Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Spriež par Suvalku koridora aizsardzību

Viļņā šonedēļ notiek Lietuvas, Polijas un ASV aizsardzības ministriju pārstāvju un ekspertu apaļā galda diskusija par tā dēvētā Suvalku koridora drošības garantēšanu.

Par Suvalku koridoru tiek dēvēts aptuveni 100 kilometru garš Lietuvas un Polijas robežas posms – šaurākā vieta starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ziemeļrietumos un Baltkrieviju austrumos. Ja kara gadījumā to ieņemtu Krievija, NATO sabiedrotajiem būtu bloķēts sauszemes ceļš uz Baltijas valstīm. Diskusijā “Savaldīšanas un aizsardzības stiprināšana NATO ziemeļaustrumu flangā: Suvalku koridora drošības garantēšana” piedalās triju valstu aizsardzības iestāžu un starptautisko štābu pārstāvji, ASV Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) un Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pārstāvji. Vakar pasākuma dalībnieki devās apskatīt Suvalku koridoru. Diskusijā piedalās CEPA prezidents Pīters Dorens, kā arī šā centra analītiķis, atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžs, kurš, būdams ASV armijas Eiropā komandieris, bieži lidojis pāri šai teritorijai. Kā ziņots, ASV domnīcas “RAND Corporation” analītiķi nesen brīdināja, ka, neraugoties uz NATO pēdējo gadu centieniem nostiprināt savus spēkus Austrumeiropā, Krievija kara gadījumā varētu ātri ieņemt Baltijas reģionu un, balansējot uz kara robežas, mēģināt iesaldēt konfliktu. “RAND Corporation” eksperti uzsvēra, ka viņu veiktā analīze nenozīmē, ka reģionā ir prognozējama Krievijas konvencionālo spēku agresija pret NATO, tomēr aliansei jāieņem stingrāka stāja, reaģējot uz Krievijas pieaugošo militāro potenciālu un vēlmi savu mērķu sasniegšanai lietot spēku.