Ekonomika
Bizness

Plāno atvieglot dzīvi restorāniem 16


Ne vienmēr vajag ņemt līdzi bērnus. Ejot uz viesībām, apsveriet, cik lielā mērā šis pasākums atbilst bērna vecumam un raksturam. Ja bērns ir ļoti kustīgs un skaļš, tad, iespējams, vakariņas restorānā nav viņam piemērotas.
Ne vienmēr vajag ņemt līdzi bērnus. Ejot uz viesībām, apsveriet, cik lielā mērā šis pasākums atbilst bērna vecumam un raksturam. Ja bērns ir ļoti kustīgs un skaļš, tad, iespējams, vakariņas restorānā nav viņam piemērotas.
Foto – Shutterstock

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Finanšu ministrija (FM) ir konceptuāli vienojušās par nodokļu samazināšanu, tādējādi sniedzot atbalstu ēdināšanas nozarei. Rosinot samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, plānots mazināt ēnu ekonomikas apmērus un izskaust aplokšņu algas ēdināšanas jomā.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija (EM) aktualizējusi jautājumu par dzeramnaudas aplikšanu ar nodokli, ar ko restorānu pārstāvji nav mierā.

Pašreizējās 21% PVN likmes vietā ēdināšanas uzņēmumiem varētu piemērot 12% PVN, taču ar nosacījumu, ka šīs nozares pārstāvji pārtrauc maksāt aplokšņu algas. “PVN samazinātās likmes ieviešana ēdināšanas pakalpojumiem šajā gadījumā ir piedāvāta kā atbalsta instruments. Tas palīdzētu ierobežot nodokļu slogu nozarē, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomiku un izskaužot aplokšņu algas, un, no otras puses, palielinātu samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu,” skaidro FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde. Taču PVN samazināšana var notikt tikai kopā ar nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu par vienotu minimālo algu līmeni nozarē. “Priekšlikuma mērķis nav padarīt lētāku pakalpojumu, bet mazināt ēnu ekonomikas apmēru – aplokšņu algas ēdināšanas jomā, jo nozares pārstāvji uzskata, ka nodokļu slogs ir pārāk liels. Pašlaik turpinās diskusijas ar nozares pārstāvjiem, no kuriem sagaidāmi konkrēti priekšlikumi par ģenerālvienošanās īstenošanu.” FM aprēķini liecina, ka vairāk nekā 40% nozarē nodarbināto oficiāli nesaņem pat minimālo algu. Lai būtu spēkā ģenerālvienošanās par nozares minimālā atalgojuma līmeni, kam jāpārsniedz minimālās algas apmērs, tas jāparaksta uzņēmumiem, kuri kopā nodarbina vismaz pusi nozarē strādājošo un kuru kopējais apgrozījums pārsniedz pusi no visas nozares apgrozījuma.

 

Nodokļu slogs ir pārāk liels

“Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir trešais lielākais Eiropā, kas nav samērojams ar klientu pirktspēju. Mūsu uzņēmēji vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tādējādi izskaužot ēnu ekonomiku. Taču veidojas absurda situācija, jo nesamērīgo nodokļu dēļ praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem,” uzņēmēju sāpi apraksta LRB prezidents Jānis Jenzis. “Patiesi esam priecīgi par FM pozitīvo attieksmi un to, ka ministrija ieklausījās mūsu viedoklī. Jau ilgāku laiku aktualizējam šo jautājumu un esam arī izveidojuši nozares nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanas darba grupu, kurā darbojas Finanšu un Ekonomikas ministrijas, Restorānu biedrības, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji. Taču, pateicoties tieši finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, darbs būtiski pavirzījies uz priekšu. Patlaban aktīvi strādājam pie ģenerālvienošanās izstrādes par vienotu minimālo algu līmeni nozarē, kas mums būs jāprezentē FM. Lai to izdarītu, apzinām arī reģionus, jo ēdināšanas nozare ietver visdažādākos dalībniekus, sākot ar augstas klases restorāniem, beidzot ar skolas ēdnīcām. Finanšu ministre ir apsolījusi izmaiņas virzīt valdībā, un ļoti iespējams, ka nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunie noteikumi un sabiedriskās ēdināšanas nozarē tiks samazināta PVN likme.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

 

Īpašnieki skries pakaļ viesmīļiem?

Taču pretējā virzienā iestūrējusi Ekonomikas ministrija šā mēneša sākumā aktualizējot jautājumu par dzeramnaudu aplikšanu ar nodokli. EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzsvēra – neesot īsti pareizi, ka valstī vispār nav nekāda regulējuma, kas kontrolētu dzeramnaudu iekasēšanu. “Dzeramnaudu legāla aprite restorānos ir ļoti apgrūtināta. Šī būtu tā tēma, kuru, manuprāt, nozarei būtu jāturpina risināt. Saprast, kādā veidā šim regulējumam jābūt, lai tā nebūtu “pelēkā zona”. Lai arī būtu pilnīgi skaidrs – tad apliekam valstī vai neapliekam? Un kādā veidā to atspoguļot uzņēmuma finansēs.” Savukārt uzrunājot ministriju šobrīd, saņemu atbildi: “EM neuzskata, ka dzeramnaudas jāapliek ar nodokli. Vienlaikus ministrija rosina diskusiju par tūrisma nozares darbības pilnveidošanu un dzeramnaudu jautājuma sakārtošanu, lai visiem būtu skaidri dzeramnaudu saņemšanas nosacījumi, īpaši gadījumos, kad klients maksā ar karti,” atbildēja EM sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Rubesa-Voravko.

LRB gan norāda, ka papildu nodokļi varētu panākt pretēju efektu, tādējādi ēdinātājus iedzenot stūrī un radot liekas problēmas. “95% pasaules valstu šāda prasība netiek izvirzīta, un arī Latvijā tas nav nepieciešams, jo šāds slogs nav pamatots. Uzskatu, ka nodokļu nomaksu par dzeramnaudām nav iespējams kontrolēt. Restorāna īpašnieks nespēj sekot katram viesmīlim un reģistrēt, cik lielu dzeramnaudu viņš ir saņēmis.”

LA.lv