Ekonomika
Viedokļi

Politiskās partijas apgāž mītu, ka solījumi naudu nemaksā 16


Ģirts Greiškalns, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts
Ģirts Greiškalns, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts
Publicitātes foto

Autors: Ģirts Greiškalns, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts

Vērojot politisko partiju priekšvēlēšanu cīniņu, nevienam vien vēlētājam prātā ienākusi doma par to, cik gan labi būtu, ja kāds augstāks spēks spētu viest skaidrību – kurš no solījumiem ir tikai saldi meli, kurš – reāli pamatots, īstenojams un lietderīgs.

Diemžēl vien retais zina, ka ikvienam ir publiski pieejams politiķu solījumu izvērtējums naudiskā izteiksmē, kas ļauj saprast, cik šie solījumi var maksāt.

Lai gan šis izvērtējums nav visaptverošs, priekšstatu par dažas labas iniciatīvas, kas izmaksu ziņā robežojas ar zinātnisko fantastiku, lietderību tas sniedz.

Ļauj vēlētājam saprast

Šī gada martā Fiskālās disciplīnas padome nāca klajā ar “Ziņojumu par 2018. gada partiju aptauju par fiskālās disciplīnas jautājumiem”, lai politisko partiju priekšvēlēšanu solījumus nostiprinātu ar reāliem fiskālās ietekmes aprēķiniem.

Šādā veidā padomes eksperti centās novērtēt un aprēķināt ja ne politisko partiju iniciatīvu un solījumu ietekmi uz vēlētāju psihi, tad uz valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem gan.

Šāds jaunievedums, pēc Greiškalna domām, ir vairāk nekā apsveicams, jo, pateicoties neitrālu ekspertu veiktajai analīzei, tas ļauj vēlētājam saprast un novērtēt, vai konkrētās politiskās partijas virzītās iniciatīvas ir īstenojamas, vai budžetā pietiek līdzekļu to ieviešanai un vai partijai ir plāns, kur vajadzības gadījumā meklēt nepieciešamos papildu līdzekļus.

Vienlaicīgi tas parāda, vai konkrēti politisko partiju tautsaimniecības eksperti ir pietiekami kompetenti un reālistiski savos politiskajos uzstādījumos un solījumos.

Tiesa, iepriekšminētajam ziņojumam ir viena nepilnība – tas vēlētājam nesniedz ieskatu politisko partiju darbības sekās, strādājot esošajā Saeimas sasaukumā, kas lielākajai daļai vēlētāju ir svarīgs kritērijs, pieņemot lēmumu, par ko balsot.

Vēlētājs izvērtēs, kam atdot balsi?

No savas puses Greiškalns iesaka nākamo ziņojumu vai analītisko rakstu autoriem papildus partiju solījumu reālās naudiskās ietekmes izvērtējumam saskaitīt un izvērtēt tos politiķu solījumus un realizētās iniciatīvas esošā sasaukuma laikā, kuras ne tikai nav sasniegušas solītos mērķus, bet pat radījušas reālus zaudējumus valsts budžetam.

Doma par šādu ziņojuma papildinājumu Greiškalnam radusies, izlasot ne tik seno preses paziņojumu, kurā teikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) labojusi kļūdu, uz kuru pirms trīs gadiem norādīja Valsts kontrole.

Toreiz revīzija atklāja, ka divdesmit piecu pašvaldību iedzīvotāji divarpus gadu laikā par atkritumu apsaimniekošanu ir pārmaksājuši vairāk nekā trīs miljonus eiro. Šo trīs gadu laikā, kamēr notika kļūdas labošana, iedzīvotāji turpināja maksāt, summai atkal sasniedzot vairāk kā 3 miljonus eiro.

Tātad kopumā konkrētais neizsvērtais politiķu lēmums iedzīvotājiem izmaksāja vairāk kā 6 miljonus eiro. Jāatzīmē gan, ka tie ir 6 miljoni eiro papildus summai, kuru, kā norādīts Konkurences padomes ziņojumā par atkritumu apsaimniekošanas nozari, iztrūkstot konkurencei tirgū, patērētājs turpina pārmaksāt par saņemto pakalpojumu.

