foto: AP/LETAfoto: AP/LETA

Šķēpmetējs Sirmais pēc sezonas izlaišanas gatavs atgriezties augstākajā līmenī

2016.gada Eiropas čempions šķēpa mešanā Zigismunds Sirmais pēc vienas sezonas izlaišanas atguvis mešanas sajūtu, turklāt operāciju pārcietušais plecs kļuvis par ķermeņa stiprāko daļu, aģentūrai LETA atklāja latviešu šķēpraidis.

Pirms iepriekšējās sezonas Sirmajam tika veikta pleca operācija un stadionā viņš plānoja atgriezties vasarā, tomēr veselības saudzēšanas nolūkā tika pieņemts lēmums nestartēt sacensībās.

“Šobrīd atpūšos un gatavojos jaunajai sezonai. Diemžēl nācās izlaist vienu sezonu. Jāsaved kārtībā veselība un atkal ar jauniem spēkiem jāiet lielajās arēnās, jāiepriecina līdzjutēji, ģimene un visi pārējie,” optimistiski noskaņots ir Sirmais.

Pērn pavasarī viņš atzina, ka pēc operācijas šķēpa mešana bija jāmācās no nulles un lielākais klupšanas akmens bija pleca pilnīga izārstēšana.

“Dod šķēpu, ejam un metam, kaut vai tagad!” atzīmēja Sirmais, kurš ir pilnvērtīgi atguvis savu fizisko formu. “Plecs ir savests kārtībā. Nebaidīšos teikt, ka tas tagad ir mana stiprākā ķermeņa daļa. Tagad tikai jāslīpē tehnika, ko arī darām ar treneri. Metiens ir atgūts – kļuvis tāds pats, ja ne pat labāks. Jānotic sev un pēc lielas pauzes jāiet ar izvērstām krūtīm. Jāparāda, kas ir šķēpa mešana Latvijā un kas esmu es kā sportists.”

Pēc ilgās pauzes Sirmajam bija pazudusi mešanas sajūta, bet tagad viss atgriezies vecajās sliedēs.

“Šķēps nešķita tāds, kāds bija pirms tam. Kad iemētājos, dabūju sajūtas atpakaļ. Mūsu sporta veidā mešanas sajūta ir ļoti svarīga. Uz šo sezonu skatos ar lielām cerībām. Nevaru sagaidīt, kad beidzot varēšu ņemt šķēpu un mest,” uzsvēra Sirmais.

Pērn augustā un septembrī viņš treniņos šķēpu varējis mest ar atdevi, kas tuvu sacensību režīmam, taču nolemts saudzēt veselību.

“Ar treneri vienojāmies, ka neriskēsim, sakodīsim zobus un centīsimies sagatavoties ļoti augstā līmenī 2018.gada sezonas sacensībām. Pirmie treniņi ārā parādīs manu potenciālu. Pēc tam jau maijā būs pirmās sacensības,” teica Sirmais.

Tāpat kā iepriekšējos gados šķēpmetēji Sirmais un Līna Mūze sezonai gatavosies arī Portugālē, šoreiz uz turieni dodoties vēlāk nekā ierasts.

“Līdz tam trenēsimies Somijā iekštelpās. Maijā ar treneri un menedžeri izvēlēsimies sacensības. Izdomāsim, kur startēšu savās pirmajās sacensībās pēc tik lielas pauzes. Droši vien tās būs kādas vietējā līmeņa sacensības,” atklāja Sirmais.

Viņš un Mūze strādā ar somu treneri Kimmo Kinnunenu, kurš ir 1991.gada pasaules čempions. Tāpat kā iepriekš, daļa no sagatavošanās procesa notiek attālināti bez trenera klātbūtnes, taču tas neesot traucēklis.

“Kad neesam kopā, viņš mums sūta savus plānus, kad esam – cenšamies maksimāli izmantot savu laiku. Esmu kļuvis patstāvīgāks. Treneris zina tās kļūdas, kas jāpielabo. Lielākoties tie ir vieni un tie paši sīkumiņi, kas tiek laboti. Ja tos visus uzlabotu, tad sanāktu labi metieni,” skaidroja Sirmais.

Šī gada Eiropas čempionāta normatīvs ir 80,00 metri, bet Sirmajam kā titula aizstāvētājam pienākas “wild card” jeb rīkotāju īpašais ielūgums.

“Būtu ļoti forši, ja pāris reizes pirms Eiropas čempionātā izpildītu normatīvu un parādītu, ka varu aizstāvēt titulu. Tas dotu pārliecību un varētu droši stāties pretī visiem vadošajiem metējiem,” uzsvēra Sirmais.

Šosezon konkurence gan solās būt ļoti sīva, jo pērn trīs Vācijas sportisti raidīja šķēpu aiz 91 metra atzīmes, kas ir tālāk par Latvijas rekordu (90,73 metri). Sezonas līderis ar 94,44 metriem bija 1992.gadā dzimušais Johanness Feters, bet 93,90 un 91,07 metru tālumā meta 1991.gadā dzimušie Tomass Rēlers un Andreass Hofmans. Feters un Rēlers pērn katrs trīs reizes meta tālāk par 90 metriem.

“Tas ir diezgan augsts līmenis, ja mana vecuma džeki met tādus fenomenālus un astronomiskus rezultātus. Domāju, ka esmu sagatavojies, lai sastādītu nopietnu konkurenci un viņiem tik viegli neietu,” teica Sirmais, kuram tituls būs jāaizstāv tieši Vācijā. “Ja viņi grib ko sadarīt savās mājās Berlīnē, tad es centīšos to tik viegli nepieļaut.”

Sirmais Eiropas čempionāta zeltu izcīnīja ar jaunu personisko rekordu – 86,66 metri. Savukārt Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs viņš neiekļuva finālā un samierinājās ar 14.vietu.