Foto - Paula Čurkste/LETAFoto - Paula Čurkste/LETA

Šveices prezidents Alēns Bersē (otrais no labās) kopā ar kundzi Mjurielu Cēnderi-Bersē un Latvijas prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni vakar nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Šveices prezidents: Savu banku sistēmu esam sakārtojuši

“Lai vērstos pret naudas atmazgāšanu, Šveicē pieņemti vieni no stingrākajiem likumiem pasaulē šajā jomā,” pirmdien preses brīfingā uzsvēra Šveices prezidents Alēns Bersē. Viņš ar kundzi Latvijā bija ieradies vizītē, kuras laikā ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni apspriesta arī situācija Latvijas banku sektorā.

“Pie mums ir reglamentēti banku noslēpumi un informācijas apmaiņa par darījumiem, kas ir garš un sarežģīts process,” piebilda Bersē, skaidrojot, ka Šveices iestādes raiti dalās ar citu valstu dienestiem šajā informācijā. Šāda sistēma, pēc Šveices prezidenta vārdiem, ieviesta, lai valstī tiktu nodrošināta augsta pakalpojumu kvalitāte. Viņš gan atzina, ka 90. gados situācija Šveicē ar banku darījumiem neesot bijusi ideāla, sabiedrībā bijušas diskusijas par naudas atmazgāšanas riskiem, tomēr risinājums rasts, pieņemot stingrākus likumus, kas regulē banku jomu.

R. Vējonis norādīja, ka Latvijai ir svarīga sadarbība ar Šveici finanšu sektora jautājumos, taču Latvijai šajā jomā jāveic savi mājasdarbi, lai ierobežotu naudas atmazgāšanas gadījumus, piemēram, pārkāpumus, kas saistīti, “finansējot kodolprogrammas vai finansējot terorismu”. Viņš norādīja, ka tie ir katras valsts mājasdarbi, lai sakārtotu savas bankas un to uzraudzību.

R. Vējonis uzsvēra, ka Latvija ir pateicīga par finanšu palīdzību, ko tā iepriekš saņēmusi no Šveices, lai stiprinātu dažādas jomas, piemēram, tā esot jūtami palīdzējusi vides projektiem Latvijā, kad viņš bijis vides un reģionālās attīstības ministrs. Tomēr Latvijas prezidents piebilda, ka laime nav meklējama tikai naudā, tāpēc sadarbību var veicināt arī citā veidā.

A. Bersē akcentēja, ka šogad Latvija svin savu simtgadi, un īpaši izcēla abu valstu draudzīgās attiecības. Viņš norādīja, ka 20. gadsimta sākumā Šveicē patvērumu raduši Latvijas inteliģences pārstāvji, kuri Šveicē smēlušies iedvesmu saviem darbiem. Īpaši viņš izcēla, ka trimdā Kastaņolā dzīvojuši latviešu literātu pāris – Rainis un Aspazija.