Latvijā
Izglītība

Pašvaldību ģimnāzijas nelikvidēs, bet pārdēvēs 16


Rīgas Angļu ģimnāzijai grozījumu dēļ Vispārējās izglītības likumā arī nāksies atteikties no sava vēsturiskā nosaukuma un kļūt par vidusskolu vai valsts ģimnāziju. Dati par centralizēto eksāmenu rezultātiem liecina, ka šīs ģimnāzijas absolventu sniegums atbilst valsts ģimnāzijām izvirzītajām prasībām.
Rīgas Angļu ģimnāzijai grozījumu dēļ Vispārējās izglītības likumā arī nāksies atteikties no sava vēsturiskā nosaukuma un kļūt par vidusskolu vai valsts ģimnāziju. Dati par centralizēto eksāmenu rezultātiem liecina, ka šīs ģimnāzijas absolventu sniegums atbilst valsts ģimnāzijām izvirzītajām prasībām.
Foto – Paula Čurkste/LETA

Drīzumā valdība varētu izskatīt rīkojumu, ar kuru par valsts ģimnāziju pārtaps Jelgavas Spīdolas ģimnāzija. Vai drīzumā arī citas pašvaldību dibinātās ģimnāzijas varētu iegūt valsts ģimnāziju statusu vai arī citas pārtaps par parastām vidusskolām?

“Latvijas Avīzes” veiktā pašvaldību aptauja liecina, ka ne visas vietvaras jau pieņēmušas lēmumu par pašvaldību ģimnāziju nākotni.

Statuss pašvaldību ģimnāzijām jāmaina tāpēc, ka Saeima šogad grozījusi Vispārējās izglītības likumu, nosakot, ka šāds statuss skolām no 2021. gada vairs nevarēs būt. Noteikts arī, ka jau no šā gada pašvaldību ģimnāzijas vairs nedrīkst dibināt.

 

Jelgavā būs divas valsts ģimnāzijas

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro, ka no pašvaldību ģimnāziju statusa nolemts atteikties tāpēc, ka to kritērijiem atbilst ļoti daudzas vidusskolas, taču tajā pašā laikā normatīvajos aktos nebija noteikti īpaši atšķirīgi izglītības programmu īstenošanas kvalitātes nosacījumi vidusskolām un pašvaldību ģimnāzijām. Ministrijā uzskata, ka, atsakoties no pašvaldību ģimnāzijām, tiek uzlabota vispārējās izglītības iestāžu tipoloģija un skaidri nodalītas katra izglītības iestāžu tipa funkcijas izglītības programmu īstenošanā. Tas palīdzēšot arī virzīties uz skolu tīkla sakārtošanu.

IZM uzsver, ka “parasto” ģimnāziju statusa likvidēšana nenozīmē skolu, kam ir šis statuss, slēgšanu. Daļa atbilst valsts ģimnāzijas prasībām, bet citas varēs turpināt strādāt kā vidusskolas. Vai skola kļūs par valsts ģimnāziju vai ne, tas jāizlemj katrai pašvaldībai pašai, skaidroja ministrijā. Lēmums pašvaldībām būtu jāpieņem līdz 2019. gada 28. februārim. Taču Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas piemērs parāda, ka pašvaldības ir ieinteresētas lēmumus pieņemt ātrāk. Lūgumu IZM piešķirt valsts ģimnāzijas statusu gan iesniegusi pati skola, taču tas ir saskaņots ar Jelgavas domi. Paredzams, ka nebūs šķēršļu šīs skolas pārtapšanai par valsts ģimnāziju. Valsts ģimnāzijām ir noteiktas prasības par skolēnu skaitu un skolēnu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos (sk. uzziņu). Rīkojumā par Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas pārveidi par valsts ģimnāziju redzams, ka šajā ģimnāzijā skolēnu ir vairāk, nekā obligāti jābūt valsts ģimnāzijās, un absolventi centralizētos eksāmenus kārto krietni labāk nekā valstī vidēji. Piemēram, pērn valstī vidējais rādītājs bija 49,1 procents, bet Spīdolas ģimnāzijā – 63,45 procenti. Turklāt skola jau faktiski arī veic pedagogu tālāk­izglītošanu un izveidojusi metodisko centru, kā to normatīvie akti pieprasa no valsts ģimnāzijām. Pārtapt par valsts ģimnāziju izglītības iestādei ir svarīgi arī tāpēc, ka valsts ģimnāzijas saņem par desmit procentiem lielāku mērķdotāciju skolotāju algām nekā citas skolas.

Jāpiebilst, ka no dokumentiem, kas iesniegti izskatīšanai valdībā saistībā ar valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai, var nojaust, ka IZM cer – atsakoties no pašvaldību ģimnāzijām, pieaugs valsts ģimnāziju skaits. Rīkojuma projekta anotācijā teikts: “Valsts ģimnāzijas nodrošina izglītojamajiem vislabākās vispārējās izglītības ieguves iespējas. Vienlaikus valsts ģimnāziju tīkls, tostarp republikas nozīmes pilsētās, ir nepietiekami attīstīts.” Turklāt labāko novadu un pilsētu ģimnāziju pārtapšanu par valsts ģimnāzijām vairs nekavētu arī sākumskolas klašu esamība izglītības iestādē.

Pirmā pašvaldības ģimnāzija, kas grasās pārtapt par valsts ģimnāziju, gan atrodas pilsētā, kur jau ir viena valsts ģimnāzija.

