Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Olli Kantanens

Svētki kopā ar draugiem zem klajām Somijas debesīm. Intervija ar vēstnieku

Šodien Somija svin savu simtgadi – Somijas parlaments 1917. gada 6. decembrī pasludināja valsts neatkarību. Pirms jubilejas tikos ar Somijas vēstnieku Latvijā Olli Kantanenu.

Kā tauta tiek iesaistīta valsts simtgades sagaidīšanā, un kuri ir jubilejas kulminācijas sarīkojumi? Cik daudz naudas no valsts maka ir piešķirts svētku rīkošanai?

Simtgades sarīkojumi tika atklāti jau 2016. gada 31. decembrī, un visu šo gadu ir bijuši pieci tūkstoši lielāku un mazāku notikumu, no kuriem neliela daļa noritējusi arī ārpus Somijas. Socioloģiskajā aptaujā, kas nesen tika publiskota, atklājās, ka simtgades svinību sarīkojumos piedalās deviņdesmit procenti valsts iedzīvotāju. Ikviens bija aicināts iesaistīties, nākt ar savām idejām, veidot savu programmu un to īstenot.

Valdības izdalītais svinību budžets šim gadam ir 11,5 miljoni eiro, bet, pieskaitot pašvaldību izdalītos līdzekļus, kopējais budžets svētku sagaidīšanai ir 19 miljoni eiro.

Protams, svētku kulminācija ir Neatkarības dienas svinības 6. decembrī. Bet visa gada garumā bija daudzi citi iedvesmojoši pasākumi, kuru nolūks bija pulcēt cilvēkus kopā.

Personīgi man ļoti patika vasaras programma. Piemēram, visi bija aicināti piedalīties dzimšanas dienas karnevālā “100 dienas līdz simtgadei”, kas norisinājās nedēļas nogalē no 25. līdz 27. augustam. Tūkstošiem dalībnieku visā Somijā rīkoja paši savus lauku festivālus un vakariņas brīvā dabā. Latvijā šim aicinājumam pievienojās Kuldīga un sarīkoja grandiozu brīvdabas festivālu, lai godinātu Somiju simtgadē. Es biju Helsinkos un piedalījos sarīkojumā “Finnish Your Dinner”, kas noritēja vienā no Helsinku centrālajām ielām, kur bija uzklāts simtiem metru garš vakariņu galds ar baltiem galdautiem. Cilvēki kopā ar draugiem bija paņēmuši līdzi groziņus ar ēdieniem, dzērieniem un galda dekorācijām, sēdās pie galda un baudīja vakaru zem klajām Somijas debesīm. Starp citu, arī Latvija piedalījās šajos svētkos, atsūtot gardu dzimšanas dienas torti!

Man ir liels gandarījums, ka varu piedalīties Somijas simtgades pasākumos arī Latvijā. Nesen tika atklātas trīs nozīmīgas izstādes – “Rīgas biržā” līdz nākamā gada 7. janvārim varēs apskatīt pazīstamā Somijas laikmetīgās mākslas muzeja “Kiasma” kolekciju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā bija izcilā somu dizainera Tapio Virkalas darbu izstāde “Dzeja stiklā, porcelānā un sudrabā”, bet Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālē apskatāma vairāku somu fotogrāfu izstāde “Neatkarība caur lēcām”. Aizvadītajā piektdienā kinoteātrī “Splendid Palace” tika demonstrētas starptautiski godalgotas dokumentālās filmas, kuras noskatīties bija ielūgti Rīgas skolu audzēkņi.

Patīkami, ka baltā un zilā Somijas karoga krāsa izgaismojusi vairākus ievērojamus objektus – līdz 6. decembra vakaram ir izgaismota Rīgas domes ēka, kā arī Rīgas un Jelgavas dzelzceļa tilti. Ļoti jauks brīdis bija arī 5. decembrī, kad Rīgā ar “Finnair” lidmašīnu ieradās īsts Somijas Ziemassvētku vecītis, kas viesojās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas pašvaldības ēkā un pie veikala “Stockmann” tikās ar bērniem.

Un, protams, svinību kulminācija būs arī vēstniecības rīkota svētku pieņemšana šodien, 6. decembrī.

Somija uz citu Eiropas Savienības valstu fona izceļas ar stabilitāti – šķiet, ka nekas jūsu valsti nespēj satricināt. Tomēr jāatzīst, ka iekšpolitiskās problēmas pastāv. Piemēram, nacionāli noskaņotās Somu partijas sašķelšanās un līdz ar to arī pārmaiņas koalīcijā. Kuras iekšpolitiskās problēmas jūs uzskatāt par svarīgākajām, kas politiķiem būtu jārisina tuvākajā nākotnē?

Tiesa, Somija starptautiski ir novērtēta kā viena no stabilākajām valstīm pasaulē, bet tas nenozīmē, ka mūsu valstī nav sabiedrībai nozīmīgu problēmu un izaicinājumu, kas ir politiķu darbakārtībā.

