Foto - Sergejs AkuratersFoto - Sergejs Akuraters

Meža nozarē strādājošie šādu ziemu un nemitīgos nokrišņus neatceras. Applūdušo mežu un mežu ceļu dēļ mežizstrādātājiem ir grūtības izvest koksni, tostarp šķeldu. Tas apdraud ne tikai šķeldas piegādes vietējiem siltumuzņēmumiem, bet arī piegāžu eksporta līgumus ar kompānijām Skandināvijā un citās valstīs.

Katlumājām sāk trūkt kurināmā

“Ne tikai mūsu pagastā, bet visur Latvijā šobrīd ir liela problēma ar koksnes izvešanu no mežiem un par to vēsta arī nesen izsludinātais ārkārtas stāvoklis mežsaimniecībā. Mums trūkst šķeldas, arī malka, ar kuru kurināt krāsnis – transportlīdzekļi grimst, un viss paliek mežā, tāpēc nākas kurināt arī ar mitru šķeldu, kam ir zema siltumatdeve. Turklāt, tā kā mēs neesam tādi vienīgie, pēc kurināmā ir liels pieprasījums un cenas augušas,” sarunā ar “LA” sacīja Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča. Viņa norāda, ka patlaban noslēgtie līgumi par šķeldas piegādi piegādātājiem kļuvuši ļoti neizdevīgi. Tāpēc kā atvieglojums tiek uztverta vēsts, ka šajās un tuvākajās dienās beidzot tiek solīts aukstāks laiks un zemes sasalšana, kas ļautu traktortehnikai sākt darbus. Ja neuzsals, šķeldas diez vai pietiks vairāk kā pāris nedēļām. “Sēmes pagastā izmantojam arī ar malku kurināmus katlus, tāpēc ir alternatīva. Nezinu, ko dara tie, kuri kurina tikai ar šķeldu,” piebilda S. Rabkēviča.

 

Siltumuzņēmumi šķeldu neuzkrāj

Kurināmā rezerves siltumapgādes uzņēmumi neveido. “Rezerves mums nav, bet šā gada nelabvēlīgā ziema būs rūgta mācība, un jau esam apspriedušies, ka nākotnē noteikti veidosim uzkrājumus. Ja ne šķeldai, tad malkai noteikti, lai tā būtu sausa un vajadzības gadījumā to varētu sašķeldot. Esam jau noskatījuši laukumu netālu no katlumājas – atcerēsimies vecos laikus, kad pie katlumājas bija malkas grēdas. Skats nav tas labākais, bet to darīsim, lai būtu mierīgāks prāts un miegs,” atklāja pagastu vadītāja.

Saspringto situāciju atzīst arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš. “Redzam, ka tendences apjomu nodrošināšanā ir apdraudētas, arī cenas pieaug. Vieglāk ir tiem, kuri var kurināt arī ar malku, bet tikai šķeldas izmantotājiem situācija ir saspringtāka,” norādīja asociācijas pārstāvis. Izrādās, ka kurināmā rezerves neuzkrāj gandrīz neviens. Tas īsti nav mūsu profils, jo tas pieprasa teritoriju un tāpēc ar uzkrājumiem parasti nodarbojas šķeldas piegādātāji. Zinu vienīgi Liepāju, kur ir uzkrāšanas laukums. Neuzkrašāna ir saistīta arī ar drošību, jo, šķeldai stāvot lielos daudzumos, oksidācijas dēļ tā var aizdegties,” vienu no šķeldas rezervju neuzkrāšanas iemesliem min V. Vītoliņš.

 

Domā par akmeņoglēm

Problēmas ir arī lielākiem siltumuzņēmumiem. “Balvu enerģijas” valdes priekšsēdētājs Aivars Zāģers, kura vadītajā uzņēmumā izmanto tikai šķeldu, man norādīja, ka viņiem koksnes pietikšot vēl apmēram mēnesim. Tiesa, šobrīd izmantotā slapjā šķelda nekāds labais risinājums neesot. Ja strauji uznākšot lielāks aukstums, “uzkurināt siltumu” ar slapjo šķeldu būs lielas problēmas. Viņš arī sacīja, ka sakarā ar krīzes izsludināšanu meža nozarē piegādātāji šobrīd viegli varot lauzt līgumus, ja nespēj piegādāt produktu un siltumuzņēmums atsakās maksāt paaugstinātu cenu. “Ja aptrūksies šķelda, sāksim domāt par akmeņoglēm. Galvenais, lai “zaļie” neredz melnos dūmus,” smejoties teic A. Zāģers. Ogļu katlus ikdienā uzņēmums vairs neizmantojot, taču ārkārtas gadījumiem katli saglabāti.

