Kultūra
Literatūra

Tukumnieku liriskais raupjums 16


Viss dzejas mēnesis septembris tukumniekiem būs uzstāšanās prieku pilns – pirmā jau piektdien, 7. septembrī, pasākumā “Proza paiet malā”. Attēlā: Tukuma Literātu apvienība 2013. gadā.
Viss dzejas mēnesis septembris tukumniekiem būs uzstāšanās prieku pilns – pirmā jau piektdien, 7. septembrī, pasākumā “Proza paiet malā”. Attēlā: Tukuma Literātu apvienība 2013. gadā.
Foto – Timurs Subhankulovs

Jau zināms, ka Tukumā mitinās daudz radošu cilvēku. Šogad viņiem pat ir savs pasākums Dzejas dienās Rīgā: radošā pēcpusdiena ar draisku nosaukumu “Proza paiet malā”, kas piektdien, 7. septembrī, plkst. 18 notiks Raiņa un Aspazijas muzejā Baznīcas ielā 30.

Viss dzejas mēnesis septembris tukumniekiem būs uzstāšanās prieku pilns: 8. septembrī plkst. 13 pasākums “Čaka gars Tukumā”, 14. septembrī plkst. 19 visā Latvijā akcija “Sirds uz perona”, 15. septembrī – Kurzemes mākslas un dzejas dienas Kuldīgā un 22. septembrī – “Trīs mākslu tikšanās” Slampes kultūras pilī. Vairāk: https://tla.lv/.

Tukums labprāt dalās ar radošo garu, savukārt Tukuma Literātu apvienības vadītāja rakstniece Guna Roze stāsta par to, kā sokas Tukuma literātiem.

– Ar ko Tukuma Literātu apvienība izceļas citu Latvijas radošo apvienību vidū?

G. Roze: – Varbūt ar sīkstumu? Kopš Pēteris Jurciņš apvienību nodibināja 1963. gadā, tā 55 gadus darbojas bez “dekrēta atvaļinājumiem”. Arī ar to, ka netīksmināmies par saviem tekstiem, bet veselīgi uztveram kritiku un nemitīgi mācāmies. Pēdējos trīs gados Latvijas Rakstnieku savienības Literāro akadēmiju beiguši četri mūsējie. Jāatzīst gan, ka visi četri ir prozisti. Varbūt dzejnieki ir introvertāki?

– Vai Tukuma literātiem piemīt savs, īpatnējais kurzemnieku stils? 

– Par šo prātojām 2014. gadā, kad Tukumā notika Kurzemes Mākslas un dzejas dienas. Secinājām – lai arī esam ļoti dažādi un arī rakstām atšķirīgi, tomēr kopīgais kurzemnieku literatūrā ir liriskais raupjums.

– Kādi būtiski notikumi ir ietekmējuši Tukuma literātus: vēsture, cilvēki un kuratori, pašvaldības atbalsts?

– Noteikti – cilvēki. Pēdējā gada laikā esam zaudējuši trīs senbiedrus. Emocionāli kļuvām par bāreņiem, jo viens pēc otra aizsaulē aizgāja arī P. Jurciņa māsa Anna un viņas vīrs Elmārs Augusts Rumba, kurš bija TLA simbols un etalons. Pašvaldība, par laimi, nejaucas radošumā, bet atbalsta finansiāli, un tas nav maz.

– Proza un dzeja Tukumā – kas uzvar un kāpēc dzejas ir vairāk?

Saistītie raksti

– Lai gan dzejas tradīcijas Tukumā ir senākas, vairs nevar sacīt, ka dzejas vairāk, jo pēdējos gados apvienībā ienākuši pieci prozisti: Guna Roze, Ilga Liepiņa, Vilis Seleckis, Rolanda Bula, Marija Anmane. Iedibinājām ikgadējos “Tukuma prozas lasījumus” – kā vērtīgu treniņu pirms Kurzemes un Rīgas lasījumiem un kvalitatīvu pasākumu vietējai inteliģencei. Ja raugāmies uz izdoto grāmatu skaitu, uzvar proza, taču tā noteikti nav tikai Tukuma iezīme – prozai ir lielākas iespējas atrast savu izdevēju un lasītāju.

