Foto - Ints Kalniņš/REUTERS/LETAFoto - Ints Kalniņš/REUTERS/LETA

"Pepper", ko izgatavojis "Softbank Robotics Corp." ir pirmais cilvēkveidīgais robots ar mākslīgo intelektu un emociju atpazīšanas spēju. Robots jau tiek izmantots dažādos veikalos, kur tā uzdevums ir komunicēt ar klientiem.

Pārceļas strādāt mākonī

Vienīgajā tehnoloģiju izstādē Baltijā “Riga Comm” jau sesto gadu pulcējas tehnoloģiju eksperti, runājot par to arvien nozīmīgāko ietekmi uz cilvēku dzīvi.

“Izmantot mākoņpakalpojumus vai tomēr ne? Jautājums nevietā, jo mākoņpakalpojumus jau izmanto teju visi,” Baltijas biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādē “Riga Comm”, runājot par mākoņpakalpojumu lomu organizāciju un uzņēmumu darbībā, sacīja tehnoloģiju uzņēmuma “Exclusive networks” Biznesa vadītājs Kims Lindfors. Viņaprāt, šobrīd lielākā problēma uzņēmumiem un organizācijām ir turēt līdzi tehnoloģiju izrāvienam, neaizmirstot par drošību.

Diskusijā par mākoņpakalpojumu un tehnoloģiju sasaisti viņam piekrita arī “Latvenergo” IT un telekomunikācijas direktors Jānis Avens, kurš norādīja, ka nauda bieži vairs nav problēma. Tagad problēma ir uzdevumu paveikšana laikā un nevainojamā kvalitātē. “Uzņēmumi parasti iesaistās lielā skaitā projektu, un prasības ir ļoti augstas. Tas sarežģī visu paveikt kvalitatīvi, tāpēc jācenšas tehnoloģijas izmantot kā problēmu risinātāju,” uzsvēra “Latvenergo” pārstāvis.

 

Būs jāapgūst jaunas prasmes

Lidostas “Rīga” IT direktors Edijs Freivalds ir pārliecināts, ka mākoņpakalpojumi jau tagad ir gatavi būt par daļu no infrastruktūru veidojošajiem pakalpojumiem, tomēr pilnīga to ieviešana darbībā diez vai notiks raiti. “Nekad neesmu redzējis, ka mērogos tik liels, jauns un revolucionārs jaunievedums tiktu ieviests bez problēmām un uzreiz perfekti strādātu. Noteikti vajadzēs pāris gadus, lai pakalpojumu saprastu, to izmainītu katra uzņēmuma vajadzībām un izmantotu visu tā potenciālu. Man vēl nav skaidrs, kā “mākoni” sapludināt ar pārējām tehnoloģijām un visu uzņēmumu infrastruktūru, taču tas notiks un jau diezgan drīz,” uzsvēra E. Freivalds.

Pazīstamā datortehnoloģiju uzņēmuma “Oracle” vadītājs Baltijā Andrus Skunciks norādīja, ka “Oracle” pēdējo piecu gadu laikā, ņemot vērā digitālās pasaules attīstību, diezgan aktīvi mainījis biznesa modeli, izmantojot arvien vairāk mākoņpakalpojumu dotās priekšrocības. “Mūsu izaicinājums ir izdomāt, kā klientiem likt izmantot visas tehnoloģiju sniegtās iespējas un priekšrocības, lai klienti no šīm tehnoloģijām iegūtu un lai izmaiņas nenotiktu tikai izmaiņu pēc,” sacīja A. Skunciks. “Mākonis samazina riskus, un cilvēkiem būtu jāmainās, lai resursi būtu vērsti mākoņa aptveršanai. Taču cilvēkiem būs nepieciešamas jaunas prasmes, lai iemācītos izmantot visu mākoņa potenciālu,” sacīja “Oracle” pārstāvis.

