Sergeja Skripaļs. Foto uzņemts 2006. gadā Krievijā. Reuters/LETASergeja Skripaļs. Foto uzņemts 2006. gadā Krievijā. Reuters/LETA

Skripaļs 2016.gadā ticies ar Igaunijas izlūkdienesta aģentiem

Bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs 2016.gadā pēc ierašanās Lielbritānijā devies uz vairākām Eiropas valstīm, tostarp Igauniju, lai informētu šo valstu izlūkdienestus par Krievijas aktivitātēm spiegošanā, ziņo laikraksts “The New York Times”.

66 gadus vecais Skripaļs un viņa meita Jūlija 4.martā Anglijas Solsberi pilsētā tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Skripaļs vēl arvien ārstējas slimnīcā, bet viņa meita ir izrakstīta no slimnīcas.

Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu “Novičok”. Londona un tās sabiedrotie Skripaļu saindēšanā vaino Krieviju, kas to kategoriski noliegusi.

“The New York Times” vēsta, ka Lielbritānija uzskata uzbrukumu Skripaļam par Kremļa vēstījumu, ka tas nekad neaizmirsīs un nepiedos nodevējam.

Skripaļs bija viens no 14 spiegiem, kurus Krievija un Vašingtona apmainīja 2010.gadā lielākajā šāda veida apmaiņā kopš Aukstā kara laikiem.

Atvaļinātais Krievijas izlūkdienestu pulkvedis Skripaļs 2006.gadā Krievijā tika notiesāts uz 13 gadiem cietumā par spiegošanu Lielbritānijas labā. Viņš tika notiesāts par Krievijas aģentu identitāšu nodošanu britu izlūkdienesta Mi6 rīcībā.

Skripaļs pēc atbrīvošanas Krievijā pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijā.

“The New York Times”, atsaucoties uz Eiropas amatpersonām, vēsta, ka pēc pārcelšanās uz Lielbritāniju Skripaļs daudz ceļojis, tiekoties ar citu valstu izlūkdienestu darbiniekiem. Laikraksts ziņo, ka britu varasiestādes, visticamāk, apstiprinājušas un veicinājušas šīs tikšanās, lai izglītotu savus sabiedrotos un nodrošinātu ienākumus Skripaļam.

Laikraksts vēsta, ka Skripaļs vairākkārt ticies ar Čehijas izlūkdienesta darbiniekiem un 2016.gadā apmeklējis Igauniju, kur ticies ar igauņu aģentiem.

Pārbēdzējiem šādas tikšanās nav nedz pretlikumīgas, nedz neparastas. Taču tās nozīmē, ka Skripaļs tikās ar izlūkdienestu darbiniekiem, kuri strādā pie Krievijas operāciju izjaukšanas Eiropā. Tas savukārt nozīmē, ka uzbrukums Skripaļam, iespējams, bija tieša atriebība par viņa pēdējā laika darbībām.

Taču “The New York Times” norāda, ka nav iespējams droši zināt, vai Skripaļa braucieni uz Eiropu padarīja viņu par mērķi un vai Krievijas valdība zināja par tiem. Šie braucieni tika turēti slepenībā un par tiem bija informēts tikai neliels skaits aģentu.

Jautāts, vai Skripaļs pēdējos gados ticies ar Spānijas izlūkdienesta darbiniekiem, Spānijas izlūkdienesta preses pārstāvis “The New York Times” sacīja, ka šis jautājums ir “sarkanā līnija”, ko viņi nevar šķērsot.

Skripaļs apmeklēja Prāgu 2012.gadā neilgi pēc sievas nāves. Viņš sēroja, tomēr bija labā noskaņojumā, kad tikās ar Čehijas izlūkdienesta darbiniekiem, laikrakstam atklāja kāda Čehijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Īsās vizītes laikā Skripaļs sniedzis Čehijas izlūkdienestam informāciju par Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģentu operācijām Eiropā. Lai gan Skripaļa sniegtā informācija bija novecojusi, jo viņš aizgāja no aktīvā dienesta 1999.gadā, Čehijas aģenti atzina šīs zināšanas par noderīgām. Daudzi no aģentiem, ar kuriem Skripaļs strādāja kopā, joprojām atrodas aktīvajā dienestā, norādīja čehu amatpersona.

“The New York Times” vēsta Skripaļs bijis tik noderīgs, ka Čehijas aģenti turpmākajos gados vairākkārt devušies uz Lielbritāniju, lai tiktos ar viņu. Taču precīzi datumi nav zināmi.

Par vizīti Igaunijā amatpersonas laikrakstam izteicās daudz piesardzīgāk. Viena no amatpersonām sacīja, ka tā ir ļoti sensitīva informācija.

Kāda Eiropas amatpersona, kas ir informēta par šo braucienu, “The New York Times” atklāja, ka Skripaļs ticies ar atlasītu izlūkdienestu grupu 2016.gada jūnijā, bet nav zināms, par ko viņi ir runājuši.

Amatpersona vienīgi atklāja, ka šo tikšanos palīdzējis nokārtot Lielbritānijas izlūkdienests.