklājības ministrs Jānis Reirs
Foto – Evija Trifanova/LETA

Vairāk kā nedēļa apkārt, kopš OECD steidzamās depešas, ka Latvijai klātos palielināt pensijas līmeni un nodrošināt cilvēkiem cienīgākas vecumdienas, nevis iztikšanu ar 200 – 300 eiro mēnesī.

Kas ir OECD? Starptautiska militarizēta nenotveramo pensionāru atriebēju organizācija, kas augstākā žēluma nepazīst. Ministrus, kas abižo un krāpj savas valsts nevarīgos vecīšus, netaktiski izturas pret sabiedrības cienījamākiem locekļiem, OECD izseko un pāridarītājus nožņaudz guļamistabās ar zīda šnorīti vai nosmacē ar dīvāna spilveniem.

Pēc iedarbīgā vēstījuma saņemšanas valdībai un Saeimai vajadzēja konstatēt – patiešām, vecļaudis dzīvo uz nabadzības sliekšņa un daudziem grūtā liktens biedriem zupa, otrais, kompots pusdienās neiznāk. Klupšus krišus bija jāmetās pie valsts naudas skapja – ņemsim un dosim mūsu sirmgalvjiem! Vismaz lielajiem veco ļaužu draugiem no ZZS (kuru rindās deputātē Pensionāru federācijas priekšsēdis) tūliņ bija jāver vaļā iepriekš sagatavots plāns, kā pacelsim pensionāru masu materiālos apstākļus no otrajiem zemākajiem OECD dalībvalstīs, cik būs pensiju pielikums, kā nodrošināsim senioriem nokļūšanu sanatorijās un atpūtas namos, no partijas līdzekļiem izpirksim biļetes uz labu koncertu un moldāvu vīna pudeli.

Tā vietā OECD iztrūcināts liekas vienīgi labklājības ministrs Reirs, kurš apgalvo, ka no ārzemēm saņemtie nav tukši ieteikumi, viņš to jau iepriekš zinājis, bet no sociālā budžeta vien nenosegt pensionāru vajadzības – jāpieslēdzas valstij. Pārējie kungi, dāmas arī ir piekrītoši, bet dziļdomīgi spriež, ka sīkās domstarpības ar vecāka gadagājuma cilvēkiem būs iespējams nokārtot parastā kārtībā – ilgtermiņā. Nedaudz jāpaciešas, kamēr uzlabosies dienestu un starpresoru sarakstīšanās efektivitāte. Par pensiju paaugstināšanu derētu sasaukt konferenci un rīkot bezmaksas seminārus “Kā ar 200 eiro aldziņu uzklāt galdu sudrabkāzās un 75. mūža gadu sagaidot”.

Jūs ziniet garās runas un apsvērumus, kas slēpj patiesību par bezdarbību. Mūsu valstī amatpersonas salēcas vien tad, kad, piemēram, OECD dokumentu ieinteresēti, ieradīsies ārzemju korespondenti un sāks aprakstīt latviešu veco cilvēku smagos dzīves apstākļus. Bet atbildīgajām personām maksā lielgabarīta algas, lai sasāpējušiem jautājumiem meklētu risinājumu! Nav izslēgts, ka nokaitinātākie pensionāri, kuri dod priekšroku aktīvam novecošanās procesam, atkal pulcēsies pie MK ēkas ar kastroļiem un bundziņām un pūlī sazīmētiem politiķiem centīsies nodarīt fiziskus bojājumus, piemēram, badot sānos ar lietussarga kātu.

Tas līdzēs atcerēties, ka vecie cilvēki ir ļoti mobilizēta un vēlēšanās ietekmīga sabiedrības daļa, kam ir vaļa apsvērt izvēli pie urnām un diezin vai nākamreiz tā būs – lai nu kas, bet ZZS tiešām nepievils! Bet turies, pensionār, palīdzība ir ceļā! Uz Latviju braukšot Romas pāvests. Kad Francisks, izslavēts par sirsnīgu, līdzcietīgu katoļu baznīcas virsganu, uzzinās, cik maz rūpju par darba mūžu nodzīvojušiem ticīgiem ļaudīm izrāda Latvijas laicīgā vara – oioi, gaidiet Dieva sodu un atriebšanu.

LA.lv