Kultūra
Kultūrpolitika

Rīgas dome nolemj no Valsts kases aizņemties 41 miljonu eiro Mežaparka estrādes pārbūvei 16

Foto – Leta

Pēc vairāku stundu garām debatēm Rīgas dome šodien nobalsoja par 41 miljona eiro aizņēmuma ņemšanu no Valsts kases, lai īstenotu Mežaparka Lielās estrādes nākamos pārbūves posmus.

Šajā summā iekļautas visas estrādes daļas būvniecības, autoruzraudzības, kā arī būvuzraudzības izmaksas. Aizņēmuma atmaksas termiņš ir plānots līdz 30 gadiem, un tas ir bezprocentu aizdevums.

Kā ziņotājs šajā jautājumā uzstājās deputāts Oļegs Burovs (GKR), un viņš kolēģus informēja, ka otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristi un tās atvērums ir 85 metri. Būvniecības laikā to plānots paplašināt līdz 100 metriem un 2020.gadā tur varētu ietilpt 12 874 koristi.

Otrās kārtas otrais posms paredz pašas estrādes atjaunošanu, kā arī estrādē izbūvēt vairākas telpas. 1.stāvā plānots izveidot ekspozīcijas zāli, biroja telpas, kā arī koristu mākslas telpu, bet no 2.stāva līdz 4.stāvam – biroja telpas. Otrajā kārtā paredzēta arī estrādes membrānas izbūve, kas gan būs pabeigta tikai otrā posma otrajā daļā – 2023.gadā.

Kopumā estrādē paredzēts izvietot aptuveni 300 akustiskos vairogus, no tiem lielākajam svars ir aptuveni tonna un izmērs 3,5 reiz 4,5 metri. Kā skaidroja Burovs, visi akustiskie risinājumi ir pārbaudīti vairākos modeļos un veidos un akustiskās pārbaudes ir veiktas gan Latvijā, gan Vācijā.

Burovs informēja, ka būvdarbu kontroltāmi, ko pieprasīja uzrādīt opozīcijas deputāti jau pagājšnedēļ notikušajā Pilsētas īpašumu komitejas sēdē, viņš publicēt nedrīkst balstoties uz Iepirkumu komisijas vēstuli, kurā teikts, ka, pamatojoties uz Publiskās personas likumu, pretendentu piedāvājumi uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, jo satur komercnoslēpumu.

Jautājumu sesijā diskusija Burovam izcēlās ar deputāti Sandi Riekstiņu (JKP), kurš sacīja, ka Publisko iepirkumu likums tomēr neaizliedz publicēt tāmes. Burovs uz to norādīja, ka Iepirkumu komisijas vēstulē, kur ir izskaidrotas likuma normas, gan ir pausts pretējais. Riekstiņš nepiekāpās, līdz ar ko Burovs nolasīja visu Iepirkuma komisijas vēstuli, kurā pausts pamatojums informācijas neizpaušanai.

Pēc vēstules nolasīšanas deputāts piebilda, ka pēc tāmēm katrs deputāts var vērsties pie būvniekiem. Riekstiņš sacīja, ka viņš ir jautājis par lokālo tāmi, nevis piedāvājuma un jautāja, “kā nākas, ka šoreiz viņš [Burovs] atsaucas uz likuma pantiem, bet ir virkne iepirkumu, kur tas darīts nav”. Burovs atbildēja: “Mēģiniet pierādīt, ka kaut ko daru negodīgi? Nesanāks.”

Deputāts Vilnis Ķirsis (V) interesējās, kādas izmaksas būs B2 daļai. Burovs sacīja, ka ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) tie varētu būt aptuveni 22 miljoni eiro. Viņš arī piebilda, ka “baidīties no sadārdzinājuma nākamajā posmā nevajag, jo visi dārgie materiāli – betons, metāli un citi – pamatā tiks izbūvēti jau šajā posmā.” Ķirsis arī prasīja vai Burovs pats ir redzējis būvnieku kontroltāmi, uz ko deputāts atbildēja noraidoši.

