Foto: LETAFoto: LETA

Starp desmit skaistākajām 21. gadsimtā celtajām bibliotēkām – arī Gaismas pils

BBC sastādījis skaistāko 21. gadsimtā uzcelto pasaules bibliotēku desmitnieku, un tajā vieta līdzās tādu pasaules arhitektūras meistaru kā Norvēģijas “Snøhetta” un Zaha Hadida atradusies vieta arī Gunāra Birkerta projektētajai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Lūk, viss desmitnieks:

Pekhemas bibliotēka Londonā, Lielbritānija

Foto: Wikimedia CommonsFoto: Wikimedia Commons

Atklāta 2000. gadā, tā tiek uzskatīta par punktu, ar kuru sākās Lielbritānijas bibliotēku atdzimšana. Uzcelta trūcīgā pilsētas rajonā, kurā bibliotēka diezin vai tiktu uzskatīta par pirmo nepieciešamību, taču arhitekta Vila Alsopa dinamiskā būve Pekhemu stingri iecentrēja Londonas kartē. Tās pirmajā gadā bibliotēku apmeklēja pusmiljons interesentu un tā ieguva Stērlinga balvu arhitektūrā. Bibliotēka savas īpatnējās formas dēļ ātri kļuva slavena, taču nozīmīgākais jauninājums tomēr ir bibliotēkas iekšiene, kura drīzāk atgādina naktskluba atpūtas zonu.

Aleksandrijas bibliotēka, Ēģipte

Foto: Wikimedia CommonsFoto: Wikimedia Commons

Jūlijs Cēzars nevēlējās nodedzināt Aleksandrijas bibliotēku, viņam gadījās milzu neveiksme, liesmām nododot kuģus netālajā ostā, taču padarītais iegājis vēsturē kā viens no lielākajiem noziegumiem pret cilvēces kultūras mantojumu. Dūmos izkūpēja pusmiljons neatkārotjamu manuskriptu. Tos nav iespējams atgūt, taču 2002. gadā norvēģu arhitektūras izcilnieku “Snøhetta” uzceltā Aleksandrijas bibliotēka ir satriecoši neparasta gan no ārpuses, gan arī ar savu saturu, kurā ir plašs arābu un franču literatūras krājums, 13 akadēmiskās pētniecības centri un 15 pastāvigās izstādes. Patlaban Aleksandrijas bibliotēku apmeklē 1,5 miljoni interesentu ik gadus.

Brandenburgas Tehnoloģiju universitātes bibliotēka Kotbusā, Vācijā

Foto: Wikimedia CommonsFoto: Wikimedia Commons

Brandenburgas Tehnoloģiju universitāte dibināta 1991., proti, Vācijas apvienošanās gadā, un bibliotēka ir tās centrālais punkts. Bibliotēku uzcēla 2004. gadā pēc Šveices “stārhitektu” Hercoga un de Meirona projekta, un tā ir mūsdienu Bābeles tornis, ko rotā uzraksti neskaitāmās valodās. Tomēr paši arhitekti uzskata, ka svarīgākais ir bibliotēkas iekšiene, tas, kā tā darbojas. Žaks Hercogs sacījis, ka ēkas panākumus nosaka tas, kādu atbildi saņemam uz jautājumu, kā tā darbojas. Vai tā padara cilvēku dzīves interesantākas, aizraujošākas, iedvesmojošākas?

Sietlas Centrālā bibliotēka, ASV

Foto: Wikimedia CommonsFoto: Wikimedia Commons

1997. gadā Sietla iedibināja 200 miljonu dolāru vērtu programmu, kuras mērķis bija atjaunot tās 27 publiskās bibliotēkas. Vairāk nekā puse budžeta tika izlietota jaunas Centrālās bibliotēkas celtniecībai pēc Rema Kolhāsa un Sietlas arhitektu biroja “LMN” kopprojekta. Bibliotēka tika atvērta apmeklētājiem 2004. gadā. Tajā ir pusotrs miljons grāmatu un vairāk nekā divi miljoni apmeklētāju ik gadu – divreiz vairāk nekā tās priekštecei.

