Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Māra Libeka

Māra Libeka: Skābekļa piegriezēji no Ventspils

“Viņiem vajag naudu reālām lietām. Vajag naudu, ir pašvaldību vēlēšanas,” tā personas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) neoficiālā e-pasta sarakstē taisnojās, kāpēc 15 miljoni eiro klimata pārmaiņu mazināšanai tiks iepludināti Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvniecībā. Vai bagātā Ventspils nespēj nopelnīt, lai nevajadzētu meklēt shēmas, kā piekļūt jau tā noplicinātajam valsts naudas makam? Atgādināšu, ka mūzikas skolai jau iepriekš tika iedota gandrīz puse jeb 10 miljoni eiro no kultūrizglītības iestādēm piešķirtā struktūrfondu finansējuma, kā arī 1,5 miljoni no tā sauktajām deputātu kvotām.

Tagad klāt nākuši miljoni no naudas, kas paredzēta vides uzlabošanai. Kāds tam sakars ar koncertzāli? Valsts kontroles revidenti nupat ir secinājuši, ka, piešķirot Ventspilij šos 15 miljonus, netiks sasniegts mērķis, kam tā paredzēta, proti, oglekļa dioksīda emisijas samazinājumam. Latvija, pārdodot “neizlietoto” gaisa piesārņojumu citām valstīm, sešu gadu laikā ir saņēmusi 250 miljonus eiro, taču tas nenozīmē, ka Ventspils pārējiem reģioniem var nogriezt skābekli un rīkoties pretēji valdības pieņemtajiem dokumentiem, kur fiksēta apņemšanās emisiju tirdzniecībā iegūtos miljonus izmantot klimata pārmaiņu negatīvo seku novēršanai.

Taču VARAM politiskās amatpersonas, kas šo apņemšanos ir parakstījušas, nedomā, ka pašām tā būtu jāievēro.

Un tā 2015. gada sākumā VARAM Klimata pārmaiņu departamentā ierodas emisārs no Ventspils, lai prezentētu Ventspils koncertzāles ideju, kas kopumā valsts emisijas tikai palielinās. Skaidrs, ka ideju nevar virzīt bez VARAM augstākās vadības atbalsta, tāpēc arī tur durvis ir atvērtas. Līdz maijam Ventspils un VARAM sazinās, lai precīzi formulētu, kādiem jābūt konkursa noteikumiem, lai gūtu uzvaru naudas jautājumā. Tieši Ventspils ietekmē top prasība, ka ēkai jābūt tādai, kurā izglītības funkcija apvienota ar masu pasākumiem, kuru VARAM pēc attiecīga vides konsultatīvās padomes jautājuma nespēja pamatot.

Kopdarbs ar visai garu un sarežģītu nosaukumu “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkai”” tiek uzsaukts 2015. gada 1. oktobrī valsts sekretāru sanāksmē, un nu konkursā, kura noteikumi projekta sadaļā par jaunas ēkas celtniecību pielāgoti tikai vienai pašvaldībai, it kā var iesaistīties arī citas vietējās varas. Tad nu ierēdņi, nevis pats vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, spiesti taisnoties citu pašvaldību vadītājiem, kas uzdod jautājumus par dīvaino projektu. Viņi atgādina, ka “bez jums ir arī daudz citu gudru un viltīgu cilvēku”, skaidro, ka tāds ir vadības uzdevums – virzīt nesaskaņoto noteikumu projektu tieši uz Ministru kabinetu, nevis komiteju, lai nenokavētu būvniecības sezonu. Ja nedarīsi, liec galdā atlūgumu! Grūti iedomāties, kā Valsts kancelejas vadītāja Mārtiņa Krieviņa virzītā valsts pārvaldes reforma pasargās ierēdņus pret neaizsargātību un izrēķināšanos no augstāku amatpersonu puses. Kā Krieviņš ar savu komandu novērsīs to, lai “politiskais pasūtījums” nebūtu leģitīms lietu kārtošanas veids, ko vienkāršā tauta sauc par valsts nozagšanu? Kā Valsts kancelejas vadība nobremzēs, lai godīgi ierēdņi neaizietu, bet pārējiem nebūtu jāpielāgojas?

Tikko izskanēja paziņojums no VARAM, ka ministrijā veidošot komisiju, kas divu mēnešu laikā izvērtēšot amatpersonu atbildību un lemšot, vai kāds ir pelnījis sodu. Visticamāk, komisijā toni noteiks pašas iesaistītās amatpersonas, bet cietīs šo amatpersonu rīkojumu izpildītāji. Savukārt Ventspils domes amatpersonas turpinās rakstīt žurnālistiem vēstules, cik ļoti apvainotas tās jūtas.