Tobrīd starp Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S) un Ķirsi izcēlās konflikts, jo Ušakovs aizrādīja Ķirsim, ka viņš nepamatoti pārtrauc Burovu un neļauj atbildēt uz jautājumiem, kā rezultātā Ķirša jautājumu sesija tika pārtraukta, lai dotu viņam laiku uzdot jautājumus tad, “kad viņš būs atguvis psiholoģisko mieru”. Par šādu rīcību Ķirsis Ušakovu nosauca par “pilnīgu idiotu”.

Turpinot jautājumu sesiju, deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK) interesējās par pašu būvniecības procesu – vai no drošības viedokļa raugoties estrādes būvniecībai un ekspluatācijai tiešām būs iespējams sekot līdzi, ja reiz tajā izmantos pustonnu smagus vairogus un citus materiālus. Burovs skaidroja, ka šāda konstrukcija nevienai estrādei pasaulē tiešām nav un šāds tehniskais risinājums salīdzināms vien ar pasaules lielākajiem futbola stadioniem, taču drošībai gan būvniecības, gan arī estrādes izmantošanas procesā tiks sekots līdzi visaugstākajā līmenī.

Savukārt Mārtiņš Bondars (LA) interesējās, vai ir veikti aprēķini par estrādes uzturēšanu pēc tās rekonstrukcijas. Burovs sacīja, ka patlaban tādu aprēķinu nav, taču skaidrs, ka tie “viennozīmīgi kļūs lielāki”.

Arī Marija Balcere (JKP) vērsa uzmanību uz apsaimniekošanas izmaksām pēc pārbūves. Viņa izteica bažas, vai tik nebūs tā, ka pēc tam būs jāņem aizņēmums apsaimniekošanai. Viņa arī piebilda, ka “varbūt tomēr visu nevajag būvēt “tik trekni””. Burovs nenoliedza, ka apsaimniekošana ir nopietns jautājums, kam jāpievērš uzmanība, taču pauda pārliecību, ka, ja reiz ir pieņemts lēmums projektu īstenot, tad tas jābūvē ir vislabākajā kvalitātē, nevis jāmeklē veidi kā ietaupīt. “Es sākumā arī domāju, vai mēs visu darām pareizi, bet redzot Dziesmu svētku gājienu, redzot apmeklētāju sejas jaunajā estrādē – man šaubu vairs nebija,” piebilda politiķis.

Pēc vairāku stundu garas Burova iztaujāšanas, ar 35 balsu pārsvaru deputāti tomēr nobalsoja par aizņēmuma ņemšanu.

Kā ziņots, estrādes demontāžas darbi sāksies septembra pirmajā pusē. Sākotnēji būvnieki demontēs visus tos estrādes elementus, kurus pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (iepriekš Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija) norādījumiem nepieciešams saglabāt un vēlāk sāks pašas estrādes korpusa pilnīgu demontāžu.

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas pirmā posma būvdarbus par 40,123 miljoniem eiro veiks PS “LNK, RERE”. Savu piedāvājumu iepirkumā iesniedza arī SIA “Arčers”, kas bijis par aptuveni 800 000 dārgāks nekā “LNK, RERE.”

Lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts estrādes atjaunošanas otro kārtu sadalīt posmos – B1 un B2. Otrās kārtas pirmajā posmā tiks realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā paliks saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Arī pirmo estrādes atjaunošanas posmu veica PS “LNK, RERE” un tas izmaksāja 26,74 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Pirmajā posmā tika atjaunota estrādes skatītāju zona, kopumā sēdvietu skaitu palielinot līdz 30 516 sēdvietām, izbūvējot tirdzniecības zonu zem sēdvietām un labiekārtojot skatītāju zonai piegulošo teritoriju.

LA.lv