Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Peļņas dēļ riskē ar drošību. “Lattelecom” noraida pārmetumus

“Pilnīgi absurda situācija, ka valstij piederošais uzņēmums “Lattelecom” ar plašu Kremļa televīzijas kanālu piedāvājumu savās paketēs faktiski darbojas pretēji Latvijas drošības interesēm,” uzskata Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Tādēļ NA vakar koalīcijas padomē aicināja valdību veidojošās partijas “spert izlēmīgus soļus valsts informatīvās telpas aizsardzībā”.

Koalīcijas partneri gan attiecībā uz Kremļa kanālu ierobežošanu nav tik dedzīgi kā nacionāļi. “Šis jautājums pašlaik tiek skatīts Nacionālās drošības komisijā. Vienojāmies, ka vispirms sagaidīsim šīs komisijas secinājumus un priekšlikumus, tad lemsim, vai nepieciešama vēl kāda īpaša saruna,” pēc koalīcijas padomes žurnālistiem teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) šobrīd kopā ar Kultūras ministriju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) meklējot iespējas mazināt Krievijas propagandas kanālu ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu. Paredzēts, ka ar saviem secinājumiem un priekšlikumiem komisija iepazīstinās 2. maijā.

“Pēc tam koalīcijā būs nepieciešama diskusija par to, vai komisijas piedāvājums ir pietiekams. Varbūt partijām būs vēl kādas idejas informatīvās telpas aizsardzībā. Aicinām koalīcijas partnerus uzsvērt šo problēmu kā vienu no prioritātēm un veltīt tai vismaz vienu atsevišķu darba grupas sēdi,” teica R. Dzintars. Viņaprāt, likumos būtu stingrāk jānosaka kabeļoperatoru kanālu paketēšanas principi, lai pamatpakās netiktu tik liels Krievijas propagandas kanālu īpatsvars.

“Atsevišķs jautājums ir par valstij piederošā uzņēmuma “Lattelecom” piedāvājumu. No vienas puses, protams, tam kā ikvienam uzņēmumam ir komerciālas intereses. Taču, no otras puses, jāņem vērā arī valsts drošības intereses. Šīm interesēm jāatrodas līdzsvarā un nedrīkst vadīties tikai pēc peļņas apsvērumiem,” uzsvēra Dzintars.

Nav gan īsti skaidrs, kādēļ Kremļa kanālu ierobežošana bija jāskata koalīcijas padomē, ja reiz NA kā valdībā un NDK pārstāvēta partija ir informēta, ka komisija sākusi ar to strādāt. Visticamāk, diskusija iniciēta ar mērķi raidīt signālu uzņēmumam “Lattelecom” un NEPLP. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Dzintars neslēpa, ka viņa vadītā partija nav īsti apmierināta ar NEPLP darbu. “Mēs tomēr sagaidītu lielāku aktivitāti un stingrību no padomes puses Kremļa propagandas kanālu ierobežošanas ziņā. Latvijas likumi padomei ir devuši pietiekami spēcīgus instrumentus, arī finansējums satura monitoringa vajadzībām pēdējos gados ir palielināts,” uzvēra politiķis.

“Lattelecom” noraida pārmetumus

SIA “Lattelecom” juridiskās daļas direktors Toms Meisītis norāda, ka uzņēmums ievēro tos pašus spēles noteikumus ko konkurenti. “Mēs ievērojam visas likumā noteiktās prasības, un tām jābūt vienādām visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no tā, kas ir īpašnieks – valsts vai privātais kapitāls. Ievērojam arī īpašnieku uzstādījumus, un pašlaik valsts mums nav devusi citu mērķi kā veiksmīgas uzņēmējdarbības īstenošana.” Latvijas valstij uzņēmumā “Lattelecom” ir 51 procents akciju, pārējās 49 pieder skandināvu akcionāram “Telia Company”. Meisītis arī uzsvēra, ka “Lattelecom” interaktīvās televīzijas pakā ir salīdzinoši vislielākais Latvijā radītā satura īpatsvars, uzņēmums arī veido pats savus kanālus latviešu valodā, kā arī piedāvājot “sabalansētu un daudzveidīgu” ārzemju saturu, kur pieejami gan Krievijas, gan Ukrainas un rietumvalstu kanāli. Lūgts komentēt politiķu bažas par to, ka “Lattelecom”, dzenoties pēc peļņas, piedāvā Latvijas informatīvajai drošībai bīstamu saturu, Meisītis atbildēja: “Latvijā darbojas institūcijas, kuru kompetencē ir valsts drošība, kā arī mediju regulators NEPLP, kurš uzrauga, lai tiktu ievēroti normatīvie akti, un vajadzības gadījumā attiecīgi rīkojas.”