Berlīnes Brīvās universitātes Filoloģijas bibliotēka, Vācija

Foto: Wikimedia CommonsFoto: Wikimedia Commons

Kad Normanu Fosteru nolīga uzcelt jaunu bibliotēku Berlīnes Brīvajai universitātei, viņš sāka ar pārdomām par to, kur cilvēkiem vislabāk patīk lasīt. Aina, kas viņam parādījās acu priekšā, bija mierīga un rāma, tajā bija dabīga gaisma. Viņš iztēlojās kādu, kurš sēž zem koka, un tā lapotne met nevienmērīgas ēnas uz lappusēm. Celta 2005. gadā, bibliotēka pēc formas atgādina cilvēka galvaskausu un kļuva slavena kā “Berlīnes smadzenes”.

Sera Dankana Raisa bibliotēka, Aberdīnas universitāte, Lielbritānija
864px-2nd_Sep_2012-New_Lib_4
Līdzīgi daudzām Skotijas pilsētām, Aberdīnu izkropļo funkcionāli, samērā neglīti augstceltņu bloki. Taču 2012. gadā atklātā bibliotēka – septiņus stāvus augsts monolīts – atklāj, ka augstceltne var būt estētiski valdzinoša. Pie projekta strādājuši dāņu arhitektu birojs “Schmidt Hammer Lassen”, kuri sevi bibliotēku būvniecībā skaļi pieteica jau ar Kopenhāgenā tapušo “Melno dimantu”.

Birmingemas bibliotēka, Lielbritānija

Foto: Wikimedia CommonsFoto: Wikimedia Commons

Kad Birmingemas pilsētas dome nolēma, ka nepieciešams celt jaunu bibliotēku, daudzi “dīvāna eksperti” apgalvoja, ka viņi ir traki. Birmingemā jau atradās otrā lielākā bibliotēka Lielbritānijā, kuru ik gadus apmeklēja vairāk nekā miljons lasītāju. Tomēr brutālā reālisma stilā celtā ēka daudziem bija kā dadzis acī, tādēļ 2013. gadā tika nojaukta, lai atbrīvotu vietu greznajai desmitstāvu celtnei pēc holandiešu arhitektu biroja “Mecanoo” projekta. Nodokļu maksātājus šausmināja celtnes izmaksas – 189 miljoni mārciņu –, taču tā ātri kļuva par iecienītu vietu, kur birmingemiešiem satikties, un to apmeklē vairāk nekā divi miljoni interesentu ik gadus.

Vīnes universitātes bibliotēka un mācību centrs, Austrija

Foto: Wikimedia CommonsFoto: Wikimedia Commons

Kad pērn nomira britu arhitekte Zaha Hadida, pasaule zaudēja vienu no izcilākajiem arhitektiem. “The Guardian” viņu dēvēja par “izliekumu karalieni”, un futūristiskā bibliotēka, kas Vīnes centrā tika pabeigta 2013. gadā, pilnīgi attaisno šo apzīmējumu. Taču bibliotēkas iekšiene ir vēl aizraujošāka nekā āriene, jo Bagdādē dzimusī Zaha Hadida izcili prata apvienot Mīsa van der Roes ģeometrisko precizitāti ar smilšu tuksneša kāpu izjūtu.

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Foto: LETAFoto: LETA

BBC norāda, ka LNB atainojusi mūsu valsts augšupkāpienus un kritienus, īsi pieskaroties bibliotēkas vēsturei un faktam, ka LNB būvniecība pabeigta 2014. gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Kultūras galvaspilsētu. BBC piemin arī to, ka Gunārs Birkerts, kura mūžs atspoguļo valsts likteni, šogad aizgājis mūžībā.

De Krook bibliotēka Ģentē, Beļģijā

Foto: Wikimedia CommonsFoto: Wikimedia Commons

Tikai šā gada sākumā atklātā bibliotēka tapusi pēc vietējā arhitektu biroja “Coussee & Gori” un viņu sadarbības partneru, Spānijas arhitektu “TV RCR Aranda Pigem Vilalta Arquitectes” projekta.Savienojot izsmalcināto, senlaicīgo pilsētas centru ar līdz tam pamestu piekrastes vietu, ir skarba, skaidrās līnijās ieturēta metāla celtne.