Ekonomika
Bizness

Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 16

Foto: F64

Baltkrievi turpina izmantot Latvijas ostas
Krievijas dzelzceļa direktors komercdarbības jautājumos Aleksejs Šilo informācijas aģentūrai “Interfax” stāsta, ka Baltkrievijas naftas produkti ļoti negribīgi tiekot pārvirzīti uz Krievijas ostām, lai gan esot radīti visi priekšnoteikumi virziena maiņai. Iemesls, kāpēc situācija nemainoties, pēc Šilo domām, esot ilglaicīgās attiecības starp baltkrievu naftas produktu ražotājiem un Latvijas ostiniekiem – no šādām saistībām nevarot atteikties vienā mirklī. Viņš gan ir paudis cerību, ka ilgākā laika posmā baltkrievi tomēr pārvirzīšot tranzītu uz Krievijas ostām.

rzd-partner.ru raksta, ka Baltijas jūras baseina Krievijas ostu kravu apgrozījums kopš gada sākuma samazinājās par 1,3%. Visvairāk sarukusi naftas produktu pārkraušana specializētajās Primorskas (-12%) un Visockas (-0,7%) ostās, kā arī Ustjlugā (-4,4%). Visstraujāk kravu pārkraušanas apjoms audzis Viborgas (+28,4%), Sanktpēterburgas (+13,3%) un Kaļiņingradas (+11,8%) ostās.

Vietne tks.ru, atsaucoties uz “Financial Times”, ziņo, ka septembrī Dānijas kompānija “Maersk”, kas ir lielākā konteineru pārvadātāja pasaulē, veiks konteineru kuģa testa braucienu pa Ziemeļu jūras ceļu, lai pārbaudītu arktiskā maršruta kā alternatīvas Suecas kanālam perspektīvas. Kravā būšot zivis un citi saldēti produkti. Tomēr “Maersk” pati uzsvērusi, ka vismaz pagaidām neesot pamata, lai uzskatītu, ka Ziemeļu jūras ceļš varētu kļūt par “komerciāli izdevīgu alternatīvu tranzīta dienvidu maršrutam”. Pēc izdevuma “High North News” datiem, “Maersk” plāno maršrutā Vladivostoka – Sanktpēterburga veikt vidēja izmēra konteinerkuģa “Venta Maersk” reisu. Kuģis varot pārvadāt 3,6 tūkstošus standartizētu konteineru. 2017. gadā pa Ziemeļu jūras ceļu tika pārvesti 194 tūkstoši tonnu kravas, kamēr pa Suecas kanālu – 1,041 miljards tonnu.

Baltkrievija ar Turciju plāno iesaisti Jaunajā zīda ceļā
BELTA informē, ka Baltkrievija ar Turciju apspriež iespēju izveidot kravu satiksmi pa Dņepru. Iecere paredz arī upes ostas izbūvi Gomeļas apgabalā ciematā Ņižņije Žari. Baltkrievijas vēstniecībā Turcijā BELTA korespondentam paskaidrojuši, ka “perspektīvā šī osta varētu kļūt par lielu tranzīta mezglu, kas savienos Jaunā zīda ceļa no Ķīnas uz Eiropu austrumu un rietumu daļas”. Par projektu jau esot ieinteresējušās trīs turku kompānijas.

“Tallinna Sadam” ostām zaudējumi izmaksāto dividenžu dēļ
postimees.ee vēsta, ka Igaunijas ostas koncerna “Tallinna Sadam” tīrie zaudējumi šī gada pirmajā pusgadā bija 2,3 miljoni eiro. Lai gan esot palielinājies apgrozījums, ieņēmumi un pasažieru skaits, zaudējumus radījusi rekordlielā dividenžu izmaksa par 2017. gadu. Taču zaudējumi tik un tā esot mazāki nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. 2018. gada pirmajā pusgadā “Tallinna Sadam” ostas apkalpoja 4,8 miljonus pasažieru, kas ir par 0,2 procentiem vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. “Tallinna Sadam” pieder lielākais tirdzniecības – pasažieru komplekss Baltijas jūrā.

Uzbekistāna elektrificē vēl vienu dzelzceļa posmu
Uzbekistānā ir pabeigta dzelzceļa līnijas Karši – Kitaba modernizācija un elektrifikācija, ziņo rzd-partner.ru. Uzbekistānas dzelzceļa preses dienests izplatījis paziņojumu, kurā raksta, ka uzceltas jaunas stacijas, divi tilti un 20 mākslīgas būves, kā arī viena elektrostacija. Pa atjaunoto dzelzceļa posmu izmēģinājuma braucienu jau ir veicis pirmais ātrgaitas vilciens “Afrosiyob”.

Ķīnas kuģis izbraucis pa Polāro zīda ceļu
Ķīna ir atklājusi satiksmi pa Polāro zīda ceļu, nosūtot kravas kuģi uz Ziemeļeiropu, raksta rzd-partner.ru. Ķīnas kravas kuģis “Tian’en” cauri ledus laukiem no Ziemeļaustrumu Āzijas ir paveicis ceļu uz Ziemeļeiropu un nokļuvis Francijas ostā Ruānā. Šo maršrutu Ķīna dēvē par Polāro zīda ceļu. Kuģa maršruts ir par 12 dienām īsāks nekā tradicionālais ceļš pa Indijas okeānu un Suecas kanālu. To veicot, esot ieekonomēts 300 tonnu degvielas.

Ukraina ierobežo satiksmi ar Krieviju

tks.ru raksta par Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladimira Omeļjana skaļo paziņojumu, ka viņš ir parakstījis vēsturisku dokumentu, kurš ierobežo transporta satiksmi ar Krieviju. Ierobežojumi ne tikai attiekšoties uz dzelzceļa transportu, par ko ministrs ir vēstījis jau iepriekš, bet tie paredzot arī pasažieru satiksmes apturēšanu un citus pasākumus, lai pretdarbotos Krievijas rīcībai Azovas baseinā un okupētajās teritorijās. Savukārt Ukrainas “Parlamentskaja Gazeta” informē, ka Krievijas tranzīts caur Ukrainu netiks bloķēts, jo tā rīkoties neļaujot Ukrainas saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Ukrainas dzelzceļa “Ukrzaliznica” vadītāja pienākumu izpildītājs Jevgēņijs Kravcovs informējis, ka kopš 2012. gada tranzīta pārvadājumi starp Ukrainu un Krieviju jau samazinājušies pieckārt, vēsta interneta izdevums hronika.info.

Tikmēr Kijevā, kā ziņo portāls cfts.org.ua, ir prezentēts ātrgaitas dzelzceļa Ķīna – Ukraina – Eiropa projekts. Maģistrāle savienošot Ķīnu ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu un Poliju. Sliežu platums atbildīšot Ķīnas standartam – 1435 milimetriem, bet vilcienu ātrums pārsniegšot 250 kilometrus stundā. Maģistrāles koncepciju izstrādājusi asociācija “Ātrgaitas maģistrāles”, un jaunā līnija kļūšot par alternatīvu pašreizējam maršrutam, pa kuru no Ķīnas uz Eiropu tiek vesti konteineri. Galvenais ieguvums gadījumā, ja šis dzelzceļš tiks uzbūvēts, būšot par 200 kilometriem īsāks maršruts, kas ļaus ietaupīt laiku un degvielu.

LA.lv