Latvijā
Izglītība

Direktori: Izglītības reformu ieviešanai atvēlētais pārejas periods būs pietiekošs 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Zane Bitere

Izglītības reformu ieviešanai atvēlētais pārejas periods būs pietiekošs, lai sagatavotos kompetencēs balstīta satura un mācību tikai latviešu valodā ieviešanai, – šādu viedokli šodien Rīgas vispārizglītojošo skolu un bērnudārzu direktoru kopsapulcē pauda vairāku Rīgas skolu un bērnudārzu pārstāvji.

Šodien VEF Kultūras pilī notika Rīgas vispārizglītojošo skolu un bērnudārzu direktoru kopsapulce, kurā pedagogi tika informēti par jaunā mācību gada aktualitātēm. Vairāki aptaujātie Rīgas skolu un bērnudārzu pārstāvji aģentūrai LETA atzina, ka kopumā uz gaidāmajām izglītības reformām raugās pozitīvi un tām ir gatavi, taču esot arī daži jautājumi, kas līdz galam vēl neesot izprasti.

Rīgas 145.pirmsskolas izglītības iestādes, kur tiek īstenota mazākumtautību programma, pārstāve Jeļena Abaševa aģentūrai LETA sacīja, ka ar jauno mācību saturu, kas saistīts ar kompetencēs balstīta satura ieviešanu skolās, viņas vadītā iestāde vēl iepazinusies nav, taču ieviest pārmaiņas bērnudārzs esot gatavs. “Patlaban notiek daudzas apmācības un semināri gan pedagogiem, gan skolu vadībai. Pieļauju, ka līdz ar reformu ieviešanu zināmas grūtības varētu būt gan bērniem un vecākiem, gan arī pedagogiem, jo visu nāksies tulkot, taču mēs esam gatavi, jo pie šīm aktualitātēm strādājam jau vairākus gadus,” sacīja vadītāja, norādot, ka attieksme pret gaidāmajām pārmaiņām gan no vecāku, gan pedagogu puses kopumā esot pozitīva.

Rīgas Lietuviešu vidusskolas pārstāve atzina, ka viņas vadītā skola “jau sen ir gatava valodas reformai”, jo mācības pie viņiem notiek latviešu valodā, atskaitot lietuviešu valodas stundas un dažus fakultatīvus.

Runājot par kompetencēs balstīta satura ieviešanu gan lietuviešu, gan arī Rīgas Imantas vidusskolas vadība sacīja, ka “raugās uz gaidāmajām pārmaiņām pozitīvi,” jo “pārmaiņas vienmēr ir labi”. Dāmas arī uzsvēra, ka gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan pašvaldības puses ir pietiekoši daudz skaidras informācijas un pamazām izmaiņas mācību procesā tiek ieviestas jau tagad. “Nekādus lielus sarežģījumus mēs nesaskatām, taču uztverei īpaši būs jāmainās pasniedzēju vidū, jo būs jāsaprot, ka skolēnu uztvere mainīsies un viņiem daudz vairāk būs jāsniedz radošas pieejas,” piebilda pārstāves.

Nelielu satraukumu par gaidāmajām pārmaiņām nepauda arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzirnaviņa” un Rīgas 104.bērnudārza pārstāves, sakot, ka ir gatavas ieviest jaunās izmaiņas, kas saistās ar valsts valodas lietojuma palielināšanu, taču neesot īsti pārliecinātas par to nepieciešamību, jo “viņu bērnudārzos latviešu valodas apmācība ir ļoti labi organizēta”. Abos bērnudārzos tiek īstenota mazākumtautību programma.

“Mūsu bērniem, aizejot uz skolu, nerodas problēmas ar latviešu valodas apguvi, tādēļ pagaidām nav skaidrs, kā šo reformu pielāgot tieši mūsu skolām, jo šķiet, ka “augša” līdz galam nesaprot, ko viņi no mums vēlas,” sacīja pārstāves. Viņas skaidroja, ka patlaban, izlasot vadlīnijas, līdz galam nav saprotams, vai izglītībai jābūt bilingvālai vai tikai latviešu valodā, tādēļ nav skaidrs, kā praktiski organizēt stundas.

“Mums ir daudz materiālu, daudz dažādu kursu, bet mums trūkst skaidrības par to – kā praktiski tas viss ir jādara. Tas arī uztrauc pedagogus – kā reāli dzīvē strādāt,” sacīja bērnudārzu pārstāves. Runājot par kompetenču satura ieviešanu, pedagoģes atklāja, ka īpašas izmaiņas viņu skolas neizjutīs, jo lielākā daļa gaidāmo “jauno vadlīniju” tiekot īstenotas jau tagad.

Neraugoties uz pašreizējām bažām, skolotājas norādīja, – “ja skaidrojošais process kļūs aktīvāks”, ar gadu pietiks, lai valodas reformai pilnībā sagatavotos.

Arī Rīgas sākumskolas “Valodiņa” un Rīgas Valda Zālīša sākumskolas pārstāves sacīja, ka kompetenču satura ieviešanai pedagogi ir gatavi, taču “viņi nav gatavi to darīt bez atbalsta”. “Ļoti svarīgi, lai šīs apmācības, kas mums notiek, būtu kvalitatīvas, jo dažreiz, atnākot no semināra, es vispār nesaprotu tā jēgu, jo man tas neko nav devis. Daļa pedagogu baidās, ka, ja viņiem nebūs pilnvērtīgs atbalsts, viņi nevarēs pilnvērtīgi veikt savu darbu, taču patiesībā daudzi skolotāji jau tagad strādā atbilstoši jaunajam saturam un, ja skola dzīvo līdzi laikam, tas viss notiek automātiski,” sacīja skolu pārstāves. Viņuprāt, bērniem jaunās pārmaiņas pārlieku lielas grūtības nesagādās, jo “bērni ir mobili un ir tam gatavi”.

Daudzi aptaujātie uzsvēra, ka joprojām aktuāls būs jautājums par pedagogu atalgojumu, jo tas ir viens no veidiem, kā celt profesijas prestižu. Skolu vadītāji neslēpa, ka zemais atalgojums neļauj piesaistīt gados jaunāku darba spēku, taču tieši jauni cilvēki jauno reformu ieviešanu varētu padarīt vieglāku.

Šogad Rīgā darbosies 114 vispārizglītojošās skolas, kuras apmeklēs aptuveni 68 000 skolēnu, no kuriem 6000 būs pirmklasnieki. Šajās skolās strādās 7000 pedagogu. Darbu septembrī uzsāks arī 150 pašvaldības dibinātas pirmsskolas izglītības iestādes un 65 bērnudārza grupas pie 13 vispārizglītojošām skolām, divām speciālajām skolām un viena interešu centra. Kopskaitā bērnudārza grupiņās vieta būs aptuveni 26 000 bērnu un tajās strādās ap 3500 pedagogiem.

Kā ziņots, Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Tāpat Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija 31.maijā atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu sākot no 2019./2020.mācību gada.

LA.lv

Par svarīgo