 

Ģimnāzija prestižāka par vidusskolu

Tikmēr citas pilsētas, kur valsts ģimnāziju nav, vismaz pagaidām nesteidzas pašvaldību ģimnāzijas pārveidot par valsts ģimnāzijām. Piemēram, kā stāsta Kuldīgas novada domes izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga, Kuldīgā ir ambīcijas, “lai arī pie mums būtu valsts ģimnāzija”, tomēr pagaidām bez tās būs jāiztiek. Pilsētā esošā Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija šobrīd tiek reorganizēta, apvienojot to ar Kuldīgas Alternatīvo sākumskolu un Kuldīgas pamatskolu. Tādējādi tiek izveidota V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskola – tiek koncentrēti resursi, un domē cer, ka izdosies maksāt skolotājiem labākas algas.

Kuldīgas ģimnāzistu panākumi eksāmenos faktiski atbilstu valsts ģimnāzijām izvirzītajām prasībām, taču skolēnu skaits gan ir pārāk mazs: iepriekšējā mācību gadā 10. – 12. klasē bijuši tikai 76 skolēni.

I. Dambīte-Damberga teic, ka novadā turpināsies skolu reorganizācija. Piemēram, Kuldīgā ir pat četras izglītības iestādes, kur iespējams iegūt vidējo izglītību. Tas ir par daudz. Kad skolu skaits tiks samazināts, tad arī domās, kura no novada vidusskolām varētu iegūt valsts ģimnāzijas statusu.

Savukārt Grobiņā atzīst – nāksies iztikt bez savas ģimnāzijas tieši skolēnu trūkuma dēļ. Grobiņas domes Izglītības nodaļas vadītājs Zigmunds Cinkus stāsta – Grobiņas ģimnāzijas skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos ļautu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, bet skolēnu skaits valsts ģimnāzijas statusam nav pietiekams.

Tāpēc pilsētas ģimnāzija pārtaps par vidusskolu. “Žēl, protams, jo mācīties ģimnāzijā, pat ja tā nav valsts ģimnāzija, ir prestižāk nekā parastā vidusskolā. Vēl jo vairāk, ja skolēns dodas studēt uz ārzemēm, tur ģimnāzijām ir pavisam cits statuss, salīdzinot ar vidusskolām. Daļa grobiņnieku jau līdz šim devās mācīties uz valsts ģimnāzijām Liepājā un citviet. Nākotnē vēl vairāk jauno cilvēku varētu mācīties citur tikai šīs ģimnāzijas statusa dēļ,” teic Z. Cinkus. Būtiski audzēt vidusskolēnu skaitu pašreizējā demogrāfiskajā situācijā neesot iespējams.

 

Rīgā vēl domā

Salīdzinoši daudz – piecas – pašvaldības ģimnāziju ir Rīgā. Varētu teikt, ka tieši galvaspilsētā valsts ģimnāziju tīkls nav vienmērīgs – trīs šādas izglītības iestādes ir centrā, divas Pārdaugavā, bet citos pilsētas rajonos nav nevienas. Pašvaldības ģimnāziju pārveide par valsts ģimnāzijām varētu šo problēmu risināt. Tomēr, kā atzina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Sarmīte Baltmane, pagaidām galvaspilsētā nav pieņemti nekādi lēmumi par to, kāda varētu būt galvaspilsētas ģimnāziju nākotne. Oktobrī Rīgā plānota Skolu tīkla optimizācijas komisijas sēde, kurā lemšot gan par skolu tīkla sakārtošanu Rīgā, gan arī par pašvaldības ģimnāziju likteni. S. Baltmane uzsver – ja kāda no pašvaldības ģimnāzijām gribēs kļūt par valsts ģimnāziju, pašvaldība varēs tikai atbalstīt statusa maiņu, bet lēmumu pieņems IZM un valdība. Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka Rīgas pašvaldības ģimnāzijās absolventu sniegums centralizētajos eksāmenos ir diezgan atšķirīgs. Piemēram, Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā absolventi centralizētajos eksāmenos vidēji ieguva teju 74 procentpunktus, bet Rīgas Vakara ģimnāzijā – vien 42,5. Valstī vidusskolu absolventu vidējais sniegums bija 56 procentpunkti.

Rīgas Izglītības departamenta pārstāve arī norāda, ka lielākajai daļai pašvaldību ģimnāziju tas ir vēsturisks nosaukums, taču pēc būtības tās darbojas kā vidusskolas: tajās uz 7. klasi nav iestājeksāmenu, un tajās ir arī sākumskolas klases. Attiecībā uz esošajām Rīgas valsts ģimnāzijām gan jau tagad esot skaidrs, ka sākumskolas klases tur neatvērs, kaut arī likums tagad to ļautu. Valsts ģimnāzijas Rīgā jau tagad ir gana piepildītas, un sākumskolēniem tur vietu nav.

 

Kādas ir atšķirības starp ģimnāziju un valsts ģimnāziju?

Lai iegūtu ģimnāzijas statusu, izglītības iestādē 10. līdz 12. klasē vajadzēja būt ne mazāk kā 180 skolēniem republikas pilsētās un ne mazāk kā 120 citviet. Absolventu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos bija jābūt kaut nedaudz augstākiem nekā valstī vidēji. Ģimnāzijās drīkstēja būt arī 1. – 6. klases.

Lai iegūtu valsts ģimnāzijas statusu, izglītības ie­stādē 10. līdz 12. klasē vajadzēja būt ne mazāk kā 250 skolēniem Rīgā, 180 skolēniem citās republikas pilsētās un ne mazāk kā 120 citviet. Tajā bija jāīsteno vismaz divas dažādas izglītības programmas. Absolventu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos bija jābūt vismaz par 10 procentiem augstākiem nekā valstī vidēji. Valsts ģimnāzijas drīkstēja uzņemt skolēnus, tikai sākot no 7. klases, taču nu šis ierobežojums atcelts.

LA.lv