Pateicoties malkas katliem, kritiska situācija nav “Talsu namsaimniekam”, taču tā kā otra daļa katlu ir šķeldas, arī Talsos rūpju pilnu seju netrūkstot. “Grūtāk ir, bet šobrīd koksni piegādā. Kvalitāte ir sliktāka, bet esam saprotoši. Zinām, ka citiem ir grūtāk, jo nav rezerves un arī cenas pieaugušas, kvalitāte samazinājusies. Ikdienā tādu malku mēs neņemtu un celtu pretenzijas, bet tagad esam priecīgi, ka vispār kaut ko atved,” sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Egīls Bariss. Viņš šādu problēmu savā mūžā neatceroties, taču viņš uztraucas, vai sala uznākšana nozari neiemetīs otrā grāvī. “Vai tik ar salu nebūs pretējs efekts – meži ir pilni ar malku un šķeldu un kā uznāks sals, tā visi raus ārā un būs otra galējība – koksni nebūs kur likt un cenas ies lejā,” prognozē E. Bariss.

 

Tādu ziemu neatceras

Mežizstrādes uzņēmuma “Baltic forest”, kurš nodarbojas gan ar šķeldas ražošanu, gan eksportēšanu, vadītājs Ernests Kupčs norādīja, ka apstājusies ne tikai šķeldas izvešana, bet buksē visa mežu nozare. “Mēs strādājam tikai ar privāto mežu īpašniekiem, un mums situācija ir vēl sarežģītāka, jo “Latvijas valsts meži” var izvēlēties sausākās vietas un koksni ņemt no turienes,” sacīja E. Kupčs. Viņš uzsvēra, ka trauksmes zvani lietainās vasaras dēļ bijuši jau rudens sākumā, bet nu jau divus mēnešus valdot gluži vai panika. “Esam pieraduši pie tā, ka ziemas Latvijā vairs nav, bet tas, ka lietus līst teju katru dienu, gan nav redzēts – meži vispār nepaspēj nožūt, nosūkties. Ja ziemas nav, bet nelīst, vēl var strādāt, bet šogad jau pusgadu līst gandrīz katru dienu. Tas ir kaut kas vienreizējs, neko tādu neatceros,” sacīja uzņēmuma, kurš 2016. gadā apgrozīja 4,7 miljonus eiro, vadītājs. Zaudējumi par šo sezonu noteikti būšot – ja nepiegādā produktu, naudu neviens nemaksā. “Ziema var būt jebkāda, bet līzings apmēram 3000 eiro mēnesī par katru tehnikas vienību jāmaksā. Ja ir 3–4 aparāti, tad tie ir 12–15 tūkstoši, kuri ir vienkārši jānomaksā. Pretējā gadījumā tehniku atņem,” sarežģīto situāciju skaidroja šķeldas ražotājs.

Arī šim uzņēmumam ir problēmas ar līgumu izpildi. “Eksportējam šķeldu uz Dāniju un Zviedriju. Dāņi situāciju saprot. Zviedri, kaut no sākuma negribēja saprast, arī daudziem jau nākuši pretī. Piegādes viņiem ir pēc principa – atliekam uz nākamo gadu vai vedam tad, kad varam. Bet mums ir arī trešais līgums – ar latviešiem, kuri gan ir saistīti ar dāņiem. Viņus mūsu problēmas neinteresē. Labs uzņēmums, kas ir arī prestižu asociāciju biedrs, šobrīd uzvedas gaužām neadekvāti un nesaprotami. Esmu par strādāšanu normālos laika apstākļos, par normālām cenām un stabilām piegādēm, bet šobrīd viens otram brūk virsū par kravu nepiegādāšanu. Lietus līst uz galvas, bet daži grib iestāstīt, ka ir ziema un zeme sasalusi,” neapmierināts ar dažu uzņēmumu nevēlēšanos saprast situāciju ir E. Kupčs.