 

Arī valsts pārvalde strādā ar mākoņiem

Valsts pārvaldi pārstāvēja Iekšlietu ministrijas Informācijas centra vadītājs Pjotrs Dorogovs, kurš uzsvēra, ka arī valsts pārvaldei jāspēj turēt līdzi tehnoloģiju attīstības tendencēm. “Jāatrod balanss, un tas ir izaicinājums, lai IT nekalpotu tikai kā biznesa dzinējspēks, jo IT tam nav domāts,” norādīja P  Dorogovs. Viņš atklāja, ka arī valsts pārvalde arvien nopietnāk domā par to, kā valsts pārvaldes darbu padarīt ātrāku, ērtāku un labāku, izmantojot mākoņpakalpojumus. “Šobrīd esam ļoti regulēti, tāpēc esam vidus procesā, lai saprastu, cik varam izmantot šos pakalpojumus. Mākonis vienkārši kā veids, kur uzglabāt datus, būtu potenciāla izniekošana, tāpēc meklējam veidus, kā pakalpojumu izmantot pilnībā. Taču nedrīkst aizmirst par digitālo drošību, ar kuru mums būs jātiek skaidrībā. Katrā ziņā tehnoloģijas mūs izaicina un jāspēj tās piejaucēt,” uzsvēra Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Runājot par kiberdrošību, izstādē par kiberdrošības operāciju centru kā konceptu runāja kompānijas “Splunk” vecākais kiberdrošības pārdošanas inženieris Robins Krons. “Ļoti bieži kompānijas ielaušanos atklāj pārāk vēlu – vairākas nedēļas pēc notikuma. Tāpēc ir nepieciešamas tehnoloģijas, lai no tā izvairītos. Te iesaistāmies mēs, nodrošinot uzņēmumiem tiešsaistes kiberdrošības analītikas rīku, kuru uzskatām par “big data” jeb lielo datu platformu, ar kuras palīdzību uzglabājam, uzraugām un uzņēmumā atvieglinām datu izmantošanu. Esam kā “Google”, tikai meklējam jūsu datus un problēmas,” sacīja R. Krons, pierādot, ka tehnoloģiju attīstībā neaizmirst arī par jauniem drošības risinājumiem.

 

Virtuālie asistenti vēl jāpilnveido

Izstādē piedalījās arī datorredzes uzņēmuma “Apply” vadītājs Agnis Jakubovičs, kurš dalījās ar uzņēmuma veiksmēm un neveiksmēm, īpašu uzmanību pievēršot tieši neveiksmēm, no kurām uzņēmums mācījies un beigās atradis savu nišu, kas tam ļauj būt vienam no labākajiem savā nozarē Baltijā.

Savukārt “Accenture” pārstāvis Staņislavs Hiļčuks demonstrēja, ko spēj (un ko vēl nespēj) virtuālie asistenti, kuri drīzumā būs ikvienā jaunajā mašīnā, mājoklī, telefonā u. c. Demonstrācijā “Amazon” ražotā “Alexa” strādāja labi, taču vēl ne izcili precīzi. “Nākotnē virtuālie asistenti mainīs tirdzniecības sfēru, e-komerciju un klientu pieredzi, ātrāk ļaujot saņemt iecerētās preces un jūsu vietā veidot tiešsaistē izdarāmas lietas. Asistenti palīdzēs mums ik uz soļa,” norādīja S. Hiļčuks.

Kā katru gadu, arī šogad izstādē neiztika bez tehnoloģiju uzņēmumu stendiem, kuros tie ikvienam interesentam varēja izrādīt un prezentēt savus produktus un pakalpojumus. Jau vismaz otro gadu izstādē savus dronus izrādīja, piemēram, “Atlas Dynamics”, kas pirms neilga laika piesaistījis astoņus miljonus dolāru ieiešanai Ziemeļamerikas tirgū. Tāpat cilvēku pieprasīti bija arī pārstāvji no “Mailigen”, kuri piedāvā jauna veida e-pasta mārketinga rīku, un citi uzņēmumi. Arī šogad ar saviem stendiem bija pārstāvētas dažādas valstis, piemēram, Taivāna, Polija, Beļģija u. c. Kopumā izstādē bija pārstāvētas desmit valstis.