Viedokļi
Komentāri

Monika Zīle: Mamikina drebelīgie centieni neizkrist no politiskās aprites 16


Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins
Foto – Zane Bitere/LETA

Vēlēšanu priekšvakars politiķiem allaž ir aktiermeistarības skate, kur liela nozīme tēlojuma dabiskumam, kandidēšanas lēmumā uzsverot nesavtību un ziedošanos sabiedrības interesēm. Kā jebkurā teātrī arī mūsu valsts politiskajās trupās ir atšķirīgu līmeņu aktieri – dažs notis vien pa gabalu redzējušais tomēr iemanījies varas mūziklos dabūt galveno lomu, cits jau vairākos parlamenta sastāvos turas maliņā un rātni piedzied “bekvokālu”. Bet arī tam vajadzīgas iemaņas: ir vērīgi jāseko sava diriģenta zižļa mājieniem, lai sāktu trallināt vai dungot tieši īstajā brīdī. Kā, teiksim, no “Saskaņas” Eiropas Parlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins. Nesen viņš gluži vai Blaumaņa “Purva bridēja” Kristīnes toņkārtā pavēstīja, ka pēc mokošas izsvēršanas un garām pārdomām izlēmis nolikt savas vieglās dienas Briselē un Latvijas Krievu savienības (LKS) listē kandidēt uz 13. Saeimu, kur pildīs cittautiešu aizstāvības smago un cēlo misiju.

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka Mamikina kungu iedvesmojis LKS līderes Tatjanas Ždanokas paraugs: arī viņa ziemā aizgāja no Eiroparlamenta, lai sirdsšķīsti vadītu tautiešus kārtējā cīņā pret izglītību latviešu valodā. Bez šaubām, LKS uzvedumos Tatjana Ždanoka patlaban ir galvenā soliste – vismaz tā izskatās. Lomā iejutusies, tēlo labi un, kā jau līdzīgā pieredzē rūdījusies, nesamulst, kad izrāžu fonā griezīgi ieskanas “krievu pasaules” mūzika Kremļa orķestra izpildījumā. Tomēr pat daži viņas kaujubiedri kuluāru recenzijās atļāvušies burkšķus, ka tagadējie LKS iznācieni stipri atgādina 2003./2004. gada ziemu, kad notika jau mazliet piemirstās krievu skolu demonstrācijas pret pāreju uz mācībām latviski. Ždanokas kundze toreiz, ar viņai piemītošo kaismi vadīdama protestus, savāca sev atbalstītāju skaitu, kas 2004. gada vasarā nodrošināja deputāta mandātu Eiroparlamenta vēlēšanās. Patlaban tās vēl tikai pēc gada, bet popularitātes spodrināšanu nedrīkst atlikt uz pēdējo brīdi. Turklāt nevar zināt, kādi mājieni nākamvasar būs modē “krievu pasaules” diriģentiem. Tatjana Ždanoka atkal izmantos “resursu” un pēc tam aiztīsies Briseles virzienā, gatavi saderēt savulaik pieviltie ieroču brāļi.

Kas attiecas uz Andreju Mamikinu, viņa vēstījumā par ilgo domāšanu un misijas apziņu saklausāmi tikai drebelīgi centieni neizkrist no politiskās aprites. Pēc “Saskaņas” līdera Nila Ušakova paziņojuma, ka Mamikina kunga mandāts Briselē pieskaitāms partijas kļūdām, viņam tuvākajā laikā nav izredžu atgriezties Eiropas Parlamentā. Iekļaudamies LKS vēlēšanu listē, ar augšminēto “smago” lēmumu A. Mamikins vienkārši piekritis līdzdziedājumam Tatjanas Ždanokas izpildītajos solo numuros. Ka viņa gatavo jaunus priekšnesumus, liecina kaismīgā LKS runasvīra Miroslava Mitrofanova prieka izpausmes sociālajos tīklos par konkurentes “Saskaņas” neveiksmi ar baptistu mācītāja Pētera Sproģa piesaistīšanu. Tur M. Mitrofanovs liek saprast, ka LKS nebūs mieramikas, kuri vairās no konfrontācijas, bet veicinās to, lai…

Daudzpunktei ir vairāki iemesli. Galvenais: vai tiešām LKS aktivitātes ar bezmaz kara pieteikumu nevedīs pie prāta latviskās partijas, kas, publiskajiem pliķiem apmainoties, pie vēlēšanu galda iedod trumpjus politiskajiem pretiniekiem?

LA.lv