Greiškalns pieļauj, ka, līdzīgi kā citos gadījumos, arī šajā konkrētas atbildīgās amatpersonas, visticamāk, netiks meklētas. Ierasti izlīdzoties ar atbildi, ka vēlētājs izvērtēs – atdodot vai neatdodot savu balsi par konkrēto politisko spēku nākamajās vēlēšanās.

Vai politiķi mācās no kļūdām?

Lai izdibinātu, vai politiķi mēdz mācīties no kļūdām (ja ne no savām, tad vismaz citu pieļautajām), Greiškalns ieskatījies politisko partiju priekšvēlēšanas programmās.

Pēc viņa teiktā, tikai divas politiskās partijas ir pievērsušās atkritumu jomas sakārtošanas jautājumam – “Jaunā Vienotība” un “Latvijas Krievu savienība”, pieminot to garāmejot.

“Jaunā vienotība” pauž pārliecību, ka jāievieš aprites ekonomika, ar to galvenokārt saprotot dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, savukārt “Latvijas Krievu savienība” – ka pakāpeniski jāatsakās no plastmasas iepakojuma un šī mērķa sasniegšanai jāievieš depozīta sistēma dažādiem iepakojuma veidiem.

Tātad – divi no 16 politiskajiem spēkiem atklāti turpina ierasto politisko solījumu praksi, deklarējot jaunus risinājumus nu jau vecās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanas problēmas kontekstā.

Kā šo iztulkot saprotamāk, retoriski vaicā Greiškalns, norādot, ka tā vietā, lai sakārtotu esošo sistēmu un novērstu Valsts Kontroles un Konkurences padomes ziņojumos norādītās nepilnībās, ļaujot taupīt valsts budžetu un samazināt valsts un iedzīvotāju izdevumus, tiks īstenotas jaunas, dārgas iniciatīvas.

Nedarīšanas sekas

Cits piemērs, kur savlaicīgas (ne)darīšanas sekas tika izmērītas naudas izteiksmē, savulaik bija ilglaicīga politiķu nevēlēšanās risināt ar maksātnespējas procesa riskiem saistītās problēmas.

Tikai pēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā un auditorkompānijas “Deloitte” pētījuma secinātā, ka ļaunprātīgu maksātnespējas procesu dēļ Latvijas tautsaimniecība iepriekšējos gados jau ir zaudējusi 665 miljonus eiro, bet nākamajos 10 gados zaudējumi var sasniegt pat 852 miljonus, sekoja reāla rīcība, labojot un reformējot esošo sistēmu, nevis tērējot nevajadzīgus līdzekļus kārtējiem plāksteriem un darbību imitācijām.

To apliecina arī pagājušajā nedēļā publicētais Tieslietu padomes izveidotais ekspertu komisijas ziņojums, kurš tiks nodots Ģenerālprokuratūrai.

Saistītie raksti

Ziņojums veidots, lūdzot izvērtēt ne tikai iesaistīto maksātnespējas procesu administratoru, bet arī iesaistīto tiesnešu iespējamu bezdarbību vai nolaidību, pieņemot lēmumus, kas radījuši zaudējums ne tikai procesos iesaistītajiem dalībniekiem, bet arī tautsaimniecībai kopumā.

Priekšvēlēšanu laikā brīžiem šķiet, ka visi politiskie spēki, arī Saeimā pārstāvētie, uz notiekošo Latvijā līdz šim ir skatījušies no malas un nebūt nav bijuši iesaistīti.

Savukārt tagad, mēnesi pirms vēlēšanām, tik rādīs, kā vajag, un demonstrēs, ko tik visu ievēlēšanas gadījumā ar atrotītām piedurknēm metīsies īstenot.

“Šajā vēlēšanu priekšvakara drudzī, vēlētājiem vērtējot partiju solījumus, mans ieteikums būtu ne tik daudz klausīties skaļajos solījumos un ļauties uzburto gaisa piļu būvēšanai, bet kritiski izvērtēt, ko līdz šim ir paveikušas pie varas un opozīcijā esošās partijas un cenu, kuru kā iedzīvotāji esam samaksājuši par politiķu savlaicīgi nepadarītajiem darbiem. Bet šķirstot jauno partiju priekšvēlēšanu programmas, analizēt, cik mums visiem izmaksās revolucionārās idejas un skaistie saukļi,” uzsvēra Greiškalns.

LA.lv