Ekonomika
Bizness

“Ryanair” piloti streikos vairākās valstīs, Latvijas pilotiem streiki nav prātā 16


Īrijas zemo cenu aviokompānijas “Ryanair” piloti streika laikā.
Īrijas zemo cenu aviokompānijas “Ryanair” piloti streika laikā.
Foto – STR/EPA/LETA

Zemo cenu lidsabiedrības “Ryanair” piloti Spānijā, Itālijā, Portugālē un Beļģijā 25. un 26. jūlijā pieteikuši 24 stundu streiku, lai cīnītos par savām tiesībām. Streika dēļ šajās dienās jau atcelti 600 reisi, kas skar ap 100 tūkstošu pasažieru.

Šis gads avionozarē, neskatoties uz arvien pieaugošo aviopasažieru skaitu, līdz šim nav bijis ne tuvu tik veiksmīgs kā pērn, norāda lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums “Skycop” – augušas degvielas cenas un streiku skaits. Kāda situācija ir Latvijā?

Par streikiem avionozarē Latvijā nedzirdam. “Skycop” izpilddirektors Marjus Stonkus “LA” apstiprina, ka šobrīd neesot nekādu redzamu pazīmju, kas liecinātu par streika iespējamību Latvijā vai kādā citā valstī, kur strādā “Air Baltic” darbinieki. Mūs ietekmē tikai streiki galamērķu lidostās.

“Ja situācija atkārtosies kā iepriekšējā streikā, kad aptuveni trīsdesmit lidojumus uz un no Dublinas (pārsvarā pārlidojumi starp Īriju un Lielbritāniju) atcēla, tad visdrīzāk tas katru dienu ietekmēs vismaz 5000 pasažieru. Uz Latviju tas tiešā mērā neattieksies, taču var aizkavēties citi lidojumi, tāpēc vienmēr iesakām pirms došanās uz lidostu pārbaudīt sava lidojuma statusu. Streika sekas gan varētu izjust Latvijas iedzīvotāji Lielbritānijā un Īrijā,” stāsta Marjus Stonkus.

Arī “Air Baltic” pārstāve Alise Briede norādīja, ka viņas rīcībā nav nekādas informācijas par neapmierinātiem pilotiem vai citiem darbiniekiem. “Jau vairākus gadus “Air Baltic” ir atzīts par vienu no Latvijas labākajiem darba devējiem. Mēs nepārtraukti rūpējamies par darba organizācijas uzlabojumiem un atalgojuma atbilstību tirgus situācijai. “Air Baltic” uztur aktīvu dialogu ar darbinieku pārstāvjiem, kas vienmēr ir sekmējies ar konstruktīvu uz darbinieku interešu un kompānijas biznesa mērķu sasniegšanu vērstu rezultātu,” sacīja A. Briede.

Jau kopš 2009. gada esot spēkā koplīgums, kas darbiniekiem paredzot daudzus labumus, kas nākot papildus industrijas standartiem un regulējumam. Arī Latvijas Aviācijas darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Vladimirs Goļakovs sacīja, ka nav neko dzirdējis par kādiem iespējamiem streikiem vai aviācijas nozares darbinieku neapmierinātību. Savukārt Latvijas Pilotu arodbiedrības pārstāvis Aldis Birzgalis savā atbildē “LA” bija pārsteidzoši ass. Uz jautājumiem par to, kāds noskaņojums valda Latvijas pilotu aprindās, kā arī kāpēc citās valstīs piloti streiko biežāk, atcirta, ka uz provokatīviem jautājumiem neatbildēs un “nekomentē darbinieku noskaņojumu un hipotētiskas streiku procesu norises”.

Īrijas pilotu arodbiedrību īpaši neapmierina notiekošie pilotu transfēri starp Eiropas un Āfrikas “Ryanair” lidostām, kas negatīvi ietekmē pilotu ģimenes un personīgo dzīvi. Savukārt darbinieki Spānijā, Itālijā, Portugālē un Beļģijā gatavi cīnīties par savām tiesībām uz augstāku samaksu un labākiem darba apstākļiem. Īrijas raidorganizācija “RTE” ziņo, ka 12. jūlijā diennakti notikušais streiks ietekmējis aptuveni 42 000 aviopasažieru, bet kopumā šovasar sarīkots vairāk streiku nekā iepriekšējo piecu gadu vasarās kopā.

Savukārt lielākais streiku skaits pasaulē norisinājās šā gada februārī. Vairumā gadījumu streikojuši Itālijas un Francijas lidsabiedrību darbinieki. Laikā no šī gada sākuma līdz maijam aviokompānijā “Air France” notikuši 14 streiki, rezultātā par 9,7% kritusies kompānijas akciju vērtība, un uzņēmumam tas radījis vairāk nekā 300 miljonu eiro lielus zaudējumus. Savukārt Itālijā šajā pašā laika periodā norisinājušies trīs streiki. Visi minētie streiki būtiski traucējuši lidsabiedrību darbību, radot aizkavēšanos vai lidojumu atcelšanu.

Saistītie raksti

Biežākais streiku iemesls ir vadības nevēlēšanās palielināt algas. Pret šo netaisnību cīnās visi darbinieki – kā apkalpe, tā arī gaisa satiksmes kontroles pārstāvji. Lai arī aviokompāniju peļņa pieaug, darbinieku algas lielākas nekļūst. Šī iemesla dēļ darbinieki vēršas pēc palīdzības arodbiedrībās. “Mūsu rīcībā esošie dati liecina, ka streiki gada laikā rada neērtības vairāk nekā 1,5 miljoniem pasažieru. Eiropas Savienības likumdošana diemžēl neaizsargā nevienu no šiem pasažieriem. Aptuvenā kopsumma, kas aviosabiedrībām gada laikā lidojumu kompensācijās būtu jāizmaksā pasažieriem, sasniedz pat sešus miljardus eiro,” stāsta lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmuma “Skycop” izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš uzskata, ka pašreizējā likumdošana, kas nosaka aviopasažieru tiesības, ir novecojusi un ir jāmaina: “Jau vairāku mēnešu garumā vērojam un analizējam situāciju nozarē. Ikvienu aviopasažieri aicinām izteikt viedokli un parakstīties interneta platformā “Avaaz”, paužot savu nostāju pret pastāvošo likumdošanu, akcentējot tās nepilnības.”

 

Ja lidojuma plānus ietekmē streiks

Ja lidojums kavējas ilgāk par divām stundām, aviokompānijai ir jānodrošina pārtika, ūdens un interneta pieeja, kā arī iespēja veikt telefonzvanu.

Gadījumos, kad reiss ir pārcelts uz nākamo dienu, aviokompānijai pasažieriem ir jānodrošina naktsmītne.

Ņemot vērā, ka streiks ir iepriekš pieteikts un saskaņots, pamatojoties uz ES regulu 261/2004, pasažieriem nav iespējams pieteikt kompensāciju līdz 600 EUR apmērā.

LA.lv