Dabā
Laika ziņas

Pēdējos 10 gados tā vēl nav bijis: meteocentrā briest izmaiņas 16

Karstajās dienās cilvēki iebriduši Ventas rumbā. Foto – Ieva Drozdova

Ņemot vērā klimata pārmaiņas, šī un nākamā gada laikā būtiski tiks pārskatīta hidrometeroloģiskā brīdinājuma sistēma, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atklāja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) meteorologs Andris Vīksna.

Viņš skaidroja, ka darbs jau ir sācies. Tas notiks kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tāpat LVĢMC cer uz aktīvu pašvaldību iesaisti, tai skaitā apzinot riska teritorijas, piemēram, plūdu gadījumā.

Vīksna skaidroja, ka pirms daudziem gadiem noteiktie riski dažbrīd vairs nav spēkā, kā arī laika gaitā iedzīvotāji un tautsaimniecība ir pieradusi pie citiem klimata apstākļiem. Piemēram, tiks pārskatīti stipru nokrišņu kritēriji un to iespējamā ietekme, sacīja meteorologs. Viņš piebilda, ka, piemēram, pērn “Latgales plūdu” laikā esot bijis grūti piemērot kādu brīdinājumu situācijas raksturošanai.

Vīksna minēja, ka klimata pārmaiņas apliecina arvien biežāk piedzīvotie ilgstošie karstuma viļņi, intensīvas lietusgāzes. Pēc viņa paustā, ir jārēķinās, ka tādu būs arvien biežāk.

Tāpat esot jārēķinās, ka klimata pārmaiņu dēļ visvairāk cietīs ziema, kas kļūs arvien siltāka. Varētu šķist, ka vasara pagarinās, viņš teica.

LVĢMC pārstāvis teica, ka šī gada divos vasaras mēnešos 53 dienās kaut kur Latvijā gaisa temperatūra bijusi virs +25 grādiem. Līdz šim novēroti 117 dažādi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vakar bijusi jau sestā diena pēc kārtas, kad kaut kur valstī uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords – tāda situācija pēdējo desmit gadu laikā nav novērota.

Eksperts arī uzsvēra, ka nav tautsaimniecības jomu, kuras klimata pārmaiņas neietekmēs. Tāpēc ir pēdējais brīdis to integrēt politikas dokumentos, teica Vīksna. Kā piemēru viņš minēja būvniecību un teritoriālo plānošanu, kur ir būtisks ilgtermiņa skatījums. Meteorologs uzskata, ka būtiskas pārmaiņas skars arī enerģētikas sektoru.

“Šie dati ir ar steigu jāņem vērā, jo tā faktiski ir nenovēršamība, kur mēs dodamies. Jo laicīgāk mēs apzināsimies, jo mazāk būs seku,” uzsvēra Vīksna.

LA.lv