Ekonomika
Nauda

Trešdaļa kredītu – ārpus bankām 16

Pēdējos piecos gados nebanku kreditētāju tirgus daļa iedzīvotāju patēriņa kreditēšanā ir augusi vairāk kā pusotru reizi un šobrīd tiem pieder trešā daļa tirgus. Neskatoties uz šo iespaidīgo pieaugumu, divas trešdaļas patēriņa kredītu tirgus joprojām pieder bankām, liecina biznesa augstskolas RISEBA un starptautiskās auditorkompānijas “Ernst&Young” veiktais pētījums par patēriņa kredītu tirgu Latvijā.

“Ātros kredītus” dod tiem, kam citi nav pieejami

Runājot par faktoriem, kas ļāvuši nebanku kreditētājiem tik strauji audzēt savu tirgus daļu, pētījuma vadītājs – RISEBA prorektors, profesors Ilmārs Kreituss – min vairākus faktorus: pirmkārt, to, ka nebanku kreditētāji aptver un apkalpo tādu sabiedrības grupu, kurai banku kredīti nemaz nav pieejami. “Vairākumā banku kredītu saņemšanai pastāv zināma minimālo ienākumu latiņa – 500 eiro bruto ienākumi mēnesī. Statistikas dati liecina, ka no 900 tūkstošiem strādājošo Latvijā apmēram piektā daļa – 175 tūkstoši cilvēku – oficiāli saņem mazāk nekā 500 eiro mēnesī. Visai šai milzīgajai klientu masai banku kredīti vispār nav pieejami un tieši apkalpojot šo grupu, nebanku kreditētājiem ir izdevies tik strauji audzēt savu tirgus daļu,” saka I. Kreituss.

Pie citiem faktoriem, kas ietekmējuši nebanku kreditēšanas izaugsmi, RISEBA profesors min milzīgo reklāmas apjomu, kā arī ērtības – iespēju saņemt kredītus ātri un attālināti. “Daudzas bankas šobrīd samazinājušas savu filiāļu skaitu un, tā kā banku kredītus attālināti saņemt nav iespējams, tad ārpus Rīgas, tālāk no lielajām pilsētām, neliela patēriņa kredīta saņemšanai iedzīvotājiem nemaz nav citas alternatīvas kā vērsties pie nebanku kreditētājiem. Turklāt nebanku kreditētāju distances kredītus izmanto arī daļa klientu, kas varētu saņemt banku kredītus. Ņemot vērā, ka nebanku kredīti tomēr ir nedaudz dārgāki par banku aizdevumiem, visticamāk, ka šajā gadījumā izšķirošais faktors ir kredītu saņemšanas ērtības – ātrums un tas, ka nekur nav jāiet, kredītu iespējams saņemt jebkurā vietā,” uzskata I. Kreituss.

Kredītu mazāk nekā 2009. gadā

Neskatoties uz politisko ažiotāžu ap centieniem ierobežot nebanku kreditēšanu un lielo reklāmas apjomu, kas rada iespaidu, ka visi to tik vien dara kā aizņemas naudu, dati liecina, ka kopējais patēriņa kredītu tirgus apjoms Latvijā šobrīd ir vien 60% no tā līmeņa, kas tika sasniegts 2009. gadā. Proti, šis tirgus savu maksimumu sasniedza 2009. gadā, kad patēriņa kreditēšanas kopējais kredītportfelis bija 1,222 miljardi eiro, samazinājās divas reizes līdz minimumam 622 miljoni eiro 2013. gadā un kopš tā brīža aug vidēji par 5% gadā, 2017. gadā sasniedzot 735 miljonus eiro.

Pētījums arī liecina – lai arī banku patēriņa kredītportfeļi ir nedaudz kvalitatīvāki par nebanku portfeļiem, tomēr atšķirība nav milzīga. Banku izsniegtos patēriņa kredītus bez kavējuma atdod 89%, nebanku – 85% gadījumu. Ar kavējumiem vairāk par pusgadu bankās ir 5% kredītu (bija 17% 2012. gadā), nebanku aizdevējiem – 6 – 7%.

Lai gan banku un nebanku patēriņa kredītus ir grūti salīdzināt, jo bankas izsniedz lielākas summas uz garākiem termiņiem, bet nebanku aizdevēji – mazākas un uz īsākiem termiņiem, turklāt atšķiras arī izsniegšanas noteikumi, tomēr pētījuma grupa, veicot kontrolpirkumus un gada procentu likmju modelēšanu (likme, kas ietver sevī aizdevuma procentu likmi un visas komisijas maksas), konstatējusi, ka 200 eiro kredīta gadījumā uz trim mēnešiem bankai būtu jāatdod 220 eiro, bet nebankā – 230. Šāda paša kredīta gadījumā uz 12 mēnešiem bankai būtu jāatmaksā 231,6 eiro, bet nebanku aizdevējam – 267 eiro. 500 eiro kredīta gadījumā uz gadu bankai jāatdod 596 eiro, nebanku kreditētājiem – 652 eiro. Rezumējot var teikt, ka nebanku kreditētāji iedzīvotāju patēriņu kreditē dārgāk nekā bankas, taču šī atšķirība nav tik liela, kā mēdz uzskatīt.

LA.lv