Latvijā
Politika

Jautājam partijām: Vai atbalstāt izglītības satura reformu? 16

Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.

Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.

Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.

Lasiet, ko lielākās partijas atbild uz jautājumu:

Vai atbalstāt izglītības satura reformu? Kāpēc jā vai kāpēc nē?

Jaunā konservatīvā partija, Dagmāra Beitnere-La Galla:

Jā, jo zinātnes attīstība prasa mācību satura nemitīgu pārskatīšanu. Lai reforma noritētu veiksmīgi, jāpilnveido pedagogu izglītība un jāstiprina tālākizglītība, kā arī jānodrošina atbilstoši mācību līdzekļi un vide, paredzot finansējumu un publiskojot rīcības plānu.

Nacionālā apvienība, Ritvars Jansons:

Jā. Reforma nodrošinās mācību priekšmetu savstarpēju sasaisti, radošumu. NA sekos, lai izglītības saturs sekmētu Satversmē nostiprinātās vērtības, pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās, lai skolēnu interesēs galvenā uzmanība tiktu pievērsta tradicionālajām pamatvērtībām, valstiskumam.

“Saskaņa”, Evija Papule:

Jā. Jaunā pieeja mācību satura apguvē palielinās skolēnu motivāciju mācīties, padarīs mācības interesantas, aktīvas, personiski iesaistot, mūsdienīgi mācoties mūsdienīgā vidē. Tādējādi paaugstināsies viņu sasniegumi, paaugstināsies izglītības kvalitāte. Līdz ar to pieaugs pedagogu profesijas prestižs.

“Attīstībai/Par!”, Ilze Viņķele:

Noteikti atbalstīsim. Mācību saturs, ko vairākumā skolu šobrīd māca, radīts pagājušā gadsimtā. “Skola 2030” vērsta uz prasmju, iemaņu, kompetenču attīstību līdztekus zināšanu apguvei. Pašreizējais standarts nozīmē “es zinu”, bet jaunais saturs paredz “es zinu, māku, protu, spēju”. Jaunais saturs ir arī vērsts uz lielāku skolotāju un skolēnu sadarbību, plašāku jauno tehnoloģiju lietojumu.

Latvijas Reģionu apvienība, Varis Krūmiņš:

Atbalstām kompetencēs balstīta izglītības modeļa ieviešanu. LRA arī Saeimā atbalstīja “satura reformu”, jo tehnoliģiju progresa ietekmē ātri mainās darba tirgus prasības un izglītības sistēmai jāspēj tām piemēroties. Nākotnē strauji attīstīsies nozares, kur konkurētspēju nodrošinās sinerģija starp cilvēku, tehnoloģijām un dabu.

“Jaunā Vienotība”, Kārlis Šadurskis:

Saistītie raksti

Jā, jo nākotnes sabiedrībā būs nepieciešamas citādas prasmes nekā līdz šim. Jāspēj mūsu bērniem iedot pašu svarīgāko, zināšanas un prasmes, kas būs katras personības veiksmīgas dzīves pamatkapitāls. Bērni un jaunieši jāsagatavo sekmīgai nākotnei mainīgā pasaulē, ne tikai iegūt zināšanas un prast tās mērķtiecīgi un atbildīgi izmantot, bet arī attīstīt spēju un vēlmi turpināt mācīties.

“KPV LV”, Atis Zakatistovs:

Jā. Izglītības satura reforma ir līdzeklis konkurētspējīgas Latvijas ekonomikas veidošanai.

Zaļo un zemnieku savienība, Ainārs Mežulis:

Atbalstām, bet ar pakāpenisku pāreju, kā tas šobrīd jau paredzēts tikko izdarītajās un apstiprinātajās Izglītības likuma izmaiņās.

Kāds ir partiju piedāvātais risinājums, lai Latvijā visiem bērniem būtu vienmērīga vispārējās izglītības pieejamība un kvalitāte, lasiet šeit.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.lv