Parlamenta vēlēšanās Somu partija ieguva otru augstāko rezultātu, vasaras sākumā partijas kongresā tā sašķēlās, bet vasarā ievēlēja jaunu partijas vadību. Visi šīs partijas ministri un daļa no partijas biedriem, kas ievēlēti parlamentā, izstājās no Somu partijas, lai nodibinātu Somijas karoga krāsā nosaukto Zilo reformu grupu. Savukārt Somu partija, kurā palika radikālākais spārns, tagad ir opozīcijā. No partijas aizgāja arī tās dibinātājs un ilggadējais vadītājs Timo Soini, kurš joprojām ir ārlietu ministrs. Somijas iekšpolitikai tas bija pietiekami neparasts fakts.

Gan Zilajai reformu grupai, gan arī Centra partijai, kuru pārstāv arī premjerministrs Juha Sipile, ir skaidra pozīcija, ka tā nesadarbosies ar Somu partijas vadību, jo tā neatbalsta valdības nostāju svarīgos jautājumos un īsteno savas politiskās līnijas.

Ārlietu ministrs Soini aktīvi darbojoties arī ar skolu jaunatni…

Ministrs bieži apmeklē vispārizglītojošās skolas, kur rīko diskusijas par vardarbīgas radikalizēšanās novēršanu pasaulē. Īpaša uzmanība tiek veltīta cilvēku grupām, kurām ir grūtības integrēties sabiedrībā. Ja man jautātu, kas ir lielākais Somijas sabiedrības izaicinājums, tad, jāteic, tā varbūt nav radikalizācija, bet galvenais, lai katrs būtu iesaistīts sabiedriskajos procesos, nepaliekot ārpus tiem.

Vai Somijai ir pilnībā izdevies atrisināt migrācijas krīzi, kad migranti caur Maskavu ieradās jūsu valstī un arī Norvēģijā? Vai šī jautājuma tonalitāte ir pilnībā mainījusies pēc 2015. gada un kas to sekmēja?

Somijā 2015. gadā ieradās negaidīti liels patvēruma meklētāju skaits – vairāk nekā 32 tūkstoši. Lielākā daļa bija no Irākas un mūsu valstī nonāca galvenokārt caur Zviedriju. Somu ierēdņiem bija ļoti stingra reakcija, lai novērstu šo krīzi. Vērtējot situāciju no šodienas skatpunkta, jāteic, ka panākumi tika gūti, pateicoties visaptverošam modelim, kas iekļāva ciešu robežsardzes, policijas un par migrāciju atbildīgo ierēdņu sadarbību. Arī pašvaldībām bija ļoti būtiska loma.

No Eiropas pie mums ir ieplūdusi liela imigrantu daļa, bet ir vēl cits maršruts, kas izveidojās 2015. un 2016. gada mijā un kuru izmantoja ieceļotāji no austrumiem – galvenokārt no Afganistānas. Viņi, izmantojot Somijas austrumu robežu, šeit ieradās no Krievijas caur Somijas Lapzemi. Nekad iepriekš tā nebija noticis. Somijas un Krievijas robežsardzes sadarbība vienmēr ir bijusi laba, tomēr Krievijas robežsargi ne vienmēr aizturēja patvēruma meklētājus, bet ļāva tiem iekļūt Somijā. Notika diezgan pamatīgas sarunas ar Krievijas pusi, kamēr tika atrasts risinājums, lai šāda veida problēmas uz robežas vairs neveidotos.

Daļa no patvēruma meklētājiem palikusi Somijā, daļa tiek nosūtīta atpakaļ uz viņu valstīm. Katrs iebraucēja iesniegums tiek rūpīgi izskatīts, lai pieņemtu lēmumu. Jāņem vērā, ka bēgļiem ir tiesības šos lēmumus pārsūdzēt.

Vai somiem izdodas integrēt krieviski runājošos cilvēkus? Vai te pastāv kādas problēmas?

Šajā procesā nav manāmas lielas problēmas. Somijā krieviski runājošā sabiedrības daļa ir apmēram septiņdesmit tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa iebrauca mūsu valstī pēc Padomju Savienības sabrukuma un ir ieguvusi Somijas pilsonību.

Vairākums krieviski runājošo bērnu mācās parastajās skolās somu un zviedru valodā. Tiesa, ja bērnam ir problēmas apgūt Somijas valsts valodas, tad viņam tiek sniegta atbalsta pedagoga palīdzība.

Kā jūs redzat Somijas sadarbību ar NATO, un kā jūs izskaidrojat lielākās sabiedrības daļas vēlmi nepievienoties transatlantiskajai organizācijai?

