Pasaulē
Citur

Putina smīnošie slepkavas 16


GRU aģenti Aleksandrs Petrovs un Ruslans Boširovs 4. martā plkst. 13.05 pa Fišertonas ielu Solsberijā dodas izpildīt uzdevumu – saindēt Skripaļus ar indi “Novičok”. Tās pašas dienas vakarā plkst. 19.28 viņi izlidoja no Hītrovas lidostas uz Maskavu.
GRU aģenti Aleksandrs Petrovs un Ruslans Boširovs 4. martā plkst. 13.05 pa Fišertonas ielu Solsberijā dodas izpildīt uzdevumu – saindēt Skripaļus ar indi “Novičok”. Tās pašas dienas vakarā plkst. 19.28 viņi izlidoja no Hītrovas lidostas uz Maskavu.
Attēls no Britānijas policijas videoieraksta

Britānijas drošības ministrs Bens Volless paziņojis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir galvenais atbildīgais bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanā ar nervus paralizējošo vielu “Novičok”.

Jautāts, vai Putins uzskatāms par atbildīgo šajā lietā, Britānijas drošības ministrs Volless atbildēja apstiprinoši, norādot, ka Putins ir Krievijas prezidents un viņa valdība ar Aizsardzības ministrijas starpniecību kontrolē, finansē un vada GRU. “Es nedomāju, ka kāds varētu jebkad apgalvot, ka Putina kungs nekontrolē savu valsti (..). Un GRU, bez šaubām, nedarbojas uz savu galvu,” intervijā raidsabiedrībai BBC teica Volless. Viņš norādīja, ka Krievijas militārais izlūkdienests ir saistīts ar augstākajām militārpersonām un aizsardzības ministru, tādējādi arī ar Kremli un prezidenta biroju. Britānijas premjerministre Terēza Meja īpašā paziņojumā parlamentā teica, ka apsūdzētie ir Krievijas militārā izlūkdienesta darbinieki un viņi darbojušies saskaņā ar Krievijas valdības rīkojumiem.

Pēc milzīga daudzuma videoierakstu izpētes Britānijas prokuratūra šajā lietā ir izvirzījusi apsūdzības diviem Krievijas pilsoņiem, kurus uzskata par Krievijas militārā izlūkdienesta GRU aģentiem, – Aleksandram Petrovam un Ruslanam Boširovam – par Skripaļu saindēšanu. Britānijas varas ie­stādes atzinušas, ka apsūdzēto vārdi, ar kuriem viņi ceļojuši, var nebūt īsti. Abi aptuveni 40 gadus vecie vīrieši divas dienas pirms Skripaļu saindēšanas ielidojuši Londonā no Maskavas ar Krievijas pasēm un devušies uz Solsberiju. 4. marta vakarā dažas stundas pēc bezsamaņā esošo Skripaļu atrašanas uz soliņa Solsberijas parkā viņi no Hītrovas lidostas devās uz Maskavu. Britānijas prokuratūra neprasa Krievijai apsūdzētos izdot, jo Krievijas likumi aizliedz izdot savus pilsoņus. Taču Britānija ir izdevusi Eiropas aresta orderi, kas nozīmē, ka viņus var aizturēt, ja viņi pamet Krieviju un ierodas kādā Eiropas valstī.

Britu varas iestāžu veiktajā izmeklēšanā secināts, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu “Novičok”, kas ievesta Britānijā viltotā “Nina Ric­ci” smaržu pudelītē. Pēc trīs mēnešiem pudelīti netālajā Eimsberijā atrada vietējais iedzīvotājs Čārlijs Roulijs. Viņš tika hos­pitalizēts, bet viņa partnere Dona Stērdžesa pēc saskarsmes ar indi nomira.

Britānija lūgusi sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi saistībā ar apsūdzību izvirzīšanu diviem Krievijas pilsoņiem par bijušā krievu dubult­aģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu ar nervus paralizējošo vielu “Novičok” Britānijas pilsētā Solsberijā. Britānijas vēstniece ANO Kārena Pīrsa paziņoja, ka ārkārtas sēde nepieciešama, lai sniegtu jaunāko informāciju padomes locekļiem Skripaļu lietā.

Londona un tās sabiedrotie Skripaļu saindēšanā vaino Krieviju, kas to kategoriski noliegusi, apgalvojot, ka Britānija apzināti uzkurina pretkrievisku histēriju.

LA.lv