Dzejas ABC

Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Ar zināmu atbalstu un spēcīgu personību vadībā reģionālā dzeja var pacelties līdz ļoti būtiskam līmenim. Dažiem no autoriem, kam vēl nav sava dzejas krājuma, būtu nopietni par to jāaizdomājas. Jo – viņu poētiskie līdzekļi, izteiksmes oriģinalitāte un tēlu veidošanas izjūta nebūt nav sliktāka par dažu labu Rīgas bohēmas speciālistu arsenālā esošo.”

“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam iepazīties ar Tukuma Literātu apvienības dzejnieku darbiem.

Iveta Šimkus

*

vēsa vasaras diena

mazpilsēta elpo

ātri un sekli

 

zaļi šalcoša lapotne

veļa uz auklas

kā tukšas

domformas

 

vējš

dzenā

zvirbuļus

 

kāds lasa

dzenu

 

ikdienības ratiņi ripo

augšā lejā

 

baznīcas smaile

ir zīmulis

ar ko rakstīt

Dievam

 

 

Gvido Drage

*

mēs kas esam

piedzimuši ceļā

nevaram ne pārsēsties ne izkāpt

no tā ilgā tramvaja

kurš nenāk

domu bruģim pāri

aizmirstības kalnam apkārt

tālāk taisni

zvanīdams un izstarodams nāvi

 

mēs dažreiz izsitamies

konduktoros

un lepni caurstaigājam pasažierus

stikla āmuriņiem uzsitot

pa priekškambariem

un tik vien paraujamies sānis

pēkšņi atveras ja

svaigi asiņojošs Visums

 

mēs vēl nezinām

vai cilvēki jau esam

kājas iemērkuši senā

bezdibeņa piķī

vai tikai kreozota pilni

saules sakarsēti sliežu gulšņi

krusta ceļa naglas

plaukstās velti sadzinuši

 

 

Andris Jansons

*

Veļu laika rotaļas

Pa ceļu iet

nakts tumsa

un ieskatās atvērtā

grāmatā

kur lapaspuse

katra

sarullēts

marcipāns smaržo

šim ceļam var

pieskarties

tumsa ir lipīga

un nakts-

sargeņģelis-

klusītēm dūdo man

ausī:

aizmirsti kurā

lapaspusē

neskaties kādā

šriftā

nemeklē paslēptās

domas

novirzies kopā ar

mani

līdz attopos pie-

mājas pļavā

viens un virs

velēnām.

 

Neformāts

Ir vakars

pie klāta galda

pulcējas

aicinātie

neaicinātie

pašaicinātie

izaicinātie

viņi steigšus ķeras

klāt

ir vakars (tā ap krēslu)

uz galda pil

gaismekļi

ap galdu valda

kņada

kurš gan pamana lauzītu

maizes plāceni

un skāņu

mazgrādīgu

jaunvīnu

kas pārvēršas

savēršas

izvēršas

pievēršas

tieši tev acu

priekšā.

 

Sarma Upesleja

*

Trin grieze izkapti, nakts tumsu smeļas,

Kāds klusi miglu pļauj zem zvaigznājiem,

Tā vālos gulst, un viļņojas un ceļas,

Kā ēnas slīd virs upes ūdeņiem.

 

Pār koku galiem mēness atviz bāli

un dīva gaisma ūdens dzīlē dzeļ –

vai zināji, ka aprims airu pāris,

še rītnakt klīdīs mīlestības veļi?

 

Vēl Tava maigā roka vilni rotā,

vēl tici solījumiem kaismīgiem,

vēl kaira nakts kā deja nedejota,

 

bet veļas miglas vāli mānīgie

kā Tavi vārdi – citai domātie.

Melns atvars griežas sirdi Tavu plosīt…

LA.lv