Latvijā
Politika

“Skaitlis nepalielina drošību” 16


Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
Foto – Zane Bitere/LETA

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis satraukumu, ka gada beigās aizsardzībai atvēlētais finansējums var neveidot divus procentus no iekšzemes kopprodukta, jo prognozētais IKP var būt lielāks. Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka kopējais IKP gada beigās būs lielāks.

“Pašlaik galvenais uzdevums ir koncentrēties uz noteiktu un mērķtiecīgu aizsardzības spēju attīstību, kas ir saskaņā ar likumā noteiktajiem 2% no IKP. Savukārt kopējā IKP izmaiņu prognoze, kas, visticamāk, būs zināma tikai gada otrajā pusē, nekādi neietekmē un neatceļ pašreizējos uzdevumus, kas veicami aizsardzības jomā,” atbildē “LA” uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). Viņš norāda, ka jākoncentrējas uz reāli sasniegtām aizsardzības spējām, nevis uz matemātisku skaitli no iekšzemes kopprodukta, jo “pats skaitlis Latvijas drošību nekādi nepalielina”.

Tikmēr koalīcijas partijas piedāvā palielināt izdevumus aizsardzībai līdz pat 3% no IKP.

“Jaunā Vienotība” ierosina pakāpeniski palielinot aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars noteicis, ka atkarībā no finanšu iespējām pakāpeniski jāvirzās uz mērķi aizsardzībai 3%. Tikai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar “ļoti lielu interesi seko līdzi vairāksolīšanas procesam”, lai redzētu, vai kāds varbūt gribēs atvēlēt arī 4%, kā rosinājis ASV prezidents Donalds Tramps, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Taču politiskais spēks vairāk paļaušoties uz jomas ekspertu redzējumu, nevis uz priekšvēlēšanu izteikumiem no politiskajiem spēkiem, kuriem diez vai esot izredzes pēc vēlēšanām iegūt premjera amatu, uzsvēra politiķis.

Aizsardzības ministrs norāda, ka vispirms nepieciešams definēt konkrētas vajadzības. “Kā piemēru varu minēt vidējās darbības pretgaisa aizsardzību, kuras īstenošanai piešķirtais finansējums līdz 2027. gadam nav pietiekams, jo daļa finansējuma bija jānovirza sabiedroto uzņemošā atbalsta nodrošināšanai,” piebilst R. Bergmanis.

Tikmēr premjers Māris Kučinskis uzsvēris, ka neesot pašmērķis paaugstināt finansējumu aizsardzībai, taču, ja drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie tiks veikti. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādījis, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. “2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam – ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,” uzsvēris R. Vējonis.

Publiskajā telpā par “aizsardzības grāmatvedību” pirmais atkal sācis runāt E. Rinkēvičs, kurš uzskata, ka Latvijai pakāpeniski jāvirzās uz 2,5 procentiem no IKP aizsardzībai. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka aprēķini ir pareizi: “Šobrīd ar IKP prognozi ir kā ar kustīgo mērķi, un, ja būs labāki rezultāti, divus procentus varam nesa­sniegt. Pirmajā ceturksnī bija strauja ekonomikas izaugsme, otrais ceturksnis arī bijis labs. Gada otrajā pusē ir tirdzniecības sastrēgums, un, ja viss turpinās labā tempā, ministrijai var nākties pārskatīt izdevumus. Tomēr domāju, ka ministrijai nebūs problēmu formāli izpildīt prasības.” Eksperts gan pieļauj, ka papildu nauda aizsardzībai var tikt rasta uz budžeta deficīta rēķina un var tikt apcirpta nauda citām budžeta prioritātēm.

LA.lv