Latvijā
Sabiedrība

Seržante Lernere no Kanādas: Man ir prieks par brīvu Latviju 16


Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra pianiste seržante Natālija Lernere, kas bērnībā no Latvijas emigrēja uz Kanādu, atgriezās Latvijā Dziesmu un deju svētku laikā un aicinās citus kanādiešus apciemot mūsu valsti.
Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra pianiste seržante Natālija Lernere, kas bērnībā no Latvijas emigrēja uz Kanādu, atgriezās Latvijā Dziesmu un deju svētku laikā un aicinās citus kanādiešus apciemot mūsu valsti.
Foto – TImurs Subhankulovs

“Kanādiešiem būtu interesanti redzēt Dziesmu un deju svētkus Latvijā, jo tie ir unikāli ar to, ka mūzika vieno visas paaudzes. Latviešiem cieņa un mīlestība pret savu tēvzemi izpaužas dziesmā,” spriež Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra pianiste seržante Natālija Lernere. Viņas saknes rodamas Latvijā, no kurienes padomju laikos viņa ar ģimeni emigrēja uz Kanādu.

Sarunā ar “LA” smaidīgā un pozitīvā N. Lernere teic, ka katram cilvēkam ir savs ceļš. “Man laimējās, ka bērnību pavadīju Latvijā. Toreiz bija nemierīgi laiki, un mani vecāki izvēlējās, doties uz Kanādu. Mans dzīves ceļš veidojās Kanādā, bet tagad esmu uz neilgu laiku atgriezusies atpakaļ Latvijā, un man ir liels gods ar orķestri pārstāvēt Kanādu šeit,” labā latviešu valodā saka pianiste. Vēl būdama Latvijā, viņa mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Par skolas izvēli viņa ir pateicīga saviem vecākiem, kas ļāva uzplaukt viņas muzikālajam talantam.

“Esmu pateicīga saviem mūzikas skolotājiem, man vēlāk bija viegli turpināt muzikālo karjeru Kanādā,” stāsta N. Lernere. Tālāk viņa studējusi mūziku Otavas universitātē un ieguvusi doktora grādu Monreālas universitātē. Viņa arī bijusi ērģelniece Otavas Miera latviešu evaņģēliski luteriskajā draudzē.

Kad orķestris uzzināja, ka tam būs jādodas uz Latviju, mūziķi daudz lasījuši par mūsu valsti. Variācijas par latviešu tautasdziesmu “Kur, tu teci, gailīti mans?” sakomponēja orķestra saksafonists, kaprālis Maikls Lets. Bet orķestra direktors Džons Fulertons iekļāva orķestra koncertprogrammās latviešu tēmas un skaņdarbus. “Man tās ļoti patika izpildīt. Spēlējām tās mūsu koncertos, savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes orķestra saksofoniste Inga Meijere uzrakstīja parafrāzes dziesmai “Pūt, vējiņi!”. Mūsu orķestris to iekļāva savā repertuārā par godu vizītei Latvijā. Dziesmu svētkos man laimējās dzirdēt Dārziņa un Raiņa “Lauztās priedes”, svarīgs gabals bija arī Lūcijas Garūtas “Lūgšana”. Skaidroju kolēģiem, cik šī dziesma ir būtiska Latvijai un latviešiem,” uzsver N. Lernere.

Kad viņa strādājusi par pasniedzēju, viņa saviem studentiem stāstījusi arī par latviešu komponistiem, arī Kanādā plašāk pazīstamo Tālivaldi Ķeniņu, kurš Latvijā ir mazāk zināms. Bet, kas mūziķei sakāms par mūsdienu latviešu komponistiem, piemēram, Ēriku Ešenvaldu, kurš ir pasaulē viens no pazīstamākajiem akadēmiskās mūzikas komponistiem? “Dzirdēju kādu no Ešenvalda skaņdarbiem – viņam ir plaša muzikālā izvēle un viņš veido vērienīgu artistisko gleznu. No Pētera Vaska man ir tuvi viņa skaņdarbi ērģelēm,” piebilst N. Lernere. Viņa teic, ka savulaik piekritusi spēlēt Kanādas Bruņoto spēku centrālajā orķestrī, jo tas nozīmē kalpot un pārstāvēt savu valsti un ir liels gods. “Mans darbs ir ļoti interesants. Kanādā spēlējam daudz – ceremonijās parlamentā, ar premjerministra, ģenerālgubernatora un aizsardzības ministra dalību, arī dažādos koncertos skolā un piedalāmies parādēs. Tāpat kā visi citi bruņoto spēku pārstāvji, esam militāri apmācīti,” par saviem darba pienākumiem skaidro N. Lernere.

Latvija ir būtiski mainījusies, kopš viņa devusies uz Kanādu, viņa uzsver. “Man ir prieks par brīvu Latviju, var redzēt, ka jaunā paaudze dzīvo un domā citādi. Brīvi cilvēki, kuriem ir daudz iespēju. Rīgā cilvēku acīs redzu vairāk prieka,” teica pianiste. Orķestrim bijis liels gods piedalīties Dziesmu svētkos, no kuriem pianistei spilgtā atmiņā palicis, kā orķestris piedalījies Noslēguma koncertā. “Man ļoti patika sadziedāšanās, tā ir sirsnīga latviešu tradīcija,” tā N. Lernere. Viņa ar orķestri sniedza koncertus arī Daugavpilī un Smiltenē, kā arī viņa pateicas Zemessardzes orķestra dalībniekiem, ka viņi savā brīvajā laikā viņu kolēģus iepazīstinājuši ar mūsdienu Latviju. Jautāju arī pianistei, kurai komandai viņa jūt līdzi, kad hokejā spēlē Latvija pret Kanādu. “Man grūti izvēlēties, kam just līdzi,” piebilst pianiste.

Saistītie raksti

Viņa domā, kanādieši mūsdienās vairāk zina par to, kur atrodas Latvija. “Mūsu valstu starpā valda liela draudzība, cilvēki lasa vairāk par Latviju, meklē informāciju sociālajā tīklā “YouTube”. Mēs pastāstīsim draugiem un teiksim – jābrauc uz Latviju, lai iepazītu un redzētu lielo cilvēku un dabas skaistumu, piemēram, pludmales ar priedēm. Latvieši ir ļoti skaisti un smaidoši, mēs esam ļoti priecīgi no redzētā,” sajūsmu pauž N. Lernere.

N. Lernere teic, ka savām meitām arī māca latviešu tradīcijas – viņas māk nodziedāt latviski “Kur tu teci, gailīti mans?”. Arī meitas turpina mātes muzikālo tradīciju – vecākā spēlē flautu, bet jaunākā – klavieres.

LA.lv