Somija kopā ar Zviedriju ir šīs transatlantiskās organizācijas sadarbības partneri. Šī sadarbība ir īpaši cieša Baltijas jūras reģionā. Tomēr Somija pati ir atbildīga par savas valsts drošību. Socioloģiskās aptaujas apliecina, ka lielākā daļa sabiedrības joprojām ir pret Somijas iestāšanos NATO. Viens no cēloņiem šādai nostājai ir mūsu vēsturiskā pieredze Otrā pasaules kara laikā, kas liek secināt, ka tikai mēs paši esam atbildīgi par savas valsts aizsardzību.

Somijas aizsardzības ministrs Jusi Nīniste ir paziņojis, ka 2020. gadā Somija plāno rīkot plašas militārās mācības, kurās piedalīties pirmo reizi ir uzaicināti arī ASV bruņotie spēki. Cik liels ir jūsu valsts aizsardzības budžets, un kā jūs stiprināt savus bruņotos spēkus?

Somijas aizsardzības budžets 2017. gadā sastāda 1,6% no iekšzemes kopprodukta. Līdz ar jauniem iepirkumiem šis cipars nākamajos desmit gados sasniegs 2%.

Somija plāno atjaunot kaujas lidmašīnu floti, jo tagadējās lidmašīnas ir novecojušas. Tiek rīkots valsts iepirkums, un pašlaik ir pieteikušies ASV, Zviedrijas, Francijas un Lielbritānijas ražotāji.

Jūsu kaimiņvalsts Igaunija žēlojas, ka darbaspēks migrē uz Somiju, ka trūkst, piemērram, ārstu un medicīnas māsu. Kurās jomās Somijā ir brīvas darba vietas, kuras aizņem iebraucēji?

Kopš Igaunija ir iestājusies Eiropas Savienībā, jūtama pamatīga darbaspēka migrācija uz Somiju. Piemēram, liela daļa iebraukušā darbaspēka strādā celtniecībā Helsinkos vai reģionos ap galvaspilsētu. Igaunijas iedzīvotāji tiek nodarbināti daudzās jomās, tostarp arī medicīnā, informācijas tehnoloģiju nozarēs. Bet notiek arī pretējais process – somi brauc strādāt uz Igauniju. Esmu lasījis vairākas publikācijas, kā Igaunija cenšas piesaistīt Somijas strādniekus, īpaši informācijas tehnoloģiju uzņēmumos. Tur nav atšķirību algu ziņā, tomēr Igaunijā ikdienas izdevumi ir zemāki nekā Somijā.

Tāpat kā Latvijā arī Somijā mediķu trūkst, īpaši lauku reģionos. Jāatzīmē, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 somu studentu, kas studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē.

2018. gadā līdzīgi kā Latvijā arī Somijā sāksies veselības aprūpes reforma, kas būs viena no galvenajām reformām valstī. Kādi būs tās galvenie virzieni?

Katram Somijas iedzīvotājam ir tiesības saņemt kvalitatīvu valsts nodrošinātu veselības aprūpi. Tiesa, reforma būs viena no lielākajām valstī un tās sagatavošana bija gan iepriekšējās, gan arī pašreizējās valdības prioritāte. Šī reforma pavērs lielākas iespējas tieši privātajai medicīnai. Līdz šim galvenie valsts nodrošinātie veselības aprūpes sniedzēji bija valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes, bet, lai šī sistēma kļūtu efektīvāka, lielākas iespējas tiks dotas arī privātajām medicīnas iestādēm. Pacientiem būs iespēja pašiem izvēlēties to ārstniecības iestādi, kura viņiem šķitīs labākā. Tā būs būtiskākā reformas sastāvdaļa.

Otrs būtiskākais aspekts būs reģionālo ārstniecības iestāžu reorganizācija. Augsti kvalificētie medicīnas pakalpojumi reģionos tiks centralizēti speciālajās valsts ārstniecības iestādēs.

Kāda ir Somijas demogrāfiskā situācija? Vai lauku reģioni nekļūst tukšāki, samazinoties iedzīvotāju skaitam?

Urbanizācija ir skārusi arī Somiju – cilvēki pamet laukus un dodas uz pilsētām. Bet tajā pašā laikā jāteic, ka valdība dara visu, lai Somijas lauki nepaliktu tukši. Tā meklē piemērotākos risinājumus, lai lauku reģionos nodrošinātu cilvēkiem nepieciešamos pakalpojumus – gan medicīniskos, gan arī citus.

Sabiedrība noveco ne tikai Somijā, bet arī citās valstīs, un šis process radīs ietekmi ne tikai uz nodokļu politiku, bet arī darbaspēka tirgu un imigrācijas politiku.

Ko jūs novēlat savai tautai valsts simtgadē?

Novēlu, lai mēs visi valsts jubileju svinam kopā, kopīgi darot mūsu ikdienas darbus. Mēs varam sasniegt daudz, darbojoties kopā, un kopīga strādāšana nodrošinās mums sekmes arī nākotnē.