Latvijā
Vēsture

Skaistkalnes baznīcas “aizmirstā māsa” 16

Slimnīcas ielas nr. 2 otra ēka ir 1677. gadā iesvētītā jezuītu klostera mūri. Foto-Diāna Jance

Pirms 14 gadiem, tātad 2004. gadā, Eiropas kultūras mantojuma dienās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija aktualizēja 100  visvairāk apdraudēto kultūras pieminekļu sarak­stu. “Kultūrzīmēs” laiku pa laikam pētīti un atgādināti daži no šiem ievērojamajiem Latvijas vēsturiskajiem pieminekļiem. Vairāki no šiem pagātnes lieciniekiem, pateicoties valsts, pašvaldību vai Eiropas struktūrfondu finansējumam, ir restaurēti un tādējādi ieguvuši jaunu dzīvi. Tomēr visiem nav bijis tik laimīgs liktenis.

Uz Skaistkalni, kas atrodas Vecumnieku novadā, aizbraucu svētdienā, tieši dievkalpojuma laikā. 1692. gadā iesvētītā baznīca bija baznīcēnu piepildīta, un pie ieejas durvīm plīvoja gan Latvijas, gan Lietuvas valsts karogi. Skaistkalnes Romas katoļu baznīca ir nozīmīgākais katoļticības centrs Zemgalē, un pēc apmeklētāju skaita tā ir otra populārākā Dievmātes svētceļojuma vieta pēc Aglonas. Skaistkalnes baznīca ir viena lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām. Lielā, balti krāsotā trīsjomu bazilika, kuras rietumu galā līdz Otrā pasaules kara beigām pacēlās divi iespaidīga izmēra torņi, bija viena no pirmajām agrā baroka stila divtorņu katedrāles tipa baznīcām Latvijā. Kara laikā sagrautais tornis joprojām nav atjaunots. Baznīcas iekštelpas ir Latvijai unikāls itāliskā baroka piemērs: arhitektoniskās formas – velves, masīvos pīlārus, bagātīgis profilētas karnīzes papildina reljefa stukas apdare un dekoratīvā glezniecība. Savulaik Skaistkalnes baznīca bijusi sava veida paraugs veselai virknei vēlāk celto Latgales katoļu baznīcu. Baznīcas pabeigšanas gada (1692) skaitlis redzams virs dievnama centrālajām durvīm apmetumā veidotajā kartušā līdzās jezuītu ordeņa devīzei “AD MAIOREM DEI GLORIAM” (“Lielākam Dieva godam”).

Baznīcas adrese ir: Slimnīcas iela 2, Skaistkalne. Sarūsējusi skārda plāksnīte ar šo pašu adresi piestiprināta pie vēl kādas ēkas sienas. Šo celtni no baznīcas dārza atdala neliels dzīvžodziņš, un, gluži tāpat kā dažkārt lauku zaļumballēs mēdz atstutēt meijas, lai tās noslēptu neglītāku sienas paksi, te ap ēkas mūriem rindā vien saaugušas brašas kļavas. Pa gabalu tiešām liekas, ka ēka veiksmīgi paslēpta, taču tam tā nevajadzētu būt – Slimnīcas ielas nr. 2 otra ēka ir 1677. gadā iesvētītā jezuītu klostera mūri. Līdztekus bagātīgajai informācijai par baznīcu šur tur parādās arī ziņas par reiz vareno un nozīmīgo klosteri, piemēram: “…no 1774. gada līdz 1929. gadam Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri. 1929. gadā baznīcu pārņēma Svētā Franciska kapucīnu ordenis, kura mūki ļoti veiksmīgi un ar lieliem panākumiem garīgajā aprūpē vadīja Skaistkalnes draudzi līdz pat klostera likvidēšanai 1949. gadā, kad mūkus apcietināja un vēlāk izsūtīja uz Sibīriju. 1950. gadā klostera ēkā tika ierīkota ambulance, vēlāk – slimnīca, pēc tam klosteris pārveidots par kolhoza viesstrādnieku kopmītni un vēl vairāk izpostīts. 1990. gadā klostera ēka tika atdota likumīgajai īpašniecei – baznīcai.” 2001. gadā pēc Jelgavas diecēzes bīskapa Antona Justa lūguma Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi pārņēma Svētā Pāvila I Vientuļnieka ordenis.

Mūsdienu rakstos klostera ēku piemin aizvien mazāk un mazāk – ja vispār, tad kā apmeklētājiem bīstamu zonu. Vēl joprojām kaut kur esot saglabājušies Restaurācijas institūta 1991. gadā veiktie klostera ēkas izpētes un glābšanas ieteikumu dokumenti. Jau tolaik secināts, ka pamatu nosēšanās izraisījusi sienu stipru plaisāšanu, sabrukušas vairākas velves pirmajā stāvā, otrajam stāvam vairs nav pārseguma…

2018. gada vasarā senie mūri nespeciālistam vēl joprojām liekas gana stipri, lai tos atjaunotu. No Rīgas uz Skaistkalni ved nesen asfaltēts ceļš, un pilsētiņā darbojas veikali un kafejnīcas. Daudzos tūrisma portālos slavēta skaistā un sakoptā apkārtne, Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta pārvalde un Skaistkalnes paulīniešu ordeņa mūki, kuri veiksmīgi sadarbojas tūrisma pakalpojumu jomā. Garīgie tēvi esot gatavi balstīt arī citas laicīgas iniciatīvas. Vietējie stāsta, ka līdz ar ceļa atjaunošanu uz baznīcu braucot aizvien vairāk Latvijas, Lietuvas un tālāku zemju tūristu. Var jau būt, ka Skaistkalnes klostera laiks ir pagājis, un vairāk nekā glābjama nav. Tomēr 2013. gadā Viļakā svinīgi atklāja Kultūras un radošo industriju centru, kurš darbojas agrākajā kapucīnu klostera mājvietā. Šī ēka gan bija ievērojami jaunāka – celta 20. gadsimtā. Aglonas klostera nams par ziedotāju līdzekļiem pārtapis par viesnīcu ar 53 istabām. Taču Skaistkalnes klosteris stāv pamests. Vecumnieku novada domes vadība pirms pieciem gadiem vietējā laikrakstā solīja, ka “pašvaldība informēs Skaistkalnes baznīcas zemes un būvju oficiālos īpašniekus par kritisko situāciju un pieprasīs konkrētu rīcību”. Varbūt gan informēja, gan pieprasīja…

Toreiz, 2004. gadā, Eiropas Kultūras mantojuma dienu pasākumi bija iecerēti kā akcija, kuras laikā sabiedrībā pazīstami cilvēki, kā arī ikviens sabiedrības pārstāvis varētu uzņemties aizbildniecību par kādu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem. Tagad, valsts simtgades gadā, tiek dāvinātas daudzas nozīmīgas dāvanas Latvijai. Varbūt viena no dāvanām būs 17. gadsimta klostera pamatos saaugušo kļavu nociršana, ko varētu paveikt, sarīkojot talku? Tad, iespējams, valsts aizsargājamais kultūras piemineklis varēs sagaidīt savus atjaunotājus.

Rakstā izmantoti “Katoļu baznīcas vēstneša” materiāli

Lorem ipsum
FOTO: Leta
LA.lv