Līdaka: labāk atbalstīt savējos, nevis aizliegt krievus

Aktīva rīcība Kremļa kanālu ierobežošanā no regulatora puses gan nav bijusi pārāk bieža. 2016. gada aprīlī iepriekšējais NEPLP sastāvs nolēma uz sešiem mēnešiem aizliegt retranslēt un izplatīt Krievijas TV programmu “Rossija RTR”, kuras saturā saskatīja naida kurināšanu un aicinājumus uz karadarbību. Toreiz gan eksperti šo aizliegumu vērtēja kā mazefektīvu, turklāt vairāki kabeļoperatori to esot vispār ignorējuši vai apgājuši. Aizlieguma kritiķu vidū toreiz bija arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāve Gunta Līdaka, kas tagad pati kļuvusi par NEPLP locekli un savu viedokli nav mainījusi. “Aizlieguma ceļš gluži vienkārši nav produktīvs. Nu aizliedzam “RTR” , vietā nāks “NTV”, aizliegsim to, nāks cits kanāls. Turklāt jāņem vērā, ka šie kanāli ir reģistrēti Eiropas valstīs – Zviedrijā, Lielbritānijā un citur. Tādēļ tos aizsargā Eiropas Audiovizuālā direktīva un citi normatīvie akti, kas saistoši arī Latvijai. Tādēļ nemaz nevaram tā vienkārši aizliegt. Arī uzlikt stingrākus paketēšanas noteikumus “Lattelecom” būtu riskanti – gan uzņēmums, gan konkrētie kanāli vārētu vērsties tiesā un Eiropas institūcijās,” teica Līdaka, iesakot politiķiem aizliegumu vietā labāk domāt par Latvijā ražota satura stiprināšanu. Piemēram, jau tradicionāli Krievijas kanāli Latvijas iedzīvotājiem kļūst interesantāki vasarā, kad vietējās televīzijas lielākoties devušās vasaras brīvlaikā un aizpilda ētera laiku ar atkārtojumiem, kamēr kaimiņzemes televīzijas turpina pilnu sparu ražot izklaides saturu. Papildu izaicinājums ir sabiedriskās televīzijas aiziešana no reklāmas tirgus ar tai sekojošo kompensācijas saņemšanu no valsts budžeta, kas tai ļautu pievērsties sociāli nozīmīga satura ražošanai, nevis cīnīties par vietu reklāmas tirgū. “Tas viss prasa ilgstošu, smagu darbu un papildu finansējumu. Tādēļ politiķi labāk izvēlas pabļaustīties par aizliegumiem – tas ir vieglāk un populārāk,” kritiski izteicās Līdaka. Atspēkojot Dzintara pārmetumus par NEPLP pasivitāti, viņa arī norādīja, ka padome vērsusies Eiropas Komisijā un attiecīgo valstu regulatoros par jauniem naida runas gadījumiem rietumvalstīs reģistrētajos Krievijas kanālos “RTR” un “NTV Mir”. Pēc atbilžu saņemšanas padome diskutēs arī ar attiecīgo kanālu vadību un nevarot izslēgt, ka tiks sāktas jaunas procedūras par šo kanālu retranslācijas Latvijā ierobežošanu.