Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Anda Līce: Haosa radīšanā piedalās arī ierindas pilsoņi, atkārtojot politiķu melus

Informācijas un dezinformācijas laikmetā ierindas pilsoņiem, kādi mēs vairumā esam, aizvien grūtāk ir ieraudzīt un saprast, kas šodien īsti notiek. Manipulētāji visur pasaulē rūpējas, lai publiskajā telpā mēs tvertu aizvien sīkākos gabaliņos sadrupinātu īstenību un pievilināšanai domātu ēsmu – arī pa kādai patiesības drumslai. Virums ir paredzēts, lai uzkurinātu neapmierinātību ar kaut ko, šī “kaut kā” visapkārt ir tiešām ļoti daudz. Tas sanikno un liek meklēt vainīgos, un manipulētāji tos steidz pateikt priekšā.

Izpratnei ir ārkārtīgi svarīga ja ne gluži pilnīga bilde, tad vismaz liela tās daļa. Tāpēc mūsu garīgajai augšanai izšķirošas ir grāmatas un publikācijas, kuru autori pārredz bildi, kā arī sarunas ar cilvēkiem, kas pēta notikumu kontekstu. Var droši laist garām sen zināmus faktu uzskaitījumus bez cēloņu un seku analīzes. Dažkārt pietiek ar autora vārdu vien, jo, ilgstoši darbojoties publiskajā telpā, katrs taču ir iezīmējis savas pārliecības griestus un arī to, kam viņš maksā meslus. Cik līdzīgi skan vārdi “mesli” un “mēsli”!

Publiskajā telpā joprojām ir pieejami izsvērti, ilgu novērojumu rezultātā tapuši viedokļi par mūsdienu pasaulē notiekošajām kolīzijām, kuru izraisītāji vai nu nespēj, vai negrib zināt, kādas neparedzamas un globālas sekas var būt viņu rīcībai. Visu cieņu, piemēram, kinorežisoram Aleksandram Sokurovam, kura uzruna, saņemot Krievijas kinoakadēmijas balvu “Nika”, izraisīja klātesošo ovācijas. Režisora godprātīgās stājas dēļ Krievijā ir aizliegts rādīt viņa filmas. Sarunā ar Vitāliju Dimarski A. Sokurovs uzsver mūsdienu politiķu tuvredzību, ideoloģizēto un līdz ar to neizbēgamo terorismu, ko ir izraisījusi Rietumu civilizācijas un kristīgās pasaules ilgstoša nerēķināšanās ar islāmu kā pilnīgi atšķirīgu civilizāciju. Abām ir iespējams mierīgi pastāvēt blakus, ja vien viena otrā vardarbīgi neiejaucas. Viņš arī atgādina, cik bīstama ir reliģijas un politikas saaugšana, jo pirmās uzstādījumi laika gaitā ir nemainīgi, kamēr politikā tie nemitīgi mainās.

Valsts izvirst, kad baznīca aizmirst savu īsteno uzdevumu – atgādināt laicīgajai varai tās vietu un lomu. Kad viena sāk apkalpot otru, morālo vērtību samērošana ar rīcību kļūst neiespējama. Kaut gan patiesības un melu samainīšana vietām bruģē ceļu uz valstu sadrupšanu, kas iesākumā pēc tādas var arī neizskatīties, acīmredzamu faktu noliegšana un melīgu apgalvojumu pasludināšana par patiesību politikā turpinās. Haosa radīšanā pasaulē diemžēl piedalāmies arī mēs, ierindas pilsoņi, kad savas muļķības vai nezināšanas dēļ atkārtojam politiķu melus. Tāpēc ir tik svarīgi acu priekšā pastāvīgi turēt visu bildi.