Pasaulē
Eiropa

Savas pozīcijas nostiprinājusi galēji labējā partija “Zviedrijas demokrāti” 16

Foto – Jonathan NACKSTRAND/AFP/LETA

Zviedrijā svētdien, 9.septembrī, notikušajās parlamenta vēlēšanās kreisais bloks un centriski labējo partiju alianse saņēmuši teju vienādu balsu skaitu, tomēr nevienam no tiem neiegūstot absolūto vairākumu. Savas pozīcijas nostiprinājusi galēji labējā partija “Zviedrijas demokrāti” (“SD”), kas solījuši valdības veidošanas procesā izmantot savu “zelta mandātu”, taču viņiem būs grūti rast sadarbības partnerus. Analītiķi prognozē nedēļām ilgas partiju sarunas, lai vienotos par vairākuma valdību vai vismaz par mazākuma valdību, kuru pretējā puse nevarētu pārbalsot. Ja partijām neizdosies vienoties par valdības izveidošanu, var nākties rīkot jaunas vēlēšanas.

Kreisais bloks ieguvis 144 no 349 parlamenta vietām, bet centriski labējo alianse – 142 vietas. Vairākuma nodrošināšanai ir nepieciešamas vismaz 175 vietas. Bloku rezultātus šķir vien 30 000 balsu. 200 000 ārzemēs dzīvojošo zviedru balsis var ieviest zināmas korekcijas rezultātā, bet šīs balsis tiks saskaitītas tikai trešdien.

Premjerministrs Stēfans Levēns aicinājis centriski labējo partiju aliansi uz sarunām par sadarbību, neraugoties uz bloku robežām. Levēna sociāldemokrāti joprojām ir lielākā partija parlamentā, lai gan tā ieguva tikai 28,4% balsu, kas ir tās sliktākais rezultāts 100 gadu laikā. Sociāldemokrātu partneri līdzšinējā valdošajā koalīcijā ir Zaļo partija, un parlamentā koalīciju atbalsta Kreisā partija. Levēns pirms vēlēšanām sacīja, ka tās būs “referendums par labklājības valsts nākotni”, bet galēji labējie skaidroja, ka tās ir vēlēšanas par imigrantiem un viņu integrāciju. 2015. gadā Zviedrija uzņēma vairāk nekā 160 000 patvēruma meklētāju, kas vairoja sociālo spriedzi valstī, zviedriem vainojot imigrantus noziedzības kāpumā.

Četru partiju alianse, kuru veido moderāti, kristīgie demokrāti, liberāļi un centristi, Levēna priekšlikumu sadarboties ir noraidījusi un aicinājusi premjeru atkāpties. Moderātu partijas līderis Ulfs Kristersons, uzrunājot atbalstītājus, sacīja, ka plāno izveidot valdību, kas “vienos mūsu valsti un uzņemsies atbildību”. Lai panāktu atbalstu centriski labējo valdībai, Kristersonam var nākties risināt sarunas ar “SD”, ar to izbeidzot šī politiskā spēka “izstumtā” statusu. Tomēr tas var izrādīties liktenīgi aliansei, jo liberāļi un Centra partija vairākkārt noraidījuši iespēju sadarboties ar “SD”.

Saistītie raksti

Zviedrijas bijušais premjerministrs Karls Bilts, kurš pārstāv Konservatīvo partiju, vēlēšanu priekšvakarā brīdināja, ka Eiropas Savienība varētu sabrukt, ja varu Eiropā pārņems tādas partijas kā “Zviedrijas demokrāti”, kas aicina rīkot referendumu par (ne)palikšanu ES.

“Zviedrijas demokrāti” (“SD”), kas 2014. gadā saņēma 12,9% balsu, šogad ieguva 17,6% balsu. “Mēs esam nostiprinājuši savu “zelta mandāta” turētāju lomu un vairosim ietekmi Zviedrijas politikā,” pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšanas saviem atbalstītājiem solīja “SD” līderis Džimijs Okesons. Viņš teica, ka apmaiņā pret atbalstu pieprasīs ierobežot imigrāciju vai arī amatus parlamenta komisiju vadībā, kas izstrādā likumu grozījumus. “Ja kāda partija pieaug spēkā, bet citas stāv uz vietas, tad ir jāuzklausa tā iedzīvotāju daļa, kas balso par šo partiju”, uzskata Okesons. Premjerministrs Levēns raksturojis Zviedrijas demokrātus kā “neofašistisku vienas tēmas (imigrācijas) partiju, kas neciena ne cilvēku atšķirības, ne Zviedrijas demokrātiskās institūcijas”.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv