Viedokļi
Komentāri

Monika Zīle: Vai deputātam vajag augstāko izglītību? 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

Ja vēlies strādāt par šoferi, bet transporta līdzekļa vadītāja apliecības nav, tad ir tikai viens nodoma īstenošanas ceļš – apmācību kursi un iegūtais dokuments, kas ļauj piedalīties satiksmē. Bez tā pie stūres sēžoties, draud lielas nepatikšanas, un nelīdzēs atruna, ka potenciālais šoseju lauva ir ļoti attapīga būtne un vajadzīgās iemaņas apgūs braukšanas procesā. Ar tādu iespēju, kā liecina darba piedāvājumu sludinājumi, gan drīkst rēķināties dažu nozaru palīgstrādnieki un tie astoņi 13. Saeimas deputātu kandidāti, kas pārstājuši izglītoties aiz pamatskolas sliekšņa. Nav liels cipars uz kopīgā nākamajā parlamentā vietas nolūkojušo skaita fona – 1470 cilvēki 16 listēs – un veido tikai 0,5 procentus. Turklāt dažām politiskajām partijām, cik var saprast, bijis grūti nokomplektēt sarakstus, tāpēc ņēmuši, kas nu pie rokas trāpījies. Tomēr pārdomas raisa sociālajos tīklos paustie viedokļi, ka “diploms ir tikai papīrītis”, “universitātes beigušie mūs aizveduši līdz nabadzības slieksnim”, “arī augstās skolās negājis godīgs deputāts Saeimā redzēs pirmkārt darāmo” un “pilnīgi pietiks ar to, ja nākamajiem tautas kalpiem būs sirdsizglītība”.

Ko šis miglainais jēdziens īsti nozīmē, laikam nevarēs paskaidrot arī tā daudzinātāji. Acīmredzot ir domāti mistiski “labie cilvēki”, kuru veidols tikpat aizplīvurots kā citplanētiešu tēli. Toties nākamās Saeimas kandidātu sarakstu spogulī skaidri skatāms zināšanu, intelekta un redzesloka prestiža kritums: augstākā izglītība ir 79,2 procentiem listēs iekļauto. Šajā gadījumā prasās uzsvērt – tikai 79,2! Paužot cieņu profesionālajās skolās amatus ieguvušajiem un citas vidējās mācību iestādes absolvējušajiem un neapšaubot patriotisko vēlmi atdot valstij no sevis labāko, ir stipri jāšaubās par viņu pienesumu deputāta darbā. Grūti iztēloties, ka pa vidusskolas durvīm pirms n-tajiem gadiem izgājušais spēs produktīvi strādāt, teiksim, ar izglītības satura reformu saistīto likumu pilnveidošanā.

Lai gan Saeimas frakcijām ir konsultanti un arī deputāts var izraudzīties zinošus palīgus, labas izglītības trūkums liedz tautas kalpam nepieciešamo patstāvību un padara viņu viegli ietekmējamu lēmumu pieņemšanā. Skaitīt kalorijas skolēnu kopgalda šķīvjos vai izveidot bungošanas klases jaunajiem mūzikas mīļotājiem – kā daži kandidāti definē savus mērķus parlamentā –, tomēr nebūs galvenās rūpes 13. Saeimā. Tai priekšā ģenerālprokurora un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja apstiprināšana, ar daudzmiljonu iepirkumiem saistīti jautājumi un budžeta problēmas, kuru izpratnē liela loma lēmēju redzeslokam.

LA.lv