Latvijā
Politika

Tiesāsies, jo neļauj strādāt 16

Foto-Zane Bitere/LETA

Vairāku pašvaldību opozīcijas deputāti gatavojas vērsties administratīvajā tiesā, lai cīnītos pret, viņuprāt, neproporcionālo vietu sadalījumu domju komitejās. Iepriekš par šādām, viņuprāt, nelikumībām pašvaldību deputāti sūdzējās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), bet Satversmes tiesa (ST) pirms mēneša pieņēma lēmumu, ka VARAM nav tiesību jaukties šādās lietās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) pagājušonedēļ pavēstīja, ka pēc Satversmes tiesas lēmuma atcēlis rīkojumus, ar kuriem tika apturēti Jūrmalas, Lielvārdes un Ķekavas pašvaldību domju lēmumi par pastāvīgo komiteju izveidošanu. Ministra padomniece Santa Vaļuma skaidroja, ka deputātiem, kuru tiesības darboties kādā no pastāvīgajām komitejām atbilstoši vēlēšanu rezultātiem un no tiem izrietošā proporcionalitātes principa ar sākotnējo pašvaldības domes lēmumu tikušas aizskartas, situācijas risināšanai ir jāvēršas administratīvajā rajona tiesā. Kā rīkosies pašvaldību deputāti, un vai pašvaldību likumā minētais “proporcionalitātes princips” komitejās nav pārāk neskaidrs?

Salaspilieši cīnīsies līdz galam

“Pēc būtības nekas nav mainījies – gan manas tiesības, gan citu opozīcijas deputātu tiesības domē joprojām tiek pārkāptas. Tādēļ mēs vērsīsimies administratīvajā tiesā, pieteikums jau top. Arī ST spriedumā skaidri pateikts, ka lēmums par komiteju izveidi nav politisks un, šādus lēmumus pieņemot, jāievēro likumā noteiktā proporcionalitāte. Vienīgais, ka VARAM nebija īstā institūcija, kurai šī lieta jārisina,” teica Salaspils novada domes deputāts Jānis Nebars (NA), kurš gan pašlaik devies bērna kopšanas atvaļinājumā un nolicis deputāta mandātu. Vienlaikus ar pieteikumu gatavošanu tiesai opozīcijas deputāti jaunnedēļ atkārtoti aicinās pašvaldību pārskatīt izveidoto komiteju sastāvu.

Tomēr Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (“Vienotība”) neredz nepieciešamību veikt kādas kardinālas izmaiņas komiteju sastāvā. “Lēmumu par komiteju izveidi dome pieņēma 2017. gada jūnijā, un man nav nekāda pamata uzskatīt, ak tas būtu neatbilstošs likumam. Turpretim VARAM ministra Kaspara Gerhards rīkojums apturēt šo lēmumu gan bija skaidri pretlikumīgs, ko secinājusi arī ST. Ja opozīcijas deputāti vēlas vērsties administratīvajā tiesā, tad tās ir viņu tiesības,” teica Čudars. Viņš pats savukārt vērsies Ģenerālprokuratūrā ar sūdzību par ministru Gerhardu, kura rīkojums gandrīz gadu esot traucējis Salaspils novada domei pilnvērtīgi darboties. “Prokuratūra gan nav darījusi pilnīgi neko, tikai atrakstījusies,” sašutis Salaspils mērs.

Savukārt Salaspils novada domes deputāts Vitālijs Berezņevs (“Vienotība”) no Gerharda pieprasījis 2046 eiro kompensāciju un publisku atvainošanas par iepriekš noteikto tiesību ierobežošanu piedalīties komitejas sēdēs. “Gerharda izdotais prettiesiskais un antikonstitucionālais akts ir aizskāris manas subjektīvās publiskās tiesības un radījis manu mantisko un nemantisko tiesību būtisku aizskārumu. Gerhards ar savu 2017. gada 1. augusta rīkojumu (..) vienpersoniski apturēja Salaspils novada domes komiteju darbību, un tā rezultātā man tika atņemtas tiesības piedalīties domes komiteju darbā un tādējādi arī tika liegta jebkāda iespēja pildīt deputāta pienākumus domes institūcijās un tiesības saņemt atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu trīs komiteju darbā – kopumā 2046 eiro apmērā, ko neesmu saņēmis,” ziņu aģentūrai LETA norādījis Berezņevs. Ministra padomniece paziņojusi, ka K. Gerhards negrasās maksāt nekādu kompensāciju Salaspils novada domes deputātam.

Ķekava, Lielvārde un Jūrmala labojušās

Līdzīga situācija izveidojusies arī Saulkrastu novada domē, kur pieteikumu administratīvajai tiesai par proporcionalitātes normas neievērošanu gatavojas rakstīt opozīcijas deputāts Normunds Līcis (“Vienotība”). “Pašlaik vēl ir vasara un atvaļinājumu laiks, tādēļ neesam ar kolēģiem sanākuši kopā un lēmuši par pieteikšanos tiesā. Taču nekādas pozitīvas pārmaiņas komiteju sastāvā nav notikušas, tādēļ pieļauju, ka augusta beigās varētu arī tapt pieteikums. No mūsu skatpunkta ir pat labāk, ja šādus jautājumus vērtē tiesa, nevis VARAM, jo ministrs Gerhards un Saulkrastu mērs Ervīns Grāvītis ir no vienas partijas, tādēļ līdz šim ministrs pievēra acis uz viņa pārkāpumiem,” teica Līcis.

Proporcionalitātes principa pārkāpumi bija novēroti arī citās pašvaldībās, piemēram, Ķekavā, Lielvārdē un Jūrmalā, bet tur opozicionāri neplānojot vērsties tiesā, jo domju vadība veikusi uzlabojumus.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Izskaidrot vai izslēgt?

Pašvaldību likuma 54. pantā teikts: “Katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam.” Vairāku pašvaldību vadītāji norādījuši, ka šāda redakcija ir pārāk vispārīga un neskaidra, tādēļ arī rodas pārpratumi un konflikti, kas noved līdz pat tiesu darbiem. Viņuprāt, likumā būtu nepieciešami grozījumi, kur tiktu skaidri atrunāts, ko nozīmē un kā tiek aprēķināts “proporcionalitātes princips” domes komitejās.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis uzskata, ka bez šāda panta pašvaldības varētu gluži labi iztikt. “Visu tāpat nav iespējams atrunāt līdz pēdējam sīkumam, un tas nemaz nav nepieciešams. Mēs taču tik daudz runājam par normatīvisma mazināšanu pašvaldību darbā, tad varbūt varētu šādu pantu no likuma izslēgt un uzticēties pašvaldību saprāta balsij un spējai izveidot darbotiesspējīgas komitejas,” teica Kaminskis. Jaunnedēļ šis jautājums tikšot skatīts arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēdē.

Saeimā ar pašvaldību likumu strādā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tās vadītājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) atzīst, ka grozījumi strīdīgajā pantā būtu vēlami, bet neuzskata, ka tie būtu jāgatavo parlamentam. “Drīzāk šādus grozījumus vajadzētu sagatavot VARAM, kur pašlaik nodarbojas ar lietām, ko mierīgi varētu atlikt uz vēlāku laiku, piemēram, administratīvo reformu. Vai arī LPS, kurai ir daudz nozares ekspertu. Mēs tādus labprāt atbalstītu.”

LA.lv