Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Olli Kantanens, Somijas vēstnieks Latvijā

Somijas vēstnieks Olli Kantanens atbild Zatleram: Somija vēlas mieru un stabilitāti

Somija ir drošības piegādātājs Baltijas jūrā un plašākā mērogā. Tas visupirms izpaužas aktīvā Somijas ārpolitikā un paļāvībā uz valsts aizsardzību. Galvenās sastāvdaļas šādai politikai ir dalība Eiropas Savienībā, cieša sadarbība starp ziemeļvalstīm un paplašināta partnerība ar NATO. Kamēr Somija rūpīgi vēro notikumus savā drošības vidē, tā izskata arī iespēju dalībai NATO. Dažu gadu laikā drošības politikas vide Somijā ir mainījusies. Nospriegotai drošības situācijai Baltijas jūras reģionā ir tieša ietekme uz Somiju. Tomēr tai nav bijusi ietekme uz Somijas sabiedrības vienošanos par ārlietu un drošības politikas pamatelementiem. Ārlietu un drošības politikā Somija izvēles izdara, pamatojoties uz nacionālajām interesēm, kuras veicina drošību un labklājību. Šīs politikas mērķi: stiprināt Somijas lomu pasaulē, nodrošināt valsts neatkarību un teritoriālo vienotību, uzlabot somu drošību un labklājību.

Somija nevēlas kļūt par aktīvu dalībnieku jebkādā militārā konfliktā. Tā vietā pasaulē, kurā esam savstarpēji atkarīgi, Somija veicina starptautisko stabilitāti, mieru, demokrātiju, cilvēktiesības, likuma varu un vienlīdzību. Somijā par atbalstu šiem mērķiem valda dziļa izpratne. Lai novērstu bruņotus uzbrukumus un militāros draudus, Somija uztur nacionālās aizsardzības spējas, kuras ir pielāgotas tās drošības videi. Turklāt Somija ir grozījusi savus likumus, lai nodrošinātu ietvaru starptautiskas palīdzības sniegšanai un saņemšanai, tostarp militāras. Mūsu valstij ar Zviedriju ir plaša sadarbība ārlietās, drošības politikā un aizsardzībā. Somija ir arī pastiprinājusi savu drošības un aizsardzības sadarbību ar ASV un citiem nozīmīgiem spēlētājiem. Cieša sadarbība ikdienā dod iespēju turpināt sadarbību arī ārkārtas situācijās. Vienlaikus mums jāatzīst, ka drošība sniedzas tālāk aiz militārās drošības. Patiesa un ilgtspējīga drošība sākas ar izglītības, ekonomiskajām iespējām un vienlīdzību. Tie ir pamatelementi, lai sabiedrības būtu izturīgas. Somijas ārlietu un drošības politikas galvenais ietvars ir ES. Somija vēlas stiprināt ideju par ES kā drošības kopienu, kura veicina sadarbību starp dalībvalstīm. Mūsu valsts bijusi viena no aktīvākajām, kas popularizējusi ES Pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO). Tā stiprina pamatus ES aizsardzības spējām, ES kā drošības kopienai un globālam spēlētājam šajā jomā. Ir svarīgi attīstīt ES aizsardzības sadarbību ar NATO. Mūsdienu pasaulē aizvien vairāk rūpju rada asimetriskie draudi kā, piemēram, hibrīddraudi un kiberdraudi. Pērn rudenī Helsinkos atklātais Eiropas hibrīddraudu apkarošanas izcilības centrs ir viens no būtiskākajiem jaunajiem pavērsieniem šajā jomā. Arī Latvija ir centra dibinātājvalsts. Centrs balstās uz sadarbību starp ES un NATO.

Somija militāri ir neitrāla valsts. Mūsu sabiedrības atbalsts dalībai NATO ir relatīvi neliels. Ne iedzīvotāju vairākums, ne vadošie politiķi nevēlas, lai Somija esošajā situācijā pievienojas NATO. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse Somijas iedzīvotāju ir pret dalību NATO, mazāk nekā viena ceturtdaļa ir par, bet vairāk nekā viena ceturtdaļa nav izlēmusi.

Tomēr, rūpīgi vērojot notikumu attīstību, Somija patur iespēju izskatīt dalību NATO. Somijas partnerība ar NATO ir plaša un spēcīgāka nekā iepriekš. Somijai ir svarīgi, ka NATO turpina savu “atvērto durvju” politiku. Tas ir: dalība NATO atvērta visām Eiropas valstīm, kurām ir spējas, lai sekmētu Ziemeļatlantijas līguma mērķu sasniegšanu.

Militārās sadarbības attīstīšana ar NATO ir viens no galvenajiem elementiem, ar kuriem Somija uztur un attīsta savu aizsardzību un spējas valsts teritorijas aizsardzībai. Somija turpina plaši piedalīties NATO militārajās mācībās. Tajā pašā laikā Somija pilnībā apzinās, ka sadarbība kā partnervalstij neietver nevienu no 5. panta garantijām vai saistībām.

Atgādināšu, ka Somija piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas drošības vidē. Somija tajās nav aculiecinieks, bet gan aktīvs dalībnieks.

Tulkojis Ģirts Vikmanis